gulga
gulga vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gulga | gulgas |
Ģen. | gulgas | gulgu |
Dat. | gulgam | gulgām |
Akuz. | gulgu | gulgas |
Lok. | gulgā | gulgās |
gulga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gulga | gulgas |
Ģen. | gulgas | gulgu |
Dat. | gulgai | gulgām |
Akuz. | gulgu | gulgas |
Lok. | gulgā | gulgās |
Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
Avoti: SiV