uzmāka
uzmāka kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzmāka | uzmākas |
| Ģen. | uzmākas | uzmāku |
| Dat. | uzmākai | uzmākām |
| Akuz. | uzmāku | uzmākas |
| Lok. | uzmākā | uzmākās |
uzmāka kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzmāka | uzmākas |
| Ģen. | uzmākas | uzmāku |
| Dat. | uzmākam | uzmākām |
| Akuz. | uzmāku | uzmākas |
| Lok. | uzmākā | uzmākās |
Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
Avoti: LLVV