Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
mīļumiņš
mīļumiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.mīļumiņšmīļumiņi
Ģen.mīļumiņamīļumiņu
Dat.mīļumiņammīļumiņiem
Akuz.mīļumiņumīļumiņus
Lok.mīļumiņāmīļumiņos
Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Mīļumiņ, pārliecinies, ka Neitam un Luīzei nekā netrūkst.”
  • Klau, mīļumiņ, vai uzrakstīsi visus vārdus uz papīra lapiņām?
  • Tā es dzīvoju siltumiņā un mīļumiņā, apčubināta un labi pabarota.
  • – Gati, mīļumiņ, es visu redzēju pati savām acīm.
  • Grūti nācās, tomēr Anna savu mīļumiņu izlika aiz durvīm.