guļašs
guļašs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guļašs | guļaši |
| Ģen. | guļaša | guļašu |
| Dat. | guļašam | guļašiem |
| Akuz. | guļašu | guļašus |
| Lok. | guļašā | guļašos |
Ungārijā iecienīts, stipri vircots (gk. ar papriku, ķiplokiem, majorānu un vīnu) sagrieztas un sutinātas vēršgaļas ēdiens.
Avoti: LME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet izar da , ka picas vītā makaroni ar pipar tu guļašu un mineralyudini pa vērsu
- Treniņš guļašu turniram
- Pirmais ēdiens – zupa “ guļaša” ( šeit tā bija visgardākā), tad otrais ēdiens – cepta vistiņa ( apcepta rīvmaizē).
- Šeit mēs baudām pusdienas – 'guļaša' zupu, kas katram saimniekam sanāk savādāk, viss atkarīgs no tā, ko katrs saimnieks šajā zupā liek.