Vasaras versija 2022
385 555 šķirkļi
uzmākt
uzmākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5).
2.apvidvārds Uzmaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri