gulga
gulga vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gulga | gulgas |
| Ģen. | gulgas | gulgu |
| Dat. | gulgam | gulgām |
| Akuz. | gulgu | gulgas |
| Lok. | gulgā | gulgās |
gulga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gulga | gulgas |
| Ģen. | gulgas | gulgu |
| Dat. | gulgai | gulgām |
| Akuz. | gulgu | gulgas |
| Lok. | gulgā | gulgās |
Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
Avoti: SiV