karodznieks
karodznieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karodznieks | karodznieki |
| Ģen. | karodznieka | karodznieku |
| Dat. | karodzniekam | karodzniekiem |
| Akuz. | karodznieku | karodzniekus |
| Lok. | karodzniekā | karodzniekos |
karodzniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karodzniece | karodznieces |
| Ģen. | karodznieces | karodznieču |
| Dat. | karodzniecei | karodzniecēm |
| Akuz. | karodznieci | karodznieces |
| Lok. | karodzniecē | karodzniecēs |
1.novecojis Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs1.
1.1.Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karoga nesējs jeb karodznieks bija kaujas vienības komandieris, kuras karavīri kaujas apstākļos orientējās pēc attiecīgā standarta.
- Pēc dažu mēnešu apmācības Grīnam piešķīra karodznieka ( praporščika) pakāpi un viņš tika nosūtīts uz fronti.
- Karoja 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā ( vēlāk pulkā), sākumā kā karodznieks ( praporščiks), piedalījās Ziemassvētku kaujās.
- 1559. gada 22. oktobra kaujas pie Tērbatas aprakstā minēts, ka “ kaujā ar krieviem tie notriekuši kuršu zemnieku karodznieku no zirga.
- Tā, 1559. gada 22. oktobra kaujas pie Tērbatas aprakstā minēts, ka “ kaujā ar krieviem tie notriekuši kuršu zemnieku karodznieku no zirga.