mīļums
mīļums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīļums | mīļumi |
| Ģen. | mīļuma | mīļumu |
| Dat. | mīļumam | mīļumiem |
| Akuz. | mīļumu | mīļumus |
| Lok. | mīļumā | mīļumos |
1.Vispārināta īpašība → mīļš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → mīļš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liels paldies vecvecākiem par sirsnību un mīļumu, palīdzot audzināt mazbērnus.
- „Ģimenēs pietrūkst fiziska mīļuma, vienkāršas samīļošanās, kopā būšanas.
- Pareizi - gribas atbalstu un sapratni, gribas rūpes un mīļumu.
- Tad sirds pielīst ar mīļumu, uzlūkojot kopā saliktās mazās rociņas.
- Mīļums un savstarpējs atbalsts Edītei vienmēr bijis svarīgs attiecībās ar bērniem.