mīļvārdiņš
mīļvārdiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīļvārdiņš | mīļvārdiņi |
| Ģen. | mīļvārdiņa | mīļvārdiņu |
| Dat. | mīļvārdiņam | mīļvārdiņiem |
| Akuz. | mīļvārdiņu | mīļvārdiņus |
| Lok. | mīļvārdiņā | mīļvārdiņos |
Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas bija mans mīļvārdiņš,” paskaidro Sanita Matvejeva.
- Vienīgās skotu straita pārstāves vārds ir Anesa’ s Grieta, mājas mīļvārdiņš – Gicītis. “
- Pieci no tiem rakstīti dzimšanas apliecībā, bet sestais dots kā mīļvārdiņš, kā meitu dēvēt ģimenē.
- Šī ēka no iedzīvotāju puses vairs nevienu reizi nav nosaukta par “ šķūni”, bet ir radies mīļvārdiņš “ kulčuks”.
- Lefkarā reiz dzīvojusi īpaši čakla sieviete Marija ( Marikū ir mīļvārdiņš), kura nepārtraukti strādājusi, daudz darījusi arī citu vietā, tālab radies un valstī izplatījies šis teiciens.