Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzmākt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (28):
- piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
- palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
- kriņāties Ar vārdiem uzmākties.
- grumties Cīnīties, uzmākties.
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
- kramīties Kramīties virū - uzmākties.
- kramācīties Mākties, uzmākties.
- gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
- kalbīties Neatlaidīgi uzmākties ar kādu lūgumu, prasību.
- apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
- uztielēties Neatlaidīgi uzmākties.
- uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
- līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
- miera Nelikt miera - traucēt, uzmākties.
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt.
- apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
- brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
- marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko.
- pielauzties stipri uzmākties.
- tribelēt Traucēt; uzmākties.
- tribulierēt Traucēt; uzmākties.
- kranīties Uzbāzties, būt uzmācīgam, uzmākties ar lūgumiem.
- malsīties Uzbāzties, uzmākties, maisīties.
- piešūties Uzbāzties; uzmākties.
- aiznikties Uzbrukt, uzmākties, izzobot, āzēt, nerrot, kaitināt.
- brist virsū uzmākties, uzplīties.
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
uzmākt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV