uzmākoņa
uzmākoņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | uzmākoņa | uzmākoņas |
Ģen. | uzmākoņas | uzmākoņu |
Dat. | uzmākoņai | uzmākoņām |
Akuz. | uzmākoņu | uzmākoņas |
Lok. | uzmākoņā | uzmākoņās |
uzmākoņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | uzmākoņa | uzmākoņas |
Ģen. | uzmākoņas | uzmākoņu |
Dat. | uzmākoņam | uzmākoņām |
Akuz. | uzmākoņu | uzmākoņas |
Lok. | uzmākoņā | uzmākoņās |
Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas; uzmāka.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas jautras spēlītes Atšauj plikos Flash spēlīte par pliko uzmākoņu atsaušanu
- Kad dārziņā bija koncerts vecvecākiem, mana meita vaicāja, vai vecmāmiņa, omīte unopītis ir apsēdušies uzmākoņa dzer tēju un klausīsies koncertu?
- 2) jo tieši tā vajag apieties ar visādiem šitādiem noziedzniekiem un citiem uzmākoņām!
- Klusajās nakts stundās uzmākoņu sarodoties arvien vairāk.
- Un mūsu jaukajā tiesiskajā valstī ir atrasts brīnišķs risinājums, kā no šādiem nesaprātīgiem uzmākoņām tikt vaļā tiesiski un glīti.