baidekls
baidekls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | baidekls | baidekli |
| Ģen. | baidekla | baideklu |
| Dat. | baideklam | baidekliem |
| Akuz. | baideklu | baideklus |
| Lok. | baideklā | baideklos |
1.Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
2.Veidojums, parasti no veca apģērba, lupatām, dzīvnieku atbaidīšanai.
3.Spoks, rēgs.
Avoti: KiV