uzmākt
uzmākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmācu | uzmācam | uzmācu | uzmācām | uzmākšu | uzmāksim |
| 2. pers. | uzmāc | uzmācat | uzmāci | uzmācāt | uzmāksi | uzmāksiet, uzmāksit |
| 3. pers. | uzmāc | uzmāca | uzmāks | |||
Pavēles izteiksme: uzmāc (vsk. 2. pers.), uzmāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmācot (tag.), uzmākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmāktu
Vajadzības izteiksme: jāuzmāc
1.Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest5.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat bāra apmeklētājas uzmākušās citiem bāra apmeklētājiem, piedāvājot ar viņiem pārgulēt.
- Tak jau šaubas par jūtu patiesumu nav uzmākušās?
- Pat lopiņus nepievelk tāds uzmākts un piezemēts daiļums!
- Mēs tēlojam savu lomu, turklāt neaizmirstot, ka tā ir tikai izlikšanās par kādu personu, kas mums uzmākta.
- Iestājusies matemātiķos, bet pamatīgi mācītās fizikas dēļ uzmākušās šaubas, “ vai es to gribu”, vai studijas beigt. “