Hēlijs
Hēlijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hēlijs | Hēliji |
| Ģen. | Hēlija | Hēliju |
| Dat. | Hēlijam | Hēlijiem |
| Akuz. | Hēliju | Hēlijus |
| Lok. | Hēlijā | Hēlijos |
Grieķu mitoloģijā – saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus.
Avoti: MitE, SV96