guļava
guļava kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guļava | guļavas |
| Ģen. | guļavas | guļavu |
| Dat. | guļavai | guļavām |
| Akuz. | guļavu | guļavas |
| Lok. | guļavā | guļavās |
guļava kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guļava | guļavas |
| Ģen. | guļavas | guļavu |
| Dat. | guļavam | guļavām |
| Akuz. | guļavu | guļavas |
| Lok. | guļavā | guļavās |
Cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
PiemēriVienmēr esmu bijusi nelabojama guļava.
- Vienmēr esmu bijusi nelabojama guļava.
- Ir grūti iztēloties, ka otrs nav tāds pats kā tu, kam var sekot pārmetumi par izlaidību, apsaukāšana par guļavu, sliņķi.
- Peles lielais runcis neķerot, bet esot liels guļava, tā teikt, — izteikts istabas kaķis.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit