Paplašinātā meklēšana
Meklējam tei.
Atrasts vārdos (500):
- tei:1
- teij:1
- teit:1
- teiba:1
- teibe:1
- teice:1
- teice:2
- teija:1
- teiju:1
- teika:1
- teikt:1
- teine:1
- teini:1
- teips:1
- teipt:1
- teicin:1
- teicis:1
- teijuo:1
- teikāt:1
- teikts:1
- teilis:1
- teisms:1
- teists:1
- teišam:1
- teitan:1
- teitān:1
- teiten:1
- pretei:1
- steiga:1
- steigs:1
- steigt:1
- steiks:1
- Steina:1
- steiņi:1
- steivs:1
- Šteina:1
- Šteire:1
- teicams:1
- teicējs:1
- teicien:1
- teicīgs:1
- teidiņš:1
- teifers:1
- teiklis:1
- teiksim:1
- teiksma:1
- teiksme:1
- teikšus:1
- teiktin:1
- teikums:1
- teimuri:1
- teirība:1
- teirums:1
- teitoņi:1
- teitoņu:1
- timotei:1
- apteikt:1
- Arteišo:1
- ateisms:1
- ateists:1
- ateivis:1
- atteice:1
- atteikt:1
- ieteice:1
- ieteikt:1
- izteika:1
- izteikt:1
- Mateika:1
- Mateiki:1
- Meteiri:1
- noteic.:1
- noteikt:1
- pateiki:1
- pateikt:1
- reiteit:1
- reteimi:1
- reteiņi:1
- sateikt:1
- Steigas:1
- steigša:1
- steigšu:1
- steigti:1
- steigus:1
- steinis:1
- steinis:2
- Šateiķi:1
- šteitan:1
- šteiten:1
- teiciens:1
- teikains:1
- teiksmot:1
- teikšana:1
- teikties:1
- teiktins:1
- teiķināt:1
- teiopegs:1
- teipings:1
- teitanās:1
- oribatei:1
- aizteikt:1
- apsteigt:1
- ateismus:1
- atsteigt:1
- bobteils:1
- diteisms:1
- diteists:1
- Epšteina:1
- Gasteisa:1
- Idšteine:1
- iesteigt:1
- izsteigt:1
- izteikāt:1
- izteikts:1
- kapteins:1
- Kapteiņi:1
- kokteils:1
- Krēteija:1
- Narteiķi:1
- nosteigt:1
- noteikti:1
- noteikts:1
- pārteikt:1
- pasteiga:1
- pasteigt:1
- pateikāt:1
- pieteikt:1
- Rateites:1
- Rusteiki:1
- sasteigt:1
- senteika:1
- steidzēt:1
- steidzin:1
- steigsme:1
- steigšis:1
- steigšus:1
- steigtin:1
- steigums:1
- Steinhof:1
- šteigers:1
- Šteinaha:1
- Šteinava:1
- teicamais:1
- teicienis:1
- teiksmība:1
- teikumiņš:1
- teikvondo:1
- teilorija:1
- teipošana:1
- teistisks:1
- pamazītei:1
- teleostei:1
- Āberteivi:1
- aizsteigt:1
- apsteidze:1
- Aristeids:1
- Arnšteina:1
- atteikums:1
- bakšteins:1
- Bateivija:1
- bimšteins:1
- cehšteins:1
- Dahšteins:1
- egoteisms:1
- frīsteils:1
- Frīsteita:1
- Holšteina:1
- Honšteina:1
- idoteidae:1
- ieteicams:1
- ieteiksme:1
- ieteikums:1
- izteicējs:1
- izteiksme:1
- izteikums:1
- Kapteines:1
- kapteinis:2
- kapteinis:1
- kokteilis:1
- Kufšteina:1
- Kvarteira:1
- ķubiteika:1
- Lānšteina:1
- neteicams:1
- Nīršteina:1
- noteicējs:1
- noteicošs:1
- noteiksme:1
- noteikums:1
- ortšteins:1
- panteisms:1
- panteists:1
- pārsteiga:1
- pārsteigt:1
- pateicība:1
- pateicīgs:1
- pateikums:1
- pehšteins:1
- piesteigt:1
- Porteilsa:1
- proteidae:1
- pusteikts:1
- steidzams:1
- steidzība:1
- steidzīgs:1
- steigšiem:1
- steigties:1
- steigulis:1
- Steinburg:1
- Steinfeld:1
- steipnazs:1
- Steivanči:1
- štāteitan:1
- Šteinbaha:1
- šteitanas:1
- tibeteika:1
- teicamnīca:1
- teijārisms:1
- teijāteris:1
- teiksmains:1
- teikumkopa:1
- teilānieši:1
- teilerioze:1
- teilorisms:1
- teivānieši:1
- apsteigums:1
- Aržanteija:1
- ateistisks:1
- atteikties:1
- autoteisms:1
- Beilšteina:1
- beilšteins:1
- beksteidžs:1
- bezatteice:1
- bimsšteins:1
- Blaušteina:1
- cechšteins:1
- dikteišens:1
- Dirnšteina:1
- dižteicējs:1
- Erekteions:1
- Hagesteina:1
- henoteisms:1
- Heptateihs:1
- Herbšteine:1
- hiloteisms:1
- ieteikties:1
- izausteits:1
- izteiciens:1
- izteikties:1
- konteiners:1
- kronšteins:1
- leinoteips:1
- māteireize:1
- māteitiesa:1
- Miterteiha:1
- monoteisks:1
- monoteisms:1
- monoteists:1
- neizteikts:1
- nenoteikts:1
- noteiciens:1
- noteikšana:1
- noteiktība:1
- noteikties:1
- nūsmiteits:1
- pārsteigts:1
- pateiciens:1
- pateikšana:1
- pateikties:1
- pentateihs:1
- pieteicējs:1
- pieteikums:1
- Pleišteina:1
- politeisms:1
- politeists:1
- proteināze:1
- proteinoze:1
- pusteikums:1
- Rādenteina:1
- reteisakne:1
- sasteidzēt:1
- sateikties:1
- steidzināt:1
- steigpilns:1
- Steinhjera:1
- Steitsboro:1
- Steitsvila:1
- štāteitans:1
- šteifleins:1
- Šteinburga:1
- Šteinfurte:1
- Šteinheima:1
- Taufšteins:1
- tjubiteika:1
- teicamnieks:1
- teiksmojums:1
- aizteikties:1
- Altenšteiga:1
- apsteigšana:1
- atsteigties:1
- atteikšanās:1
- Bēcenšteina:1
- darbatteice:1
- dasteigties:1
- dzelteinīte:1
- einšteinijs:1
- Eiselsteina:1
- Gerolšteina:1
- hipoteinūza:1
- iesteigties:1
- izateikties:1
- izsteigties:1
- izteiksmība:1
- izteiksmīgs:1
- kapteinieki:1
- kapteiņzivs:1
- Kēnigšteina:1
- Klauenstein:1
- Lēvenšteina:1
- Marienstein:1
- Neienšteina:1
- neizteicams:1
- nenoteicams:1
- nenoteiksme:1
- nepateicība:1
- nepateicīgs:1
- nesteidzība:1
- nesteidzīgi:1
- nesteidzīgs:1
- Nīdenšteina:1
- nosteigties:1
- noteicošais:1
- osteichtyes:1
- panenteisms:1
- pārsteigums:1
- pārteikties:1
- pasteidzīgs:1
- pasteigties:1
- pateicoties:1
- pieteiciens:1
- pieteikties:1
- platysteira:1
- Potenšteina:1
- prokteirīze:1
- pusizteikts:1
- puspateikts:1
- Rāvenšteina:1
- sasteigtība:1
- steidzamība:1
- steidzīgums:1
- Šauenšteina:1
- Šteiermarka:1
- timoteizāle:1
- teiksmainība:1
- aizsteigties:1
- atsateikties:1
- atsateikties:2
- Bilsteinshof:1
- Blumfonteina:1
- būvnoteikumi:1
- Falkenšteina:1
- Frauenšteina:1
- gravenšteins:1
- Grēbenšteina:1
- Guetzenstein:1
- haementeiria:1
- Hartenšteina:1
- Helenenstein:1
- iesteidzināt:1
- kokteiļglāze:1
- kompeteišens:1
- Lauteršteina:1
- Lihtenšteiga:1
- Lihtenšteina:1
- Minhenšteine:1
- nenoteiktība:1
- nenoteiktīgs:1
- nosateikties:1
- palīgteikums:1
- panteistisks:1
- paraproteins:1
- pārsteidzība:1
- pārsteidzīgs:1
- pārsteidzošs:1
- pārsteigtība:1
- pārsteigties:2
- pārsteigties:1
- pārteikšanās:1
- pasteidzināt:1
- pašizteiksme:1
- piesteigties:1
- pieteikšanās:1
- proteinēmija:1
- proteinogēns:1
- proteinūrija:1
- Randfonteina:1
- sasteidzināt:1
- Steitkolidža:1
- Štatšteinaha:1
- šteinerskola:1
- Taunusšteina:1
- teopanteisms:1
- teilorizācija:1
- antropoteisms:1
- aparātatteice:1
- bernšteinisms:1
- flagkapteinis:1
- Frankenšteina:1
- Frankenšteins:1
- Hilpoltšteina:1
- izteiksmīgums:1
- kokteiļkleita:1
- kokteiļvakars:1
- konteinerizēt:1
- luteinizācija:1
- mežakapteinis:1
- monoteistisks:1
- neizteiksmīgs:1
- Nekāršteinaha:1
- nepateicīgums:1
- piesateikties:1
- pirmnoteikums:1
- politeistisks:1
- puskonteiners:1
- steidzināšana:1
- šteinburgieši:1
- švuļpsteišona:1
- aviokonteiners:1
- Bādlībenšteina:1
- Bādlobenšteina:1
- gasterosteidae:1
- hipoproteinoze:1
- karogkapteinis:1
- kokteiļbankets:1
- Kolidžsteišena:1
- konteinerkrava:1
- konteinerkuģis:1
- konteinervedis:1
- lāzernoteicējs:1
- nanokonteiners:1
- nepārsteidzība:1
- nepārsteidzīgs:1
- pamatnoteikums:1
- pārsasteigties:1
- pārsteidzīgums:1
- pašatteikšanās:1
- pašizteikšanās:1
- pašnoteikšanās:1
- pieteikumdatne:1
- pieteikumvārds:1
- pirmmonoteisms:1
- platysteirinae:1
- priekšāteicējs:1
- principatteice:1
- prokteirinters:1
- proteinofobija:1
- robežnoteikumi:1
- škiersteituojs:1
- Šteinberģupīte:1
- šteinburdzieši:1
- Bādštafelšteina:1
- disproteinēmija:1
- Dreinšteinfurte:1
- komandkapteinis:1
- lihtenšteinieši:1
- neizteiksmīgums:1
- pasteidzināties:1
- priekšnoteikums:1
- radionoteikšana:1
- ģenerālkapteinis:1
- Heidenreihšteina:1
- hipoproteinēmija:1
- Īdara-Oberšteina:1
- kapteiņleitnants:1
- konteinerizācija:1
- nepārsteidzīgums:1
- paraproteinēmija:1
- pieteikumskripts:1
- privātkonteiners:1
- schreckensteinia:1
- teiciensaliktenis:1
- gasterosteiformes:1
- ģenerālkapteinija:1
- hiperproteinēmija:1
- Holšteina-Gotorpa:1
- konteinersūtījums:1
- normoproteinēmija:1
- pakalpojumatteice:1
- hiperluteinizācija:1
- kokteiļapkalpošana:1
- saldētājkonteiners:1
- schreckensteinidae:1
- Šlēsviga-Holšteina:1
- dislipoproteinēmija:1
- Hoenšteina-Ernstāle:1
- kapteinis-leitnants:1
- Ramšteina-Mīzenbaha:1
- konteinerpārvadājumi:1
- Šteibaha-Hallenberga:1
- Bādteinaha-Cavelšteina:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9998):
- lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- centilokviums 100 izteicienu krājums.
- centiloquium 100 izteicienu krājums.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei.
- skiaskopija Acs refrakcijas noteikšanas metode.
- dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
- skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija.
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas.
- tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija.
- akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
- individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju.
- grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla.
- lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā.
- lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā.
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri.
- lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa.
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi).
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- bez Agrāk par (noteiktu laiku).
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- izgriešana Aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana.
- aizdarināt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- aizdarīt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- dabīdīt Aizbīdīt līdz noteiktai vietai, piebīdīt.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- aizburtot Aizboksterēt līdz noteiktai vietai.
- aizdarināt Aizcirst līdz noteiktai vietai.
- magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto.
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- atkāpšanās Aiziešana, atteikšanās; demisija.
- iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
- izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
- aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizsūdīt Aiziet, aizsteigties.
- dablandīties Aizklīst (līdz noteiktai vietai).
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
- damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai).
- aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai.
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai).
- dapļaut Aizpļaut līdz kādai noteiktai vietai.
- turpinājums Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa.
- turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- aizkniebt Aizskriet, aizsteigties.
- aizlēkt Aizskriet, aizsteigties.
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
- aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai.
- jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā.
- aizsteigt Aizsteigties (1).
- aizsteigt Aizsteigties (2).
- aizplīst Aizsteigties (nicīgi).
- aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus).
- aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem.
- aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot.
- aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizleksīt Aizsteigties prom.
- aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri).
- aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizaskubināties Aizsteigties.
- aizkasīt Aizsteigties.
- aizķest Aizsteigties.
- aizkrutēt Aizsteigties.
- aizmitrīt Aizsteigties.
- aizpucēt Aizsteigties.
- aizsnāt Aizsteigties.
- aizsukāt Aizsteigties.
- aizžiglot Aizsteigties.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- aizbīdelēt Aizstreipuļot prom, aizstreipuļot līdz noteiktam punktam.
- aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
- aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
- aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
- ietin Aizvieto "iet" nenoteiksmē.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
- hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
- barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
- komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
- traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
- adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
- atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
- apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri.
- vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana.
- algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi).
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
- apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst.
- todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
- skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
- sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis.
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma.
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana.
- impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
- nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā.
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā.
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
- rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
- tropometrs Aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai.
- oftalmofundoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
- ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
- aglutinoskops Aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē.
- hemabarometrs Aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai.
- trombometrs Aparāts asins recētspējas noteikšanai.
- hemoalkalimetrs Aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai.
- koagulometrs Aparāts asinsreces ātruma noteikšanai.
- fotohemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību.
- hemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
- elastometrs Aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai.
- ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- panhidrometrs Aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- oftalmostatometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- proptometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
- endosmometrs Aparāts endosmozes pakāpes noteikšanai.
- fosfatometrs Aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā.
- aeroskops Aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai.
- galvanogustometrs Aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai.
- tropometrs Aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai.
- mikrorespirometrs Aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā.
- mikroaerotonometrs Aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs.
- mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai.
- uroglikometrs Aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā.
- kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
- hemoglobinometrs Aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā).
- heteroskops Aparāts heteroforijas pakāpes noteikšanai.
- inspirometrs Aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai.
- cefalohemometrs Aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai.
- aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
- petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- fagodinamometrs Aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai.
- anomaloskops Aparāts krāsu akluma noteikšanai.
- kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
- hromatoskiametrs Aparāts krāsu uztveres noteikšanai.
- hromatoptometrs Aparāts krāsu uztveres pakāpes noteikšanai.
- odometrs aparāts kuģa noietā attāluma noteikšanai.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- fakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai.
- oftalmofakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai.
- mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
- grizumetrs Aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā.
- kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
- kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai.
- biometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos.
- karbonometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai.
- fokometrs Aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai.
- metabolimetrs Aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai.
- denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai.
- laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- sfigmometrs Aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai.
- keratoiridoskops Aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei.
- zimoskops Aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai.
- fotoptometrs Aparāts redzes asuma noteikšanai.
- jonometrs Aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- ponogrāfs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai.
- algesimetrs Aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai.
- algohronometrs Aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai.
- termestēziometrs Aparāts siltuma maņas noteikšanai.
- oksihemogrāfs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā.
- hemoksometrs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs.
- uroazotometrs Aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā.
- skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
- zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
- baresteziometrs Aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai.
- diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
- laktobutirometrs Aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā.
- acidobutirometrs Aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi.
- taktometrs Aparāts taustes maņas noteikšanai.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
- intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- uroacidimetrs Aparāts urīna skābuma noteikšanai.
- ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
- mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
- lizimetrs Aparāts vielas šķīdības noteikšanai.
- konsistometrs Aparāts vielu konsistences noteikšanai.
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
- aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem.
- arhitektoniskā projektēšana aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai.
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls.
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- apmauts Apdullināts, apstulbis, pārsteigts.
- Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
- Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei.
- Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
- Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos.
- Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē.
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis.
- litota Apgalvojums, kas izteikts, noliedzot pretējo.
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību.
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- jencis Apģērba gabals, līdzīgs žaketei.
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
- kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- standartapjoms Apjoms, kas noteikts pēc standartizēta parauga.
- atkaisīt Apkaisīt noteiktu laukumu.
- peristatisks Apkārtējās vides noteikts.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
- aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai.
- nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā.
- vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- primārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru ne tieši, ne netieši nav izraisījusi cita elementa atteice.
- sekundārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru tieši vai netieši izraisījusi cita elementa atteice.
- traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu.
- apdūkt Apmulsināt, pārsteigt.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme; vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
- nocenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība.
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
- proplusīvs Apsteidzošs.
- apaugt Apsteigt augšanā.
- apsoļot Apsteigt iešanā.
- apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits.
- mutiskā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā pētnieks fiksē aptaujātā teikto.
- ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas.
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots.
- pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei.
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā.
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- pikete Apvidus punkts, kura augstums tiek noteikts ģeodēziski.
- reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
- kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- avangarda māksla apzīmējums modernisma novirzienam, kura pārstāvjiem jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi kļuva par pašmērķi.
- teopanteisms Apzīmējums panteistiskam uzskatam, ka Dievs ir viens un viss.
- stohastika Apzīmējums sakarību izteikšanai starp divām skaitļu rindām vai parādībām, kuru starpā pastāv korelācija.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- simbolizācija Apzīmēšana, izteikšana ar simboliem.
- numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
- aizzilināt Apzīmēt, iezīmēt, ierobežot līdz noteiktai vietai.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- dzimumapziņa Apzināta sevis uzskatīšana par noteikta dzimuma pārstāvi.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus.
- abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā.
- pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- aizberzties Ar berzšanu, mazgāšanu nonākt līdz noteiktam punktam.
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
- aizbluķēt Ar bluķi vai zemes rulli, kā lauksaimniecības instrumentu norullēt līdz noteiktam punktam.
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus.
- piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu.
- darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
- tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs.
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā.
- uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
- nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2).
- nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2).
- pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto).
- eifēmistisks Ar eifēmismu izteikts.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
- nomaracīt Ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties.
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
- viļāt Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst.
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
- ikstins Ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- decimāldaļa Ar komatu (datortehnikā - ar punktu) izteikts daļskaitlis, kura saucējs ir skaitļa 10 pakāpe.
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- karogs Ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā (dažās valstīs).
- pikāt Ar lielu apetīti, steidzīgi ēst.
- galvu galvām ar lielu intensitāti; steigā.
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- baznīcas apmeklēšana ar likumu noteikts latviešu zemnieku pienākums 17.-18. gs.
- aizsardzība ar likumu noteikts nodrošinājums
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- vāgot Ar līmeņrādi noteikt horizontālu virzienu.
- pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- vokatīvs Ar nomenu izteikta uzrunas forma.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- turkains Ar noteiktiem raibumiem.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm.
- cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- sub conditione ar noteikumu.
- nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
- irag Ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos.
- irāg Ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos.
- iriek Ar partikulu "-iek" pastiprināts "ir" jautājuma teikumos.
- jeb Ar partikulu "vai" ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- tarēt Ar precīzām metodēm noteikt (kā) masu.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- (iz)dabūt pār lūpām ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- pārdabūt pār (arī pāri) lūpām ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
- izdabūt pār lūpām ar pūlēm pateikt, izrunāt.
- spiest Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
- izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
- peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
- juridiskie iedzīvotāji ar reģistrācijas noteikumiem saistīts iedzīvotāju kopums noteiktā apdzīvotā vietā.
- koeficients ar relatīvu lielumu izteikts kvalitatīvs rādītājs (piemēram, lietderības koeficients).
- gavēšana Ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- nostrīķēt Ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- aizprasīt Ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam.
- nekropsija Ar sekciju saistīta miroņu apskate, lai noteiktu nāves cēloņus.
- izagrūsties Ar sparu, steigā izskriet.
- grupeto Ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā.
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- saspiest Ar spiedienu izveidot (ko); ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
- statutars Ar statūtiem noteikts.
- gūstīties Ar steigu, skubu kaut ko darīt.
- ieurdīt Ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt).
- ratavīt Ar stingriem vārdiem steidzināt darbu.
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai.
- atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt.
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- pietrīt Ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei.
- uzstrumpāt Ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
- al Arābu valodā noteiktais artikuls.
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- kvazinepieciešamība Ārējo apstākļu noteikta nepieciešamība.
- argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana; argumentu kopums; arī pamatojums.
- radioizotopiskā datēšana arheoloģisku u. c. objektu vecuma noteikšana, izmērot to radioaktivitāti.
- kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte.
- chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā.
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
- kā velna plēsts ārkārtīgā steigā, ļoti ātri; intensīvi.
- kā zibens ķerts ārkārtīgi pārsteigts, samulsis, satriekts, nobijies.
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
- ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
- izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- astrups arteriālā pH noteikšanas metode; Astrupas metode.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces.
- lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām.
- konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju.
- valvācija Ārvalstu metālnaudas vērtības noteikšana savas valsts naudas vienībās.
- biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību.
- azdiks Asdiks - iekārta, ar kuru noteic zemūdens objektu atrašanās vietu.
- iešļopnīt Asi, aizvainojoši pateikt.
- atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
- knābt Asi, arī dzēlīgi teikt.
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt.
- virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam.
- paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- hemogramma Asins morfoloģiskā sastāva pieraksts pēc noteiktas shēmas.
- termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
- hemokrioskopija Asins sasalšanas punkta noteikšana.
- oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju.
- hematonkometrija Asins tilpuma noteikšana organismā.
- pletismometrija Asinsvada pildījuma pakāpes noteikšana.
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- bon mot asprātība, asprātīgs teiciens.
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni; asprātības.
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
- kupēšana Astes saīsināšana noteiktu šķirņu suņiem dzīves pirmajās dienās.
- astigmaoskopija Astigmatisma noteikšana.
- astigmatometrija Astigmatisma pakāpes noteikšanas metode.
- tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
- fotogrāfiskā astrometrija astrometrijas nozare, kura noteic kosmisko objektu koordinātas, izmērot novērojumos iegūtos fiziskos vai elektroniskos objektu attēlus.
- nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā.
- sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni.
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
- aši Ašķi, ašavi - tautas nosaukums sporu augam skostei un ziedu augiem doņiem.
- alga atalgojums par paveikto; atzinība, pateicība.
- aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
- peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
- atrunāt Atbildēt, atteikt.
- būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām (biežāk nolieguma teikumos).
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā.
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu.
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
- lāgus Atbilstošs noteiktām prasībām, normām (par priekšmetiem, parādībām); labs.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei; tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- mest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
- sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
- anullēt Atcelt, noteikt par nederīgu; anulēt.
- kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga.
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu.
- attrinkt Atdzīt, steigšus un bez žēlastības attriekt.
- ateists Ateisma piekritējs.
- ateismus Ateisms.
- bezdievība Ateisms.
- bezdievnieks Ateists, neticīgais.
- stunda Ateists.
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- garšot atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu; izraisīt noteiktu garšas sajūtu
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
- atmitēties Atkāpties, atteikties.
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
- vaija Atkārtojumā izsaka pārsteigumu, izbrīnu.
- kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- vica Atkārtojumā vai savienojumā ar "vicu" izmanto patīkamu izjūtu vai apbrīnas izteikšanai.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
- dziedāt to pašu dziesmu atkārtot jau agrāk teikto.
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas.
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
- dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
- zizināt Atkārtoti skubināt, pieteikt.
- malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
- atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu.
- ķert uz (arī pie) vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- konstatēt Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
- (ie)mest sejā (arī acīs) atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- mest sejā atklāti teikt ko nepatīkamu vai aizvainojošu; pārmest.
- spļaut acīs (arī sejā) atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- (pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- mest acīs (kādam kaut ko) atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest.
- refraktārais periods atkopšanās periods, kura laikā noteikta fizioloģiska struktūra vai receptors ir nejutīgs pret kairinājumu.
- norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas.
- atlaišana Atlaišana no darba - darba līguma izbeigšana likumdošanā noteiktajos gadījumos.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
- atgriezumi Atliekas, kas radušās, sagriežot, izgriežot ko pēc noteiktas formas un lieluma.
- deciduomatoze Atlobenes audu veidošanās sievietei, kas nav grūtniece.
- uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu.
- piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
- domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
- šūna Atmiņas vai reģistra elements, kam ir noteikta adrese un kas paredzēts viena binārā skaitļa glabāšanai.
- lokalizētā amnēzija atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2.
- oklūzijas atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kas rodas, aukstajai vai siltajai atmosfēras frontei panākot pretējo atmosfēras fronti un saplūstot ar to.
- atsadauzīties Atnākt bez noteikta mērķa; atklīst.
- atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaisīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaršēt Atnākt, ejot vienmērīgā, noteiktā ritmā.
- atjāties Atnākt; atsteigties.
- starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli.
- ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
- fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci.
- Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
- pazīties Atpazīt (pēc noteiktām īpašībām).
- birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
- peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
- pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku.
- uzturēšanās atrašanās noteiktā vietā, arī vidē neilgu, arī noteiktu laiku
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā).
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
- attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
- atsukāt Ātri atnākt, atsteigties.
- dadrāzt Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
- dadrāzties Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- iekašāt Ātri ieiet, iesteigties.
- iekasījums Ātri ieiet, iesteigties.
- ķest Ātri iet, steigties.
- nagot Ātri iet, steigties.
- izgrūsties Ātri iziet; izsteigties.
- izmudīties Ātri izsteigties.
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
- izdragāt Ātri paveikt (kādu darbību); ātri pateikt (ko).
- dašauties Ātri piesteigties.
- traukt Ātri runāt, teikt (ko).
- pērt ātri teikt, runāt.
- tērkt Ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas.
- dasviesties Ātri un negaidīti piesteigties.
- no acīm nolasīt ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- noslaucīt ar vienu spalvas vilcienu ātri, arī pārsteidzīgi ko neatzīt, likvidēt, bargi nokritizēt.
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; tā, ka tik tikko pagūst.
- strebulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
- sturbulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
- dirbuļot Ātri, sasteigti runāt.
- sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- novidžurēt Ātri, smalkā balsī norunāt, pateikt; arī neskaidri norunāt.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- (iet, skrien u. tml.) kā misiņš ātri, steidzīgi (iet, skrien).
- kluinīt Ātri, steidzīgi ēst.
- skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt.
- drīzens Ātri, steidzīgi, drīzumā.
- izgūtnēm Ātri, steidzīgi, nejauši.
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
- iesadrāzties Ātri, steigā ieskriet.
- izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml).
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
- izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
- nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
- nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
- nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt.
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
- padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
- panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
- drāzt Ātri, steigā skriet; drāzties.
- nesties Ātri, steigā skriet; drāzties.
- drāzties Ātri, steigā skriet.
- drēbt Ātri, steigā skriet.
- izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū.
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
- iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
- kā uz oglēm ātri, steigā.
- iegūtnēm Ātri, steigā.
- žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt.
- virkšēt Ātri, steigšus runāt.
- taga Ātri, steigšus.
- vienklupšus Ātri, steigšus.
- aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties.
- atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties.
- pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties.
- jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
- brāzeniski Ātri, strauji, steigšus.
- kā misiņš ātri, veikli, noteikti.
- pikši Ātri; īsi, noteikti.
- cito ātri; norādījums receptē, ka zāles jāpagatavo steidzami; uzraksts uz ātri kārtojamu dokumentu vākiem.
- tosto Ātri; steidzīgi.
- pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
- masnāt Ātriem un sīkiem soļiem steigties.
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
- strebulains Ātrs, nemierīgs, steidzīgs.
- dāderis Ātrs, pārsteidzīgs cilvēks.
- drīzgājums Ātrs, steidzīgs gājiens.
- krušs Ātrs, steidzīgs, veikls.
- svelotīgs Ātrs, steidzīgs.
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt.
- izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā.
- posms atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
- konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus.
- standartizēšana Atskaites mērogu noteikšana ar reprezentatīvu iztvērumu palīdzību.
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- atslēgties Atslābināties no stresa, dienas steigas.
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena".
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- uzspiest kādu zīmogu atstāt noteiktu ietekmi uz kaut ko, paliekamas pēdas.
- atbrukt Atsteigties, atbrāzties šurp.
- atķest Atsteigties.
- atsteigt Atsteigties.
- atžmiegt Atsteigties.
- kalpot dienas (arī nedēļas) atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- kalpot nedēļas atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju.
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
- ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā.
- gabarīta izmēri attālums starp kāda objekta tālākiem punktiem noteiktā virzienā.
- nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- atsacības Atteikšana.
- pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
- ekskūzācija Atteikšanās no aizbildņa, resp. aizgādņa amata.
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu.
- abandons Atteikšanās no parāda prasībām.
- anahorētisms Atteikšanās no pasaulīgiem labumiem.
- abdikācija Atteikšanās no troņa, varas, amata vai titula.
- decentralizācija Atteikšanās no vadības un pārvaldes funkciju sakopošanas vienā vietā; kapitāla sadale, uzņēmumus uzpērkot vai konkurences cīņā iznīcinot.
- abrenunciācija Atteikšanās no velna kristību rituālā.
- boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
- mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
- aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību); liegt, nedot (prasīto).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
- (pār)vilkt krustu (pāri) Atteikties (no kā).
- atsakāpties Atteikties (piemēram, no solījuma).
- ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
- renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst.
- atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
- nokratīt pīšļus no (savām) kājām atteikties no (savas) pagātnes; atteikties no visa, kas bijis.
- līst aizkrāsnē atteikties no aktīvas darbības.
- likt nost amatu (arī pilnvaras) atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu atteikties no dotā solījuma.
- mest plinti krūmos atteikties no iecerētā, uzsāktā, apstāties grūtību priekšā.
- nolikt amatu atteikties no ieņemamā amata.
- demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
- pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
- atsarečīties Atteikties no kā.
- atmest domu atteikties no kāda nodoma.
- atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties.
- laist no rokām ārā atteikties no kaut kā, dot projām, iztērēt (naudu), pārdot ko.
- pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko.
- pārdot savu dvēseli velnam atteikties no morāles principiem.
- atteikt abonēšanu atteikties no pakalpojuma.
- nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas.
- nolikt pilnvaras atteikties no pilnvaru izmantošanas.
- mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- nespēlēties, ņemt savas mantiņas un iet atteikties no tālākas piedalīšanās.
- nokratīt pīšļus no kājām atteikties no visa līdzšinējā, bijušā, lai sāktu ko citu.
- atraidīties Atteikties, atraidīt piedāvājumu.
- atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
- abdicēt Atteikties, atsacīties.
- noraidīties Atteikties, atzīt par nepieņemamu.
- aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
- nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt.
- atsateikties Atteikties.
- nošķērēšana Attēla daļas nogriešana, ja tā iziet ārpus noteiktā attēla laukuma.
- skicēšana Attēla veidošana, zīmējot līnijas, kas savieno noteiktus punktus.
- zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- jūras navigācijas karte attēls, ko lieto kuģuceļa aprēķināšanai un kuģa vietas noteikšanai jūrā; izmanto arī kuģošanas rajona izpētē un hidrotehnisko būvju projektēšanā.
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- arhecentrisks Attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji.
- digēnisks Attiecīgs uz pārmantotām pazīmēm, kuras noteic divi dažādi gēni.
- diafemetrisks Attiecīgs uz taustes maņas pakāpes noteikšanu.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
- koreference Attieksme starp izteikuma komponentiem, kam ir viens un tas pats referents.
- refleksīva attieksme attieksme, kurai visiem a izteikumiem aRa ir patiess.
- situācija attieksmes starp reālijām (situācijas dalībniekiem), ko valodā atspoguļo vārdu savienojums, teikums vai teksts.
- PPD Attīrīts proteīna atvasinājums (angļu "purified protein derivative").
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
- atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas.
- akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
- entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu.
- long drink atvēsināts dzēriens (piemēram, kokteilis) augstā glāzē.
- piecinieks Atzīme "pieci" (teicami, 5 ballu sistēmā).
- mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu.
- uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
- ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- astaīņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu.
- astaņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu.
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- histoma Audzējs, kura šūnas tipiskas noteiktiem audiem, piem., fibroma, mioma, osteoma.
- krāja audzes koku kopējais tilpums noteiktā platības vienībā, kuru izteic ciešmetros – m^3^.
- šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai.
- audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai.
- tehniskā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē noteiktu dimensiju un kvalitātes kokmateriālu vidējais pieaugums audzē.
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
- aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids.
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
- pelvicefalogrāfija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana ar rentgenogrāfiju.
- pelvicefalometrija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana.
- autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu.
- aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai.
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana.
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- virsvara Augstākā, noteicošā vara.
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai.
- stereokomparators augstas precizitātes optiski mehānisks mērinstruments pētījamā objekta telpisko izmēru noteikšanai.
- priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi.
- augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes.
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai.
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni.
- puskonteiners augstumā samazināts konteiners dažādu smagu kravu pārvadāšanai.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- jarovizācijas stadija augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
- augu kopa augu kopums kādā noteiktā teritorijā; fitocenoze.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- ģeotrofisms Augu orgānu spēja zemes gravitācijas spēka ietekmē ieņemt noteiktu stāvokli pret Zemes centru.
- glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
- dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām.
- omfals Austrumu mistikas simbols, lai izteiktu visu lietu sintēzi.
- amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- elderis Aušīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- taksobuss Autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
- taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- inerciālā aeronavigācijas sistēma autonomās navigācijas sistēma gaisakuģa atrašanās vietas, kustības ātruma un virziena noteikšanai.
- fāzēšana Autonomu sistēmu spriegumu vienādu sākuma fāžu noteikšana.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukumi lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu.
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- avanragi Avenragi - noteikts adījuma raksts.
- avinradži Avenragi - noteikts adījuma raksts.
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- pārapstiprinājums Aviosabiedrības pasažiera pasūtījuma apstiprinājums nolūkam turpināt ceļu aviobiļetē norādītajā laikā, kas jāveic atbilstoši aviosabiedrības noteikumiem.
- avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes.
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete.
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
- šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām.
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- aždagales Aždagaļu līgaviņa - nicinošs izteiciens.
- eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus.
- zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.).
- pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2).
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- balladeska Balādes viela un stils, traģiski varoniska vai panteistiski mistiska izjūta.
- pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm.
- laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei.
- atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī.
- krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā.
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu).
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
- dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- dot (arī sadot) pa kaklu Bargi (iz)rāt; izteikt bargu kritiku.
- sadot brāzienu (arī vēju) bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- sadot vēju (arī brāzienu) bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- sadot vēju bargi sabārt, izrāt kādu, izteikt kādam pārmetumus.
- ruminācija Barības atvemšana, ko novēro zīdaiņiem; baudas noteikta atgremošana zīdaiņiem.
- barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
- barotājvērtība Barības līdzekļa produktīvas vērtības radītājs, kas izteikts barības vienībās.
- viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji.
- nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās.
- konstruēšanas bāze bāze, kuru izmanto detaļas vai salikšanas vienības stāvokļa noteikšanai izstrādājumā.
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
- alkalimetija Bāziskuma noteikšanas metode.
- ančakrists baznīcas tradīciju neievērotājs, ateists.
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- nepilngadīgie iedzīvotāji bērni līdz valsts likumos noteiktam gadu vecumam.
- ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- nepilngadīgs bērns bērns līdz noteiktam vecumam, Latvijā līdz 18 gadiem (likumos atrunātos gadījumos līdz 16 gadiem).
- atpīlis Bērns, kas dzimis sievietei vēlākos dzīves gados.
- pakaļtecis Bērns, kas tek (mātei) pakaļ; pēcnācējs.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
- ace Bērnu valodā lieto lai pateiktos.
- izņēmējs Bēru runas teicējs.
- aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai.
- bez mērķa Bez (noteikta) mērķa, nolūka.
- adendrītisks Bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos.
- izdzist Bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- iesašķetināties Bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties.
- uz labu laimi bez noteikta pamatojuma, labi nezinot; kā pagadās.
- kur acis rāda bez noteikta virziena, mērķa; vienalga, kurp.
- bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
- piku pikām bez noteiktas kārtības, kā pagadās; juku jukām.
- piku pikiem bez noteiktas kārtības, kā pagadās; juku jukām.
- jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- vaļītēm Bez steigas, ērta, omulīga dzīve.
- izvaļ Bez steigas.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- Senza tempo bez tempa, bez noteikta laikmēra.
- smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis.
- čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas.
- kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt.
- nedievis Bezdievis, ateists.
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
- bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt.
- impersonāls bezpersonas; bezpersonas darbības vārds, teikums.
- teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku.
- Cerastium biebersteinii Bīberšteina radzene.
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- bieķu Bieķu baļļa - nicīgs apzīmējums sievietei.
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
- pātarāt Bieži rāties, izteikt pārmetumus.
- jāināt Bieži teikt "jā".
- jājināt Bieži teikt "jā".
- tākaļāt Bieži teikt "tā, tā, tā".
- brāļot Bieži teikt, lietot (sarunā) vārdu "brālis", uzrunāt kādu par "brāli".
- atklātās rezerves bilancā uzrādītās rezerves - likumā noteiktās rezerves.
- divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot.
- bildēt Bilst, teikt, sacīt.
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
- biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā.
- serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens.
- futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām.
- biržas sanāksme biržas biedru un brokeru sapulcēšanās biržas zālē noteiktā laikā biržas darījumu slēgšanai.
- marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
- loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
- averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
- parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- durine Bitei līdzīgs kukainis, kas dzeļ dzīvniekiem.
- Waldsteinia geoides biteņu valdšteinija.
- aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli.
- kadra beigu norobežotājs bitu secība vai noteikts signāls, kas norāda pārraidāmā kadra beigas.
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
- biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
- divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
- daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
- kauķis Blīvs kaļķiezis, kauķi; cehšteins.
- barošanas bloks bloks, kas apgādā iekārtu vai tās sastāvdaļu ar noteikta sprieguma, frekvences un jaudas elektrisko enerģiju.
- bojājumu diagnostika bojājuma vietas un cēloņa noteikšana datu apstrādes sistēmā.
- defektēšana Bojājumu meklēšanas process agregātos un detaļās, lai noteiktu to tehnisko stāvokli un derīgumu turpmākai ekspluatācijai.
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- virsaugstuma bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc 100 augstāko vai resnāko koku vidējā augstuma 100, 50 vai 20 gadu vecumā.
- tekošā bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc pēdējo 6-10 gadu vidējā pieauguma.
- vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- saimiektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks).
- saimniektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks).
- saku tēvs brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
- tēta Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
- tēte Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
- tetus Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
- slauns brangs, skaists, teicams.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā.
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- uzvarētājs bravūrīgs, izaicinošs (par sejas izteiksmi)
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu).
- vainagradzis Briežu bullis ar izciliem ragiem, kuriem stieņu galos ir izteikti vainagi ar 5 un vairāk žuburiem.
- noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt.
- blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam.
- euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša.
- licenza Brīvība, patvaļa; novirziens no pastāvošajiem noteikumiem.
- abdikācija Brīvprātīga atteikšanās.
- algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem.
- interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
- interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- SPF brīvs no noteiktiem patogēniem (angļu _specific-pathogen-free_, vācu _spezifisch pathogenfrei_)
- zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas.
- Februāra revolūcija bruņota sacelšanās 1917. g. 27. februārī Petrogradā, kas noveda pie cara atteikšanās no troņa 2. martā.
- bruņoto spēku veids bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
- buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību.
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- laidenis Burtliču apzīmējums salikumā izlaistiem vārdiem un teikumiem.
- dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- valdīt Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
- likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- svērt Būt ar noteiktu masu.
- nozīmāt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
- plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- ģeržaķ zonu būt autoritātei notiesāto vidū.
- pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
- spēlēt pirmo vijoli būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piem., par tēmu, ideju mākslas darbā).
- cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
- skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
- maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par augiem, to daļām).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izavērties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēku, dzīvnieku).
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- karāties zara galā būt ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
- negribēt ticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- negribēt ticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- kā no plaukta nokritis būt ļoti pārsteigtam, izbrīnītam; tāds, kas neko nezina.
- nezināt ne rīta, ne vakara būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam.
- degt Būt ļoti steidzamam.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- neglaudīt galvu būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt, izteikt pārmetumus, neslavēt.
- karāties gaisā būt nenoteiktā stāvoklī (kādam cilvēkam).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- valdēt Būt noteicējam (par ko, par kādu).
- uzdot toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību (kādā situācijā, kādos apstākļos).
- noteikt toni būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
- (būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
- turēt grožus savās rokās būt noteicējam; vadīt, valdīt.
- kaštavāt Būt noteiktā cenā.
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- noteikt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; nosacīt (3).
- nosacīt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; noteikt (3).
- nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
- izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
- aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
- turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
- solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
- galvāt Būt pārliecinātam (par ko); izteikt drošu spriedumu, apgalvojumu.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast.
- apsēsties Būt pārsteigtam.
- turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos).
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) būt pilnīgam noteicējam.
- saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
- slavēties Būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- korelēties Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars.
- korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
- svilt Būt steidzamam.
- turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izteikt (5).
- vest būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur)
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko).
- saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
- uzciemoties Būt viesim uz nenoteiktu laiku.
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- pastāvēt Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
- turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai); faktors; priekšnoteikums.
- patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.
- zemes darbs būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā; [zemesdarbs]{s:2168}
- zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- nospraušana Būves plāna (asu) vai galveno elementu (ēkas pamatu, sienu, stabu) vietas noteikšana, atzīmēšana un šo atzīmju nostiprināšana dabā.
- keramzīta oļi būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- tipveida būvprojekts būvprojekts daudzkārtējai lietošanai masveida celtniecībā noteiktā reģiona, kur klimatiskie apstākļi u. c. projektēšanas izejparametri ir vienādi.
- C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
- C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
- sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
- pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
- fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai.
- pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
- fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
- skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- pudīt Celt no miega augšā ar steigu.
- pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- CSN Ceļu satiksmes noteikumi.
- cementa aktivitāte cementa stiprības pieaugums pēc noteikta cietēšanas laika (pārbauda pēc standartnoteikumiem).
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- standartcena Cena, kas noteikta pēc standartizēta parauga.
- dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
- meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
- nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt.
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
- tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu.
- mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
- kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- fokusēšana centrālo problēmu noteikšana.
- šamade Cerību zaudēšana, nenoteikta rūkoņa, troksnis.
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs.
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- calemes ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- dimatis ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs
- paradimetilaminobenzaldehīds CHOC~6~H~4~N(CH~3~)~2~, reaģents triptofāna vai citu indola atvasinājumu noteikšanai.
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs".
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi.
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
- amorfi Cietas vielas, kam nav noteiktas kristāliskas formas.
- dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai.
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
- cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C.
- piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas.
- kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā.
- ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt).
- aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam.
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- patrona cilindrisks kartona vai metāla plānsienu konteiners.
- adījuma blīvums cilpu stabiņu vai cilpu rindu skaits noteiktā garuma vienībā.
- adījuma pinums cilpu un to struktūras elementu noteikts sakārtojums.
- cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
- ergometrija Cilvēka darbaspēju, organisma funkcionālo pārmainu noteikšana ar ergometru.
- ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
- pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1).
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- binaurālais efekts cilvēka un dzīvnieku spēja noteikt, kādā virzienā atrodas skaņas avots, ja skaņu uztver ar abām ausīm.
- vešana Cilvēka vai dzīvnieka virzīšana noteiktā virzienā.
- stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- bezsejas cilvēki cilvēki bez izteiktiem, raksturīgiem sejas pantiem, bez raksturīgas individualitātes.
- grupa Cilvēki, kurus vieno noteiktas pazīmes, kritēriji.
- šviskstiņš Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā.
- bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
- bomzis Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs.
- mihrutka Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas.
- rīkotājs cilvēks, ka [rīko]{s:1115}, izdod rīkojumus, noteicējs
- eirofils Cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā.
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- bizins Cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
- iedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo kādā noteiktā dzīvoklī, celtnē u. tml.
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas (kur, kādā vietā) ar noteiktu nolūku.
- gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
- pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
- nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
- grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- ēmulis Cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs.
- neticīgais Cilvēks, kas netic dieva eksistēšanai un noliedz reliģiju; ateists.
- bezdievis Cilvēks, kas netic dievam; arī ateists.
- iesniedzējs Cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.).
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
- noklīdusi avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- pirdeklis Cilvēks, kas savu darbu dara steigā, pavirši.
- skrējējs Cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
- dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
- šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- pļuriņš Cilvēks, kas visu dara steidzīgi un neapdomīgi.
- konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
- aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
- tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
- vaļascilvēks Cilvēks, kuram ir brīvs laiks, kuram nav steidzama darba.
- dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā.
- vecuma periodizācija cilvēku dzīves sadalīšana atsevišķos posmos pēc vecuma, ievērojot noteiktus kritērijus.
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
- statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs.
- izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
- etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
- etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā).
- iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā.
- reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē.
- izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- izvietošana Cilvēku, dzīvnieku izkārtošana noteiktā veidā, kārtībā.
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
- pamatjoslas pārraide cipardatu pārraides metode, kas noteiktā laika posmā paredz datu vidē tikai viena kanāla izveidi un viena signāla pārraidi; vairumā gadījumu tieši šī metode tiek izmantota datu pārraidei starp datoru un tā ārējām iekārtām, to izmato vairumā datoru tīklu, kā arī datu pārraides, kur izmantoti modemi.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- cirsmu fonds cirsmu kopa, kurā plānots kokmateriālu sagatavošanu veikt noteiktā laika periodā, piemēram, gadā.
- ģeometriskā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā ik pēc noteikta attāluma izcērt koridorus, bet starpkoridoru platībā audzi nekopj.
- trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt.
- viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju.
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
- urosaharometrija Cukura noteikšana urīnā.
- nočapstināt Čapstinot noteikt, pateikt.
- nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt.
- žiro čeks čeks, kas satur klienta rīkojumu bankai par noteiktas naudas summas pārskaitīšanu no viņa norēķinu konta kādas juridiskas personas vai fiziskas personas kontā.
- nokrekšēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- izgurkšēt Činkstoši, gārdzoši izteikt.
- nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt.
- iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
- pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
- H-stunda D-dienas noteikta stunda, kurā plānots sākt pavēlē noteikto operāciju.
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- fizioģeogrāfiskā rajonēšana dabasapstākļu ziņā viendabīgu teritoriālu vienību nošķiršana, to savstarpējās pakārtotības (taksonomijas un hierarhijas) noteikšana un klasificēšana.
- kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī [teika]{s:1835}, [leģenda]{s:1834}.
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
- tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
- noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
- pusizteikts Daļēji izteikts.
- puspateikts Daļēji pateikts.
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- sedimentācijas analīze daļiņu lieluma noteikšana pēc izgulsnēšanās ātruma no šķidruma vai gāzes.
- algebriska daļa daļveida izteiksme, kuras skaitītājs un saucējs ir veselas algebriskas izteiksmes.
- salta Dambretei līdzīga kauliņu spēle.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
- aizsargattālums Darba drošības noteikumu reglamentēts attālums no elektroiekārtas, kas jāievēro strādājot pie noteikta sprieguma elektriekārtas.
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika; darbs, ko veic šajā laikā.
- ražošanas rīki darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- atlaišana no darba darba līguma izbeigšana likumā noteiktajos gadījumos; darba līguma izbeigšanas pamats ir pušu vienošanās, termiņa notecējums, darba līguma izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai pilnvarotu trešo personu pieprasījuma.
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
- kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
- glāmāt Darbā slinkot, nesteigties.
- darba intensitāte darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
- finiera grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finiera gabalu apgriešanai.
- finieru grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finieru gabalu apgriešanai.
- rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- sinhronizācija darbība, kas nodrošina noteiktu notikumu sakrišanu laikā divu vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā.
- operācija darbība, kas uzdota ar noteiktu datora instrukciju vai augsta līmeņa valodas priekšrakstu.
- terminu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai vienu un to pašu jēdzienu visos līmeņos - atsevišķā nozarē, saskarnozarē, vispārtehniskā un visas valodas līmenī - izteiktu ar vienu un to pašu terminu.
- virziendarbība Darbība, kurai ir noteikts virziens.
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
- konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu.
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
- pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
- apsteidze Darbība, process --> apsteigt.
- apsteigšana Darbība, process --> apsteigt.
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas.
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
- infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme.
- infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu; pasīvs.
- izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti.
- subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
- vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka te4ksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2).
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
- vajadzības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību.
- īstenības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks.
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks.
- konjugēšana Darbības vārda locīšana, t. i., gramatisko formu maiņa personās, skaitļos, laikos, kārtās un izteiksmēs.
- subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs.
- objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs.
- finīta forma darbības vārda personas forma, kam teikumā ir izteicēja funkcija.
- be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos.
- tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu.
- consecutio temporum darbības vārdu laika formu saskaņa saliktā teikumā.
- pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei.
- kaitējoša seksuālā uzvedība darbības, kas neatbilst normālai seksualitātes attīstībai noteiktā bērna vecumposmā un nodara kaitējumu pašam bērnam vai citiem.
- pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu.
- veiksmes stāsts darbību kopums ar noteiktu mērķi, kuru izdodas realizēt ar neparedzēti pozitīviem rezultātiem, sasniegumiem
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja.
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
- pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi; pārraugs.
- inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- nedēļnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
- nedēļstrādnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
- pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā.
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- pozicionēšana darbmašīnas izpildietaises precīza tukšgaitas pārvietošana punktā ar noteiktām koordinātām.
- koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna).
- izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida).
- automātiskā vadība darbmašīnas vadīšana, ko realizē vadības sistēma pēc noteiktas programmas bez cilvēka līdzdalības.
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
- aktors Darbojošās persona, noteiktas sociālās lomas izpildītājs dzīvē.
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- stažēšanās Darbs specialitātē noteiktā pārbaudes laikā, lai noskaidrotu pretendentu piemērotību štata amatam.
- pasūtījumdarbs darbs, kas radīts saskaņā ar vienošanos (līgumu) starp autoru un kādu fizisku vai juridisku personu, kura autoram pasūtījusi noteiktu darbu par noteiktu samaksu
- sezonas darbs darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā.
- virsstundu darbs darbs, kuru darbinieks veic virs normatīvajos aktos noteiktā normālā darba laika.
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi.
- plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt; dārdošā balsī norunāt.
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
- praenumerando Darījumos lietots apzīmējums, lai izteiktu, ka samaksai jānotiek sākumā.
- divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums.
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- atkalēties Darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu.
- patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
- vaļīt Darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji.
- piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- gārbāt Darīt steidzamu darbu.
- sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1).
- atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā).
- niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2).
- izteicējs Darītājs --> izteikt.
- teicējs Darītājs --> teikt.
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- jēldati Dati, kas nonāk datu apstrādes sistēmā bez iepriekšējas to pareizības noteikšanas, sakārtošanas vai priekšapstrādes.
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām.
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā.
- pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno.
- žurnāls datne, kuru operētājsistēma izmanto statistiskās informācijas, dažādu ziņojumu u. c. datu vākšanai un uzskaitei.
- eksports Datnes pārvēršana no formāta, kādā to izmanto noteikta programma vai datu apstrādes sistēma, citā formātā, lai to varētu izmantot cita programma vai sistēma.
- datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem.
- rakstzīmju kopa datorā izmantojams noteikts rakstzīmju saraksts, kurā katru rakstzīmi attēlo kā skaitli.
- lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
- izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā.
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
- lemmatizācija Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
- lemmatizēšana Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
- aplikācija Datorprogramma kādam noteiktam nolūkam.
- problēmorientētā programma datorprogramma noteiktas klases uzdevumu risināšanai
- izstrādes sistēma dators ar specializētu programmatūru, kas atvieglo noteikta lietojuma datorsistēmas izveidošanu.
- klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
- sekotājdators Dators, kas izpilda tās pašas operācijas, ko veic vedējdators, un nekavējoši pārņem programmas izpildi vedējdatora atteices vai bojājuma gadījumā.
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei.
- pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem.
- pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla.
- uniraide Datu apmaiņa starp vienu noteiktu nosūtītāju un vienu noteiktu saņēmēju.
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus.
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
- veiktspējas novērtēšana datu apstrādes sistēmas vai tās komponentu darbības analīze, lai noteiktu, cik efektīvi tiek sasniegti to funkcionēšanas mērķi.
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem.
- datu dzēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - datu izņemšana no datu bāzes atbilstoši noteiktiem kritērijiem, ko var veikt automātiski vai manuāli.
- datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu.
- katalogs datu datņu un indeksu saraksts vai sistēma, ko vadības programma izmanto datņu atrašanās vietas noteikšanai.
- datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai.
- ģenealoģiskie ieraksti datu kopums par noteiktas personas vai populācijas izcelsmi.
- datu plūsma datu kopums, ko noteiktā secībā no datu avota pārraida datu saņēmējam.
- meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu.
- simpleksā pārraide datu pārraide vienā iepriekš noteiktā virzienā.
- lokālā tīkla multiraide datu pārraide, kurā kadri paredzēti uztveršanai noteiktai aplūkojamā lokālā tīkla staciju grupai.
- startstopa režīms datu pārraides asinhronais režīms, kuru izpildot pārraides sākums un beigas tiek noteiktas ar start- un stopbitiem.
- datu iekapsulēšana datu pārraides tīklu protokolos - kadra konstruēšana, pievienojot datu paketei papildus vadības informāciju (sākuma un beigu norobežotājus, kadra pārbaudes sekvenci u. c.).
- datu apmaiņa datu pārsūtīšana starp funkcionāliem blokiem saskaņā ar noteikumiem par datu pārraidi un to apmaiņas koordinēšanu.
- alfabēts datu pierakstam un kodēšanai izmantojamu atšķirīgu rakstzīmju kopa, kurā rakstzīmes sakārtotas noteiktā secībā.
- trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā.
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju.
- datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai.
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību.
- skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- klemst Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
- sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
- entie Daudzi, nenoteikts skaits.
- notencināt Daudzkārt pateikties.
- iztencināties Daudzkārtīgi pateikties.
- kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai.
- morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3).
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs.
- apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksmē.
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds.
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei).
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem.
- lipoīdā nefroze dažādas izcelsmes (biežāk hroniska glomerulonefrīta gadījumā) nefrotiskā sindroma izpausmes: ģeneralizēta tūska; izteikta proteinūrija, cilindrūrija.
- atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot.
- ekskūzācijas Dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums.
- endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei.
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
- fizikālā lieluma sistēma dažādu fizikālu lielumu sakopojums, kas izveidots, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
- kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
- emulēšana dažādu protokolu piemērošana kādam noteiktam terminālim, lai nodrošinātu tā pievienošanu dažāda veida datu pārraide tīkliem.
- nivelēšana Dažādu punktu relatīvā augstuma noteikšana, piem., gaisakuģa agregātu savstarpējā stāvokļa noteikšana.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
- virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē.
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai.
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas).
- iebraukšanas nodoklis dažās valstīs noteikts nodokļu veids, ko piemēro iebraucējiem (pasažieriem), tas jāmaksā lidostās vai citos iebraukšanas punktos.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
- reotropisms Dažu augu spēja ieņemt noteiktu stāvokli attiecībā pret ūdens kustību.
- individuālā imunitāte dažu indivīdu neuzņēmība pret noteiktām infekcijām.
- dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- pusmērs Debess spīdekļa redzamais radiuss izteikts leņķa mērvienībās.
- mērogošana Decimālā komata vietas noteikšana skaitļiem ar fiksētu vai peldošu komatu.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
- izdidiņus Dedzīgi, steigšus.
- liesms Dedzīgs, ātrs, steidzīgs.
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- atsvilt Degt līdz kādai noteiktai vietai.
- degmaisījums degvielas maisījums ar gaisu noteiktās proporcijās, kuru iesmidzina iekšdedzes motora cilindrā.
- miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze).
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika.
- žigāt Dejot noteiktu tūri.
- žigot Dejot noteiktu tūri.
- ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms.
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai.
- funkcionālā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentos (funkcionālos modeļos), kas izpilda noteiktas sistēmas funkciju apakškopas un kas kopumā veic visas sistēmas funkcijas.
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1).
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
- lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
- cietiņš Dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu.
- teikumiņš Dem. --> teikums.
- trulītis Dem. --> trulis; vagonete; neliela dzelzceļa platforma: vagonetei līdzīgi ratiņi.
- potenciālā demogrāfija demogrāfiskās analīzes nozare, kas pētī iedzīvotājus kā noteikta demogrāfiskā potenciāla nesējus.
- demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu.
- demogrāfijas metodes demogrāfisko procesu un struktūru pētīšanas un analīzes specifisko metožu kopums (iedzīvotāju atražošanās līmeņa noteikšana, demogrāfiskās tabulas, demogrāfiskie indeksi un piramīdas, demogrāfiskā prognozēšana u. tml.).
- PDS Demokrātiskā sociālisma partija (vācu Partei des Demokratischen Sozialismus).
- beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists".
- saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos.
- termiņdepozīts Depozīts, kam ir skaidri izteikts noguldīšanas termiņš depozītu iestādē.
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
- utile dulci miscere derīgo savienot ar patīkamo (to ieteicis Horācijs "Dzejas mākslā").
- zurtīgs Derīgs, teicams, krietns.
- neirodermatomiozīts Dermatomiozīts ar spilgti izteiktiem perifēriskās un centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (darba, darbības kārtību).
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
- reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
- reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
- tipveida detaļa detaļa (izstrādājums), kas iespējami pilnīgāk pārstāv noteiktas detaļu (izstrādājumu) klases konstruktīvās un tehnoloģiskās īpatnības.
- pulka Detaļa, kuru izmanto par asi ar noteiktu sāngāzumu un atgāzumu, ap ko griežas automašīnas vadāmie riteņi.
- situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā.
- saīsinātais sonets deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
- izlaidumu tests diagnostikā izmantota teikumu papildināšanas metode.
- reoencefalogrāfija Diagnostikas metode asinsplūsmas noteikšanai galvas smadzeņu asinsvados.
- osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai.
- rentgendiagnoze Diagnoze, kas noteikta, izmantojot rentgenstarojumu.
- hemodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz asins izmeklējumiem.
- citodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz šūnu mikroskopisku izmeklēšanu patoloģiskajā materiālā.
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
- telediagnostika Diagnozes noteikšana no attāluma, balstoties uz telemonitoringa datiem.
- fiziognomija Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata.
- fiziognoze Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata.
- iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata.
- izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju.
- auditognoze Diagnozes noteikšana, lietojot auskultāciju un auskultatorisko perkusiju.
- elektrodiagnoze Diagnozes noteikšana, lietojot elektriskus aparātus.
- klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.); vējroze (1).
- vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesi, sezonā, gadā u. tml.).
- akūts Diakritiska zīme ('), ar ko apzīmē akcentu, zilbes intonāciju vai noteiktu izrunas veidu.
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
- dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
- nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu).
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- diena diennakts kā noteikta kalendārā mēneša daļa.
- diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
- Oranjes brīvvalsts Dienvidāfrikas Republikas provinces Frīsteitas senāks nosaukums.
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
- bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai.
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
- karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
- rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii").
- inšallā Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
- inschallāh Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
- pasteidzīgs Diezgan steidzīgs, ātrs.
- vispārīgais atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājuma izteiksme, kas satur nenoteiktas konstantes (atbilst funkciju saimei).
- partikulārs atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājums, ko iegūst no vispārīgā atrisinājuma, piešķirot noteiktas vērtības visām tā konstantēm (parametriem).
- īpašfunkcija Diferenciālvienādojumu teorijas jēdziens, kas raksturo atrisinājumu noteiktos apstākļos.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt; dimdošā balsī norunāt.
- gliciltriptofāns Dipeptīds, kas satāv no glicīna un triptofāna radikāļiem; lieto kā reaģentu dipeptidāžu aktivitātes noteikšanai zarnu sulā.
- datora veiktspējas novērtēšana disciplīna, kas nodarbojas ar datora veiktspējas noteikšanu un pētī metodes, ar kuru palīdzību datora veiktspēju var uzlabot.
- dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas).
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
- dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus.
- nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode.
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi " = " (vienādības zīmi).
- aizelsies Divd. --> aizelsties; steidzīgi.
- ieteicams Divd. --> ieteikt.
- izteikts Divd. --> izteikt.
- noteicošs Divd. --> noteikt.
- noteikts Divd. --> noteikt.
- pārsteidzošs Divd. --> pārsteigt.
- pārsteigts Divd. --> pārsteigt.
- pateicoties Divd. --> pateikties.
- steidzams Divd. --> steigt.
- teikts Divd. --> teikt.
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips.
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
- pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības.
- tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību; tagadnes particips.
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
- absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju.
- podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi.
- laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu.
- divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens.
- sulīgs Divdomīgs; kodolīgs (izteiciens).
- ambiloģija Divējādi iztulkojama vārdkopa vai teiciens.
- kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis.
- dvīņi divi bērni, kas piedzimuši mātei vienās dzemdībās.
- spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību.
- simbalofons Divkāršs stetoskops, kas dod iespēju salīdzināt skaņas un noteikt to lokalizāciju.
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- agregāts divu vai vairāku dažāda tipa mašīnu, aparātu vai iekārtu mehānisks savienojums noteikta darba veikšanai.
- hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
- izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā.
- summa divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām.
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- diafanoskopija Dobumu, piem., deguna blakusdobumu, caurgaismošana, lai noteiktu to stāvokli.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- izgriezt un ielīmēt dokumenta rediģēšanas paņēmiens, kas dod iespēju kādu iezīmētu dokumenta daļu (piemēram, tekstu, grafiku) izgriezt un ievietot kādā šī paša vai cita dokumenta noteiktā vietā.
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu.
- čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
- bāzlīnija Dokuments vai dokumentu kopa, kas izveidota un fiksēta noteiktā kādas kādas konfigurācijas dzīves cikla posmā.
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina dažādus faktus; var būt apdrošināšanas dokuments, kas ietver apdrošināšanas līguma noteikumus un aizstāj apdrošināšanas polisi.
- garantijas polise dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā.
- izglītības dokuments dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu.
- uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.
- gaisa kuģa ekspluatanta apliecība dokuments, kas dod tiesības, ekspluatējot gaisa kuģi, veikt noteiktu darbību.
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
- kārtības rullis dokuments, kas nosaka kādas norises īstenošanas veidu, attiecību sistēmu un darbības noteikumus.
- kravaszīme Dokuments, kas nosaka līguma noteikumus starp kravas nosūtītāju un transporta kompāniju, saskaņā ar kuru krava jānogādā uz noteiktu vietu par noteiktu samaksu.
- pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
- kommendātorijs Dokuments, ko bīskaps deva katoļu garīdzniekam kā amata apliecību vai kā ieteikšanas rakstu.
- akts juridiskais dokuments, ko izdod valsts institūcija un kas satur vispārnormatīvos un individuāli noteiktus priekšrakstus.
- rokasgrāmata dokuments, kurā aprakstīta noteikta tipa aparatūras vai programmatūras struktūra, darbības principi un izmantošanas noteikumi.
- rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
- blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības.
- pieprasījums dokuments, kurā izteikta prasība; paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (4).
- uzraudzības plāns dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība.
- reversāls Dokuments, kurā parakstās jahtas vadītājs pēc distances pabeigšanas, tādējādi apliecinot, ka distance veikta bez noteikumu pārkāpumiem.
- izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī.
- ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu).
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos.
- lieta dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu
- votums Domas (vērtējums, atsauksme, lēmums), kas izteiktas balsošanā.
- rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
- atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
- disimbolija Domāšanas traucējums, kas izpaužas kā nespēja izteikt domas vārdos.
- individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu.
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
- mest kolekti Dot (ko) kolektei.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- garantēt dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
- rentēties Dot noteiktus ienākumus.
- iesacīt Dot padomu, ierosināt (ko darīt); ieteikt (1).
- atbučot Dot pelnītos, pienācīgos skūpstus, skūpstīt kā piederas; pateikties ar skūpstiem.
- mērķdotācija dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties.
- rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- teikt ardievas (kaut kam) doties projām (no kādas vietas); atteikties (no ierastā).
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
- atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
- iegrasīties Draudīgi izteikt nodomu.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- fermamente Droši, bezbailīgi, noteikti.
- fermo Droši, bezbailīgi, noteikti.
- resoluto Droši, noteikti.
- risoluto Droši, noteikti.
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
- identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem.
- likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem.
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
- valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi.
- nodudināt Dudinot noteikt, pateikt.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
- kapnometrija Dūmu biezuma mērīšana; oglekļa dioksīda kvantitatīva noteikšana.
- aizdurstīt Durstot, bakstot nokļūt līdz noteiktai vietai.
- šutisks Dusmās izteikts.
- dirseļot Dusmās šurp un turp steigties.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus.
- noponckāties Dusmīgi, īgni pateikt (ko).
- iešņākt Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms.
- tercīne Dzejā trīsrindu pants, noteikta atskaņu seka: aba-bcb-cdc-efe.
- brīvā dzeja dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- dikols Dzejas strofa ar divējāda pantmēra daļām; teikums ar 2 daļām.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos.
- mezostihs Dzejolis, kurā katras vārsmas vidējie burti kopā veido vārdu vai teikumu (sal. akrostihs).
- telestihs Dzejolis, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu (piem., personvārdu) vai teicienu.
- glosa dzejoļa forma, kas sastāv no 4 pantiem, kuru ik pēdējās rindas kopā rada 4 rindu pantiņu, kur izteikts visa dzejoļa temats.
- špiļka Dzēlīgs izteiciens.
- divceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir divi galvenie ceļi vilcienu kustībai noteiktā virzienā.
- vairākceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir vairāki galvenie ceļi ar noteiktu vilcienu kustības virzienu tajos atkarībā no vilcienu plūsmu sadalījuma pa kustības virzieniem.
- noteicošais kāpums dzelzceļa līnijas noteicošais kāpums.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- aizdukurēt dzenot zivis, nonākt līdz noteiktai vietai.
- izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
- nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- locītāja dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2).
- baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos.
- trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes.
- aizdziedāt Dziedot aizgādāt (uz noteiktu vietu).
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot.
- gaņģis Dziju posms (uz velku kokiem) ar noteiktu pavedienu skaitu (pēc kura noteic auduma platumu).
- pāsms Dziju posms uz aužamā šķieta ar noteiktu pavedienu skaitu.
- prēdiens Dziju vai diegu kopums, kas savērpts no noteikta daudzuma izejvielas.
- sirdsgudrība Dziļi tikumiska gudrība, par kuru mēdz teikt, ka tā nāk no sirds.
- dzimstības pieaugums dzimstības līmeņa palielinājums noteiktā laika periodā.
- dzimstības samazināšanās dzimstības līmeņa samazināšanās noteiktā laika periodā.
- coitus a la vache dzimumakts no aizmugures, sievietei tupot uz ceļiem.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti; sieviešu homoseksuālisms.
- lesbiskā mīlestība dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- lesbiānisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu.
- meklēšanās indukcija dzimumuzbudinājuma procesa izraisīšana ar hormonāliem preparātiem uz noteiktu laiku.
- dzīvestības indekss dzimušo skaita attiecība pret mirušo skaitu noteiktā laika periodā.
- forsēšana Dzinēja tipam noteiktās maksimālās vilces pārsniegšana.
- cacoethes dziņa darīt ko neieteicamu.
- audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- ceļkāja Dzīrēs pēdējā glāze pirms šķiršanās, ko pavada ar teicienu: "met un brauksim!".
- aizvagāt dzīt vagas līdz noteiktai vietai.
- kudīties Dzīties, steigties.
- ciltsvērtība Dzīvnieka izkopjamās pazīmes ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja.
- biolokācija Dzīvnieka spēja noteikt kāda objekta vai sevis paša stāvokli telpā.
- nelimitētie medījamie dzīvnieki dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts limits.
- limitētie medījamie dzīvnieki dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts limits.
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
- mērnieks Dzīvnieks, kas atbilst noteiktam mēram, standartam.
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo noteiktā vietā.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai; ataudzējamais dzīvnieks.
- pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums.
- atnešanās sinhronizācija dzīvnieku dzemdību regulēšana ar hormonāliem preparātiem, plānojot dzemdības noteiktā laikā.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
- lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā.
- ganāmpulka apgrozība dzīvnieku skaita izmaiņas dažāda dzimuma, vecuma un izmantošanas grupās noteiktā laika periodā.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
- dzīvnieku orientācija dzīvnieku spēja noteikt savu stāvokli telpā un laikā.
- bilančizmēģinājumi Dzīvnieku vielmaiņas pārbaude enerģijas, olbaltumvielu, ūdens u. c. vielu izmantošanas noteikšanai.
- sadzīvāt Dzīvojot sasniegt (noteiktu vecumu).
- diedelniecība Dzīvošana bez pienācīga personības dokumenta un noteiktas dzīves vietas, amata, rūpala un nodarbošanās, kā arī bez līdzekļiem dzīvei.
- vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens).
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei.
- hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
- Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras; džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
- frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas.
- bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs.
- Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām).
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- diētiskā ēdināšana ēdināšanas metode dzīvnieku veselības profilaksei un ārstēšanai – lieto noteiktu barību un ēdināšanas režīmu (saudzējošās, stimulējošās, bada u. c. veidu diētas).
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt.
- diētiskā ēdnīca ēdnīca personām, kam nepieciešams īpašs ārstu noteikts uzturs.
- noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
- eufuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
- jūfjuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils.
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
- Eiropas Kopienas pašu resursi Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai.
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- apakšuzņēmējs Eiropas Savienības dalībvalstu juridiskā persona, ar kuru eksportētājs noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi.
- Eiropas Savienības teritorija Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.
- Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
- komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment").
- staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
- apstāties (arī sastingt) pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
- sastingt (arī apstāties) pussolī ejot pēkšņi apstāties pārsteigumā, izbīlī.
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- determinisms Ekonomisku uzdevumu risināšana, ignorējot nenoteiktības faktorus.
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%.
- atstarotājekrāns Ekrāns, kas atstaro elektromagnētisko starojumu (vai kādu tā daļu noteiktā frekvenču diapazonā) vai skaņu viļņus.
- akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- ekseģētika Ekseģēzes noteikumi un paņēmieni.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- eksoftalmometrija Eksoftalma pakāpes noteikšana.
- aerodinamiskie mērījumi eksperimentāli ar tehniskām iekārtām noteikti aerodinamiskie raksturlielumi; ir statiskie un dinamiskie mērījumi.
- kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus.
- ekspozimetrs Eksponometrs - ierīce ekspozīcijas laika noteikšanai fotografējot, fotokopējot vai filmējot.
- apakšuzņēmēja līgums eksportētāja un apakšuzņēmēja vienošanās par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi.
- formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
- daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos).
- elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
- zibensizlādes sprieguma standartimpulss elektriskās izturības pārbaudēs izmantojams noteiktas formas sprieguma impulss ar frontes ilgumu 1,2 mikrosekundes un impulsa ilgumu 50 mikrosekundes.
- amperāža Elektriskās strāvas stiprums, izteikts ampēros.
- toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram.
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- elektriskā strāva elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
- mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
- tinums Elektrisko mašīnu, aparātu vai iekārtu elements - uz serdeņa noteiktā kārtībā un noteiktā vijumu skaitā uztīts izolēts vads.
- mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai.
- elektroenerģijas kvalitāte elektroenerģiju raksturojošo parametru atbilstība noteiktām prasībām; trīsfāžu patērētāju saņemtās enerģijas kvalitāti raksturo sprieguma un frekvences novirzes no to nominālajām vērtībām, sprieguma nesinusoīdalitātes koeficients, fāžu spriegumu nesimetrijas koeficients u. c.
- amperometrija Elektroķīmiskās analīzes metode vielu (piemaisījumu) kvantitatīvai noteikšanai.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- diskriminators Elektroniska ierīce noteikta tipa, veida elektrisko impulsu atlasei vai arī periodisku elektrisku impulsu parametru (amplitūdu u. c.) kontrolei.
- adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību.
- integrētā shēma elektroniska shēma, kas izpilda noteiktas funkcijas un kas izveidota vienā nelielā pusvadītāju kristālā.
- aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja.
- sertifikāts Elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar parakstītāju un kalpo parakstītāja identitātes noteikšanai.
- elektronu lēca elektronoptiska ierīce, ar kuru iegūst noteiktas konfigurācijas elektrostatisko vai magnētisko lauku, kas formē un fokusē elektronu kūli.
- deģenerētā elektronu gāze elektronu gāze, kuras statistiskajai aprakstei nevar lietot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
- ierosmes potenciāls elektronvoltos izteikts enerģijas daudzums, kas nepieciešams atomu (molekulu) ierosināšanai.
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- gramēma Elementāra gramatiskā nozīme, kas izteikta ar afiksu vai palīgvārdu.
- bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
- ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- cerītmetāli Elementu rinda, kuru oksīdi izveido noteiktu retzemju grupu: lantans, cerijs, praseodims, neodims, samarijs.
- spirometrija Elpojamā gaisa tilpuma noteikšana; dažādu ārējās elpošanas rādītāju noteikšana; spirogrāfija.
- noelsties Elšot noteikt, pateikt.
- izelst Elšot pateikt, izrunāt.
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību.
- izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
- pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
- skiametrija Ēnas blīvuma mērīšana, lai noteiktu rentgenstarojuma caurlaidību.
- duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei.
- ezofagoskops Endoskopisks instruments barības vada iekšējās virsmas apskatei.
- histerokolposkops Endoskops dzemdes iekšpuses apskatei.
- meatoskops Endoskops urīnizvadkanāla apskatei.
- enteroskops Endoskops zarnu lūmena apskatei.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai.
- enerģija enerģētikas likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze
- kumulācija Enerģijas koncentrēšanās noteiktā virzienā.
- aizsperties Enerģiski aizsteigties.
- neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem.
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
- olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei.
- olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei.
- bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
- hematokrīts Eritrocītu procentuālais tilpums asinīs; ierīce (graduēta centrifūgas mēģene) eritrocītu un plazmas tilpuma attiecības noteikšanai asinīs.
- kontaktpagalms Erota centra pagalms, kur tiek nodibināti kontakti un norunāti noteikumi starp klientu un prostitūtu.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
- dixi Esmu izteicies; savu esmu pateicis; romiešu oratoru iemīļots vārds.
- dixi et animam levavi esmu pateicis un (tādējādi savu) sirdi atvieglojis.
- aizēst Ēst ātrāk un vairāk, nekā ēd kāds cits; apsteigt ēšanā.
- leksīt Ēst ļoti steidzīgi.
- vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
- kinohapts Esteziometrs taktilās jutības noteikšanai dažādos laika vai telpas intervālos.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- etalonprogramma "Whetstone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot aritmētiskas operācijas ar peldošo komatu (punktu); veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē.
- Dhrystone etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot vispārēja rakstura instrukcijas. Veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē.
- Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza.
- antependijs Evaņģēliski luteriskajā baznīcā - altāra vai kanceles pārklājs noteiktā liturģiskajā krāsā.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers.
- Mateika Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers.
- Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers.
- tjāga Ezoterismā absolūta atteikšanās no īpašuma un no tā, ko var dēvēt par sociālo aktivitāti; tas, kurš atteicies no sava īpašuma un kļuvis par vientuļnieku.
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
- min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība.
- fa Ezoterismā likumi un noteikumi, kas jāievēro, lai attīstītos.
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī.
- datotēka Fails, datu kopa - noteiktā veidā sakārtots ierakstu kopums, ko izmanto datu apstrādē ar datoru.
- diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu.
- kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
- hromosomu pamatskaits faktiskais un teorētiskais vismazākais noteiktas sugas vai poliploīdu hromosomu skaits.
- termiņinventūra Faktisko materiālu vērtību vai krājumu uzskaite noteiktā termiņā vai dienā.
- sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī.
- Holšteina Federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas dienvidu daļa ("Holstein"), Vācijā, agrāk - hercogiste.
- Fatamorgāna Fejas vārds (Artūra teiksmā), kura varēja izsaukt mirāžas.
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
- fenolftalīns Fenolftaleīna reducēšanās produkts, kas sārmainā vidē ir bezkrāsains; lieto asins konstatēšanai, oksidāžu, peroksīdu un vara noteikšanai.
- ortokrezolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 8,2-9,5.
- alfanaftolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 9,3-10,5.
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
- kunga tiesa feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- lēņa spēja feodēlo tiesību noteikumi spējai dot vai ņemt lēni.
- restrikcija Fermentīva DNS molekulas "pārgriešana" noteiktās vietās, viens no reparācijas un rekombināciju molekulārā mehānisma etapiem.
- enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu.
- kvadratūra figūras laukuma aprēķināšana, ko veic, konstruējot figūrai vienlielu kvadrātu; viena no pirmajām jomām, kur lietoja noteiktos integrāļus.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
- tapšana Filozofiska kategorija; noteikta materiāla vai ideāla objekta veidošanās process.
- lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
- sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfelis finanšu instrumentu kopsumma, kas pieder sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuriem ir tiesības uz kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un kas aprēķināta saskaņā ar likumu.
- kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus.
- peļņas un zaudējumu aprēķins finanšu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus.
- šaterings Finiera veidnes, kurās sapilda šķidru betonu, lai tas sacietē noteiktā formā (angļu "shuttering").
- patentlaga Firmā izgatavota navigācijas ierīce peldlīdzekļa ātruma noteikšanai un noieto jūras jūdžu uzskaitei.
- konsaltinga firma firma, kas sniedz konsultācijas, izstrādā ieteikumus noteiktā uzņēmējdarbības jomā.
- meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus.
- radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
- kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- mērīšana Fizikāla lieluma vērtības eksperimentāla noteikšana ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem.
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
- emisijas spektrālanalīze fizikāla metode vielu elementsastāva kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai pēc spektra, ko izstaro ierosināti vielas atomi.
- operacionālā vide fizikālā vide, piemēram, temperatūra, mitrums, izvietojums un barošanas noteikumi, kas nepieciešami sistēmas pareizai funkcionēšanai.
- enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- atvasināts fizikāls lielums fizikāls lielums sistēmā, kas noteikts, izmantojot sistēmas pamata fizikālos lielumus.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu.
- stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu.
- spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
- hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību.
- stimulators Fizioloģiski aktīva viela, kas veicina noteiktus vielu maiņas procesus organismā vai kādā tā daļā.
- lāzerstrāvu terapija fizioterapijas metode, kurā ārstnieciskā nolūkā apstaro noteiktas ķermeņa daļas ar starojumu no kvantu ģeneratoriem, lāzeriem.
- apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai.
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu.
- civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta.
- nomnieks Fiziska vai juridiska persona, kas iegūst nomā īpašumu par noteiktu atlīdzību.
- obligacionārs Fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kārtībā ir iegādājusies obligācijas; obligācijas īpašnieks (turētājs).
- aģents fiziska vai juridiska persona, kura par noteiktu atlīdzību pilnvarota rīkoties citas personas interesēs un uzdevumā.
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- operators fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību.
- civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju.
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- privātums Fiziskas vai juridiskas personas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par šo personu drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot.
- sadot pa sprandu fiziski pārmācīt, sist, sakaut bruņotā cīņā; izteikt nopēlumu, nosodījumu.
- emuārs Fizisku personu vai organizāciju tīmekļa vietne, kurā tiek publicēta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu, to regulāri atjauninot; tīmekļa žurnāls.
- fīzs Fizs - dzirkstošs, putojošs kokteilis ar augļiem vai augļu sulu.
- nauarhs Flotes komandieris, arī kuģa kapteinis senajā Grieķijā.
- fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- apofantika Formāla mācība par loģiskām nozīmībām, predikatīviem teikumiem un spriedumiem.
- nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem.
- daudzvērtību loģika formālās loģikas sistēma izteikumu loģikas matemātisko modeļu pētīšanai, kas izteikumu interpretācijā lieto vairāk par divām patiesumvērtībām.
- sertificēšana Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai.
- eksplicīta nozīme formāli izteikta nozīme pretstatā neizteiktai, resp., implicītai, nozīmei, proti, nozīme, kam ir savs formāls rādītājs.
- Ņūtona binoms formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
- barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai.
- nevienādība formula, kurā divas izteiksmes savieno nevienādības zīme (<, ≤, >, ≥, ≠).
- redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām (izmantojot arī periodiskumu).
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai.
- bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei).
- laika prioritāte fotoaparāta automātikas funkcija noteikt diafragmas atvērumu, vadoties pēc noteikta ekspozīcijas laika.
- ikonometrs fotoaparāta skatu meklētājs, ko izmanto kadra robežu noteikšanai.
- vizieris fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatumeklētājs; skatu meklētājs.
- skatu meklētājs fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; vizieris.
- fotožurnālistika fotoattēlu izmantošanas veids, kurā prioritāte tiek piešķirta attēlu snigtās informācijas kvalitātei.
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm.
- panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai.
- spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē.
- citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos.
- frakcionēšana destilējot frakcionēšana, kurā šķidros maisījumus sadala frakcijās destilējot un noteiktos temperatūras intervālos, atkarībā no maisījuma viršanas temperatūras, savāc katru frakciju atsevišķi (piemēram, destilējot naftu, iegūst benzīna, ligroīna, solāreļlas u. c. frakcijas).
- merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā.
- teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu.
- metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību.
- ķīmiskais potenciāls funkcija, kas raksturo termodinamisko sistēmu un rāda, par cik pieaug sistēmas termodinamiskais potenciāls, ja tai pievieno kāda noteikta veida daļiņu.
- sintaktiskā funkcija funkcija, ko vārds vai vārdforma veic attieksmē pret citiem elementiem sintakses vienībā - vārdu savienojumā, teikumā, tekstā.
- eksponentfunkcija funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā
- ekstrapolācija Funkcijas vērtību aptuvena noteikšana ārpus kopas, kurā funkcijas vērtības ir zināmas.
- rekursija Funkciju, procedūru vai procesu aprakstīšanas veids, kuru izmantojot, šīs funkcijas, procedūras vai procesi tiek izteikti paši ar sevi.
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem).
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops).
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- orgānu sistēma funkcionāli vienota orgānu kopa, kas veic noteiktu funkciju.
- sinkrētisms funkcionāls izteiksmes formu apvienojums (piemēram, viena gramatiskā locījuma funkcijas pārņem cits locījums).
- nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā.
- aizsardzība futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas
- izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg).
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
- garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m.
- gadalaiks gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laika apstākļi
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
- apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem.
- piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt.
- dabūt garu degunu gaidītā, cerātā vietā saņemt atteikumu, tikt noraidītam.
- dabūt pigu gaidītā, cerētā vietā saņemt rupju atteikumu, noraidījumu, neko nedabūt.
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
- aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm.
- vietējie vēji gaisa masu plūsmas, kas raksturīgas tikai noteiktam apvidum, kur tās bieži atkārtojās un rada specifiskus klimatiskos apstākļus; vietējiem vējiem ir doti vietējie nosaukumi.
- higroskops Gaisa mitruma noteikšanas ierīce.
- rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu.
- lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību.
- indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
- katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni.
- pilotāžas figūra gaisakuģa kustība, kad tā trajektorijai ir noteikts veids vai gaisakuģis griežas ap savu asi vai veic kombinētas darbības; ir zināmi vairāki tūkstoši šādu figūru.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults.
- monohromatiska gaisma gaisma ar noteiktu viļņu garumu.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
- Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
- apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
- upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
- upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
- upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
- varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību.
- paplašinātā galotne galotne kopā ar citu noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai tai pievienotu morfēmisku elementu.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru.
- cefalogrāfija Galvas lieluma un formas noteikšanas metode diagrammas veidā.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem.
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
- pamatsods Galvenais, likumā noteiktais sodu veids.
- profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
- vad- Galvenais, noteicošais (kādā sistēmā, struktūrā).
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei), ieteikumi.
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu.
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
- rekommendācija Galvošana par personu vai lietu, tās ieteicot otra gādībai vai ievērībai; uzslava; rekomendācija.
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- steks gaļas šķēle; arī bifšteks; steiks.
- remonts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
- atganīt Ganīt noteiktu dienu skaitu kādā laika periodā.
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
- atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku).
- longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē.
- furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību.
- universālais pakalpojums garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu.
- reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
- reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
- reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
- izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt.
- izklāstīties Gari un plaši izteikties, izplūst.
- drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt.
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
- galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām.
- metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
- virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
- runas formula gatava izteikuma vienība, ko lieto noteiktās saziņas situācijās.
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
- nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
- uzgavēt Gavēt ilgāk par noteikto laiku.
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
- gāzu sadales fāzes gāzes sadales mehānisma vārstu atvērtā un aizvērtā stāvokļa periodi, kas izteikti kloķvārpstas pagrieziena grādos attiecībā pret virzuļa maiņas punktiem.
- spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu.
- stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma.
- diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana.
- gēna izpausme gēna darbības rezultāts, gēna ietekme uz noteiktas pazīmes attīstību un īpatnībām mijiedarbībā ar citiem gēniem un ārējās vides faktoriem.
- letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā.
- konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
- glābšanas stacija glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
- paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot; pateikt glaimus.
- miksglāze Glāze kokteiļa pagatavošanai, to tikai samaisot.
- kiaroskuro Glezniecības tehnika, kurai raksturīgs izteikts kontrasts starp gaišo un tumšo.
- GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System").
- Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju.
- privātā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras var piekļūt tikai noteiktas organizācijas iekštīkla lietotāji.
- mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
- granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu.
- hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā.
- klikšķināma attēlkarte grafisks attēls, kura noteiktas daļas norāda uz hipersaitēm; novietojot uz šīs attēla daļas kursoru un noklikšķinot peli, pārlūkprogramma atver resursu, uz kuru norāda hipersaite.
- gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūve.
- viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- succès de scandale grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam.
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
- krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- analītiska forma gramatiskā forma, ko gramatisko pazīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu.
- supletīva forma gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- sintētiska forma gramatiskā forma, kurā, formas celmam saistoties ar vienu vai vairākiem formveidošanas afiksiem, izteiktas vairākas gramatiskās nozīmes.
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- gramatiskais pleonasms gramatiskās nozīmes izteikšana ar vairākiem līdzekļiem vienlaikus.
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
- morfoloģiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatiskās nozīmes izteikšanai izmanto afiksus, latviešu valodā parasti galotnes.
- semantiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto dažādas saknes vai celmus vienas paradigmas robežās.
- sintaktiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto vismaz divas - patstāvīgā vārda un palīgvārda - vārdformas.
- izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
- aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu.
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts.
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā).
- grāmatvedības konts grāmatvedības pamatvienība informācijas sistemātiskai uzskaitei, grupēšanai, operatīvai kontrolei un glabāšanai.
- divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
- lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
- laikspraugas gredzentīkls gredzentīkls, kas iepriekš noteiktos laika intervālos nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi un pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā.
- nogremsties Gremžoties noteikt, pateikt.
- nogremzties Gremžoties noteikt, pateikt.
- ratihabicija Gribas izteikums pēc attiecīgas darbības, ar kuru tai izteikta piekrišana.
- centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi.
- notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt.
- apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm.
- akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem.
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
- Mānija Grieķu mitoloģijā - neprāta personifikācija, ko uzsūtīja cilvēkiem, kas pārkāpa noteiktos likumus un paražas.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
- Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
- kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu.
- hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja.
- pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai).
- izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
- izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
- bantiesības Gruntskunga vienīgā (ekskluzīvā) tiesība uz noteiktiem saimnieciskas darbības veidiem.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes.
- sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt.
- klasifikācija grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kā arī šo kritēriju izstrāde.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
- grupu veidi sociālajā darbā grupu iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem sociālajā darbā ar grupu, piemēram, grupas mērķi, struktūra, grupas darba saturs un veidošanas process.
- primārā grupa grupu veids, kad cilvēki uztver viens otru kā unikālu personību neatkarīgi no tās objektīvās piederības noteiktam sociālam slānim, profesionālai vai etniskai grupai, reliģiskai konfesijai utt.
- mēlesmežģis Grūti izrunājams vārds vai izteiciens.
- pirmslaulību grūtniecība grūtniecība sievietei, kuras laulība vēl nav noslēgta.
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā.
- Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos.
- aerostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gaisu ar noteiktu statisko spiedienu; darbības princips līdzīgs kā hidrostatiskajā eļļošanā.
- gāzstatiskā eļļošana gultņu vai vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gāzi (parasti gaisu) ar noteiktu statisko spiedienu.
- elastometrija gumijas (vai citu materiālu) elastības noteikšanas metodes.
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
- tikt Gūt zināšanas, iemaņas, noteiktu stāvokli.
- transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras.
- matromorfija Ģenētikā gadījums, kad īpatnis ir matromorfs, t. i. pilnīgi līdzīgs mātei.
- genoģeogrāfija Ģenētikas nozare, kas pētī gēna dažādo alēļu ģeogrāfisko izvietojumu noteiktas sugas izplatības areālā.
- kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem.
- akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski.
- aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski.
- abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- astronomiskā ģeodēzija ģeodēzijas nozare, kurā aplūko ģeodēzijas problēmas, kas saistītas ar Zemi kā planētu, - astronomiski ģeodēzisko tīklu veidošanu, Zemes veida un lieluma noteikšanu, gravitācijas lauka pētīšanu.
- astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm.
- eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
- valodu saskare ģeogrāfisku, vēsturisku, ekonomisku un sociālu apstākļu noteikta valodiskā saskarsme starp dažādu valodu runātājiem.
- pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss.
- cechšteins Ģeoloģiska laikmeta nosaukums - Permas formācijas augšējais nodalījums; cehšteins.
- detalizētā ģeoloģiskā izpēte ģeoloģiskās izpētes darbi atradnēs, lai tās sagatavotu rūpnieciskai izmantošanai – noteiktu krājumus, kvalitāti, ieguves apstākļus.
- riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
- traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo.
- slēgta ģimene ģimenes tips, kuras locekļiem ir izteikta iekšējo attiecību prioritāte un kuri nav orientēti uz sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi.
- savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa.
- heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai.
- tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars.
- hemometrija Hemoglobīna daudzuma un asinsķermenīšu skaita noteikšana asinīs.
- hromocitometrija Hemoglobīna procenta vai eritrocītu skaita noteikšana asinīs.
- oksimetrija Hemoglobīna skābekļa piesātinājuma pakāpes noteikšana.
- Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi.
- kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.).
- hibrīdiskā līnija heterozes pirmās paaudzes hibrīdi, kas iegūti, krustojot noteiktas vecāku formas.
- bremze hidrauliska enerģijas disipācijas (izkliedēšanas) ierīce, ko izmanto motoru jaudas noteikšanai; sastāv no rotora ar vairākiem ratiem, kas griežas ar ūdeni pildītā tvertnē; bremzē mehāniskā jauda pāriet ūdens virpuļos un pārvēršas siltumā.
- hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
- hidrolokators hidroakustiska iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai ar aktīvās hidrolokācijas metodi; sonārs; sonors.
- grozes hidrodzinējs hidrodzinējs, kura vārpsta pagriežas par noteiktu leņķi gan uz vienu, gan uz otru pusi; lieto samērā reti.
- hidroloģiskais tīkls hidroloģisko staciju un posteņu kopums noteiktā teritorijā.
- asdiks Hidrolokācijas iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- salimetrs Hidrometrs sāļu šķīdumu koncentrācijas noteikšanai.
- skalēšana Hierarhiskas sistēmas veidošana; dažādu mērījumu datu sarindošana kādā noteiktā secībā.
- Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
- dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
- hiperfragmenti Hiperkodoli - atomu kodolu šķembas, kas rodas kodolreakcijās, kuru norisei nepieciešama liela enerģija, un kas satur ne tikai nuklonus, bet arī noteikta tipa hiperonu.
- mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm.
- pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni.
- termobarometrs Hipsotermometrs - ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens vārīšanās temperatūras.
- hlorimetrija Hlora kvantitatīva noteikšana.
- hloridimetrija Hlorīdu daudzuma noteikšana šķidrumā.
- homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi.
- melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
- sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai.
- kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens.
- klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei.
- laukumaizsegs Horizontāls dūmu aozsegs pār noteiktu teritoriju.
- prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku.
- hormonālā regulācija hormonu ievadīšana dzīvniekam, lai ierosinātu, stimulētu vai sinhronizētu dzimumuzbudinājumu vai atnešanos noteiktā laikā.
- akrocentriskās hromosomas hromosomas ar izteikti nevienāda garuma pleciem.
- hronaksimetrija Hronaksijas noteikšana.
- limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi.
- dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze.
- asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
- noēma Huserla fenomenoloģiskajā mācībā - reāls vai nereāls domas vai pārdzīvojuma objekts (tas, ko šī doma vai pārdzīvojums izteic).
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
- Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai.
- prāta vētra ideju ģenerēšanas un problēmu risināšanas metode, kurai raksturīga intensīva un brīva ideju izteikšana.
- ģeotelpisko datu kopa identificējams ģeotelpiskās informācijas sakopojums vai datubāze, kam ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi.
- dešifrēt Identificēt vides objektus, noteikt to kvantitatīvos un kvalitatīvos raksturlielumus pēc aerofotouzņēmumiem.
- determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
- replika iebildumi pret pušu debatēs izteiktajiem konstatējumiem, vērtējumiem, raksturojumiem un juridiskajiem secinājumiem; tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir aizstāvim vai tiesājamam, ja aizstāvis tiesas sēdē nepiedalās.
- pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
- iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
- migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- meža kategorija iedalījuma vienība, kas noteikta mežu iedalīšanai atkarībā no tautsaimnieciskas un ekoloģiskas nozīmes vai galvenā uzdevuma.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
- iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
- pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- atļauties iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla.
- idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids.
- darbspējas vecuma iedzīvotāji iedzīvotāji no 15 gadiem (Latvijā) līdz valsts likumos noteiktajam pensijas vecumam.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs).
- iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus.
- stratocīds iedzīvotāju iznīcināšana pēc to piederības pie noteikta sabiedrības slāņa (lielsaimnieki, tirgotāji, inteliģence utt.).
- sezonas migrācija iedzīvotāju migrācija uz citu apdzīvotu vietu vai valsti noteiktu darbu veikšanai (dažkārt mācībām), parasti uz laiku līdz vienam gadam.
- sekmētā imigrācija iedzīvotāju noteiktu grupu ieceļošana, kuru veicinājuši valsts institūciju lēmumi un darbība.
- sekmētā emigrācija iedzīvotāju noteiktu grupu izceļošana, kuru veicinājuši valsts institūciju lēmumi un darbība.
- reproduktīvā uzvedība iedzīvotāju rīcība, kura nosaka bērnu dzimstību vai arī atteikšanos no bērniem laulībā vai arī ārpus laulības.
- iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- casus belli iegansts kara pieteikšanai (kam bieži vien nav nekā kopīga ar tās īstajiem iemesliem).
- ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā.
- kapitāla izmaksu norma ieguldītā kapitāla izmaksas, kas izteiktas ar gada salikto procentu likmi.
- segtais iegurnis iegurnis, kura ieeju izteiktā kifozē pārsedz pēdējie jostas skriemeļi.
- ārējā pelvimetrija iegurņa ārējā lieluma noteikšana.
- iekšējā pelvimetrija iegurņa iekšējā lieluma noteikšana, ievadot roku makstī.
- digitālā pelvimetrija iegurņa lieluma noteikšana ar rokas pirkstiem.
- pelvimetrija Iegurņa lieluma noteikšana.
- pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- izraut no rokām iegūt kādu vērtību sev, atņemot to kādam citam, pasteidzoties pirmajam to nopirkt.
- atvilgt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
- atmaigt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
- uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties.
- pozicionēties iegūt noteiktu vietu; norādīt savu pozīciju.
- aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- atplaukt Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- meža ienesīgums iegūtā peļņa no apsaimniekojamās meža platības noteiktā laika periodā; parasti rēķina uz 1 ha meža zemes gadā.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- iesadauzīties Ieiet, ieklīst bez noteikta mērķa.
- iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
- konimetrs Iekārta aerosolu daudzuma noteikšanai atmosfērā.
- porometrs Iekārta materiālu gāzu caurlaidības un poru izmēru sadalījuma noteikšanai.
- piena dzesēšanas rezervuārs iekārta piena uzkrāšanai, dzesēšanai un īslaicīgai glabāšanai noteiktā temperatūrā; var komplektēt ar jebkuru slaukšanas iekārtu.
- toraskops iekārta pleiras dobuma apskatei.
- porozimetrs Iekārta poru izmēru un to sadalījuma noteikšanai, iespiežot porās šķidru dzīvsudrabu ar spiedienu 200 MPa, ja poru izmēri lielāki par 1,2 mikroniem.
- dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
- krioskops Iekārta šķidrumu sasalšanas temperatūras noteikšanai ar augstu precizitāti (pienam - līdz 0,002 Celsija grādiem).
- aizsargiekārta Iekārta, kas nodrošina kāda darba drošības noteikuma izpildi.
- melnā kaste iekārta, kas nodrošina noteiktu funkciju izpildi, bet tās uzbūve lietotājam nav zināma.
- stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- bloks Iekārtas elementu kopums, kas veic noteiktas funkcijas un kas konstruktīvi izveidots kā atsevišķs funkcionāls mezgls.
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
- nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
- iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā).
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- paškalibrēšana Iekšējā orientējuma elementu un papildus parametru noteikšana kūļu bloka izlīdzināšanā.
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju.
- koinaistēzija Iekšējo organisko sajūtu kopums, kas noteic t. s. vispārējo sajūtu.
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; arī apmesties.
- nostāties Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas.
- fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
- slaidrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
- slīdrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt.
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
- satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
- kodēt Ierakstīt noteiktu kodu vienā vai vairākās automobiļa daļās; šo kodu var nolasīt tikai ar speciālu aparātu.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- attriekties Ierasties (parasti steidzīgi).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām.
- apmeklēšana ierašanās ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un uzturēšanās (tur) kādu laiku.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
- pasportizācija Iereģistrēšana noteikta veida dokumentos; reģistrācijas apliecību ieviešana.
- vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
- svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
- dermografometrs Ierīce ādas kairinājuma pakāpes mērīšanai dermogrāfisma pārbaudē un ādas reakcijas lieluma noteikšanai.
- ametrometrs Ierīce ametropijas pakāpes noteikšanai.
- vagas dziļuma mērītājs ierīce aršanas dziļuma noteikšanai.
- astigmatometrs Ierīce astigmatisma veida un pakāpes noteikšanai.
- lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
- hipsotermometrs ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens viršanas temperatūras; hipsometrs.
- piknozonde Ierīce ātrai jūras ūdens blīvuma noteikšanai dažādā dziļumā.
- pupillostatometrs Ierīce atstatuma noteikšanai starp abu zīlīšu centriem.
- oftalmodiastimetrs Ierīce atstatuma noteikšanai, kādā viens no otra novietojami briļļu stikli.
- perambulātors Ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu.
- kompass ierīce azimuta noteikšanai uz Zemes, izmantojot magnētadatas orientēšanos Zemes magnētiskajā laukā.
- ezofagogastroskops Ierīce barības vada un kuņģa iekšējās virsmas apskatei.
- dioptrimetrs Ierīce briļļu stiklu optiskā stipruma noteikšanai.
- sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
- skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
- megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- ciparu-analogu pārveidotājs ierīce ciparu kodu izteikšanai kāda mainīga fizikāla lieluma atbilstošās vērtībās.
- aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes.
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
- momentoskops ierīce dīzeļmotora augstspiediena sūkņa degvielas padeves momenta noteikšanai.
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi).
- respirometrs Ierīce elpošanas apmēra un rakstura noteikšanai.
- halometrs Ierīce eritrocītu vidējā diametra noteikšanai, izmērot to difrakcijas disku diametrus.
- spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
- miografions Ierīce fizioloģisko procesu mērīšanai, nervu kairinājuma izplatīšanās ātruma, muskuļu savilkšanās ilguma u. c. fizioloģisku parādību ilguma noteikšanai.
- astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
- giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā.
- efuziometrs Ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums.
- difuziometrs Ierīce gāzes vai šķidruma difūzijas spēka noteikšanai.
- manoskops Ierīce gāzu blīvuma noteikšanai.
- piknometrs ierīce gāzu, šķidrumu un beramvielu blīvuma noteikšanai.
- glikometrs Ierīce glikozes līmeņa noteikšanai cilvēka organismā.
- hemometrs ierīce hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs.
- hromocitometrs Ierīce hemoglobīna procenta noteikšanai asinīs.
- pelviklizeometrs Ierīce iegurņa slīpuma un diametru noteikšanai.
- oftalmotonometrs Ierīce intraokulārā spiediena noteikšanai.
- baromakrometrs Ierīce jaunpiedzimušo auguma un svara noteikšanai.
- mērgalva Ierīce kalibru un mašīnu detaļu lineāro izmēru noteikšanai, kā arī mazu lineāro pārvietojumu mērīšanai.
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- iztecēšanas viskozimetrs ierīce keramiskās lejamās masas (šlikera) iztecēšanas laika noteikšanai, lai kontrolētu masas reoloģiskās īpašības.
- radionavigators Ierīce kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko koordinātu precīzai noteikšanai ar radiosignāliem, kurus raida trīs sinhroni strādājošas krasta radiostacijas.
- autostūrmanis Ierīce kuģa automātiskai noturēšanai noteiktā kursā un kursa mainīšanai.
- pūriņš Ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- auksometrs Ierīce lēcas palielināšanas spējas noteikšanai.
- anizometrs Ierīce magnētisko anizotropijas konstanšu noteikšanai.
- nefoskops Ierīce mākoņu kustības ātruma un virziena noteikšanai.
- penetrometrs Ierīce materiālu konsistences noteikšanai.
- galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
- relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai.
- aleirometrs Ierīce miltu uzbrieduma noteikšanai.
- pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
- miodinamometrs Ierīce muskuļu spēka noteikšanai.
- bareters Ierīce nemainīga strāvas stipruma uzturēšanai ķēdē, kad noteiktās robežās mainās spriegums.
- higrostats Ierīce noteikta gaisa mitruma uzturēšanai; lieto laboratorijās u. c.
- elektriskais filtrs ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
- lokators Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
- lāzerlokators ierīce objekta atrašanās vietas vai tā īpašibu noteikšanai no attāluma.
- radiolokators ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem.
- ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
- garengrieznis Ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs.
- pārslodzes mērītājs ierīce pārslodzes mērīšanai; sastāv no vertikāla akselerometra un indikatora, kura skala izteikta relatīvās vienībās
- pašlikvidators Ierīce pretkājnieku mīnās, kas pēc noteikta laika mīnu neitralizē vai uzspridzina.
- pronometrs Ierīce pronācijas vai supinācijas pakāpes noteikšanai.
- koniometrs Ierīce putekļu daudzuma noteikšanai gaisā.
- radiospektroskops Ierīce radioviļņu absorbcijas noteikšanai.
- refleksometrs Ierīce refleksa sliekšņa noteikšanai.
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- negatoskops Ierīce rentgenogrammu apskatei un demonstrēšanai.
- salinometrs Ierīce sāļu koncentrācijas noteikšanai ūdenī un ūdens tvaikos.
- alkalimetrs Ierīce sārmainības noteikšanai.
- kaleidofons ierīce skaņu svārstību noteikšanai.
- nitrometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai tā oksīdos.
- azotometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai urīnā.
- magnetometrs Ierīce smadzeņu magnētiskā lauka pārmaiņu noteikšanai; lieto epilepsijas, paralīzes un kurluma diagnostikai.
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- Venturi caurule ierīce šķidruma vai gāzes plūsmas ātruma vai caurplūduma noteikšanai pēc izmērīta spiediena krituma.
- stalagmometrs Ierīce šķidruma virsmas spraiguma noteikšanai.
- kolorimetrs Ierīce šķidrumu optiskā blīvuma noteikšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- kodētājs Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju - kodu.
- koders Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā un piena produktos.
- telefona skaitītājs ierīce telefona sarunu skaita un sarunu ilguma noteikšanai.
- topotermesteziometrs Ierīce temperatūras sajūtas noteikšanai dažādos ķermeņa apvidos.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- gāzrādis Ierīce toksisku vielu noteikšanai gaisā.
- rekorders Ierīce toņfrekvences elektriskā signāla (skaņas signāla) mehāniskai ierakstei skaņuplašu izgatavošanas procesā.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- trombocitokrīts Ierīce trombocītu daudzuma noteikšanai.
- urikometrs Ierīce urīnskābes noteikšanai urīnā.
- automāts ierīce vai ierīču kopums, kas darbojas pēc noteiktas programmas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- halometrs ierīce vārāmā sāls daudzuma noteikšanai šķīdumā.
- svērtenis ierīce vertikālā virziena noteikšanai un pārbaudei (piemēram, būvniecībā).
- dirfraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- difraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc starojumu ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- monotometrs Ierīce vienādu darba norišu izpētei.
- viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
- pupillometrs Ierīce zīlītes diametra noteikšanai.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- ferometrs Ierīce, ar ko feromagnētiskos materiālos noteic magnētiskā lauka indukciju un intensitāti.
- aerobioskops Ierīce, ar ko noteic baktēriju skaitu gaisā.
- komparators Ierīce, ar ko pārbauda attāluma mērrīku garuma atbilstību nominālajam garumam un noteic faktisko garumu.
- fotofinišs Ierīce, ar ko precīzi noteic, kad kurš sporta sacensību dalībnieks finišējis.
- anizeikometrs Ierīce, ar kuru noteic attēlu nevienādību abās acis.
- batometrs-tahimetrs Ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu.
- padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
- variometrs ierīce, kāda ģeofizikāla lieluma maiņas noteikšanai.
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā.
- elektriskais aparāts ierīce, kas elektriskajās ķēdēs izpilda noteiktas operācijas (ieslēgšanu,izslēgšanu, reguēšanu u. c.).
- ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kādu parametru vai procesu līdz noteiktai robežai.
- lāzertālmērs Ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids.
- akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
- perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu.
- atvadītājs Ierīce, ko lieto jūras mīnu karā; kad šādu ierīci ņem tauvā, tā nolaižas iepriekš noteiktā dziļumā bez sāniskām novirzēm.
- gaisa spiediena uzņēmējs ierīce, ko uzstāda uz lidaparāta ārējās virsmas pilnā un statiskā spiediena mērīšanai, lai noteiktu lidojuma ātrumu un augstumu.
- gāzjaucis Ierīce, kurā gāze pirms ieplūšanas motora cilindros noteiktā proporcijā sajaucas ar gaisu.
- akustiskais interferometrs ierīce, kurā izmanto skaņas viļņu interferenci, lai noteiktu skaņas ātrumu un absorbcijas koeficientu šķidrumos un gāzēs.
- sensors ierīce, kuras uzdevums ir noteikt kāda objekta fizikālo stāvokli vai tā fizikālo kvalitāti un pārveidot to datora ieejas signālā.
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- filtrs Ierīce, programmatūra, viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, signālus, daļiņas.
- kabeļmeklētājs Ierīču komplekts apakšzemes vai zemūdens kabeļa trases, tā dziļuma, kā arī bojājuma vietas noteikšanai.
- stūres iekārta ierīču sistēma, ar ko transportlīdzekļa vadītājs, iedarbojoties uz vadāmajiem riteņiem vai asīm, virza transportlīdzekli pa noteiktu trajektoriju.
- izvērstā ierinda ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- importa kvota ierobežojums, kas limitē noteiktā laika posmā importējamo preču vērtību vai daudzumu.
- tiesību izmantošanas aizliegums ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību.
- limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.); noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- noslēgt ierobežot sistēmas funkcionēšanu, liedzot piekļuvi noteiktām sistēmas funkcijām vai visai sistēmai kopumā.
- lidojumu ierobežojumu zona ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir veicami saskaņā ar speciāliem noteikumiem.
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- glabāšana Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- piedāvāt Ierosināt, ieteikt (ko).
- proponēt Ierosināt, ieteikt.
- iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1).
- noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
- iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties.
- iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
- iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā).
- svipastis Iesauka zīlītei.
- pieprasīties Iesniedzot pieteikumu, panākt, lai kur pārceļ, pārvieto.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- sasniedzamība iespēja pārvietošanās rezultātā nokļūt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- lemšana Iespēja vai tiesības noteikt, vai kaut kas realizējas, notiek; teikšana.
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu.
- potenciālā iztvaikošana iespējamā maksimālā iztvaikošana noteiktos meteoroloģiskos apstākļos, ja ūdens pieplūde iztvaikojošajai virsmai ir neierobežota.
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
- aplaušana Iespiedformas gatavošanas process, kurā tipogrāfijā no teksta salikuma slejām, ilustrācijām u. c. noformējuma elementiem izveido noteikta formāta lappuses.
- zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
- pizjec Iespraudums sarunā emocionālas attieksmes izteikšanai.
- publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē.
- izpildinstitūcija Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- darba birža iestāde, kur noteiktā kārtībā tiek reģistrēti darba meklētāji, bezdarbnieki un vākta informācija par darba piedāvājumiem.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
- mašīna iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
- iesteigt Iesteigties.
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
- soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
- iet soļos (arī soļiem) iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī iet, staigāt.
- plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
- sūdīt Iet, steigties.
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- proponents Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs.
- proponētājs Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs.
- ieskapēt Ieteicot (ko) kā vēlamu, piemērotu, panākt, ka tas iegūst kādu stāvokli, nokļūst (kur) u. tml.; iekārtot (piemēram, darbā).
- sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt.
- propaganda Ieteikšana lietošanai, iepazīstināšana.
- ievēlēt ieteikt (1).
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
- ierunāt Ieteikt (kādu).
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā.
- pateikt (arī pasacīt) priekšā ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
- ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko); pieteikties.
- ievārdot Ieteikt, iegalvot.
- rekommendēt Ieteikt, ieslavēt; rekomendēt (1).
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5).
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- ieminēt Ieteikt, pieminēt.
- ievēstīt Ieteikt.
- noredīt Ieteikt.
- ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.); arī iejautāties.
- iemeldēties Ieteikties.
- obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā.
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju.
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- piedāvājums Ieteikums, priekšlikums.
- ieteiksme Ieteikums.
- mutvārdu tirgvedība ieteikumu tirgvedība tikai "no mutes mutē".
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
- okraska Ietilpt kādā kriminālvides kategorijā, kā arī specializēties kāda noteikta veida noziegumos.
- ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu.
- vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus.
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
- a ievada salikta teikuma daļu ar pretstata nozīmi; [bet]{s:6}
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- valsts prezidents ievēlēts vienpersonīgs valsts galva zemēs ar republikānisku valsts iekārtu, katrā valstī prezidenta institūts, tā funkcijas un pilnvaras tiek noteiktas konstitūcijā un citos likumos.
- dzimstības uzplaukums ievērojams dzimstības un dzimušo skaita pieaugums noteiktā laika posmā pēc zemas dzimstības perioda, parasti pēc kara.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
- dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties.
- uzstādījums ievirze; aktuālas problēmas pieteikums; diskusijas aizsākums.
- dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- dastot Iezīmēt kokus cirtei.
- frakcija ieža daļiņu kopa, kuras parametri (izmēri, blīvums, forma u. c.) atbilst noteiktam intervālam.
- indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā.
- litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm.
- Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- norūkt Īgni, nelaipni noteikt, pateikt.
- uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam).
- optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros.
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
- imūnanalīze Ikviena metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot specifisku antigēna vai haptēna saistīšanos ar homoloģisku antivielu; imūnanalīzes metodes ietver radioimūnanalīzi, enzimātisko imūnanalīzi, fluorescento imūnanalīzi u. c.
- insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam.
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- knotēties Ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski.
- knosāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- knūzāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- saklaiņāt Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa.
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt; ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art; ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- saaudzēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt; ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim).
- saauklēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt; ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim).
- sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
- sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
- sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
- saducināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt; ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim).
- sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim); nodzīvot (1).
- saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
- sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā; ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulšņāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
- saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet; ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
- sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2).
- sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- sakalt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
- sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
- sakarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim).
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
- sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist 1(1); ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim) mist 1(1).
- samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
- samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
- samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- samurgot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
- saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
- saravēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt; ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
- sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
- sasāpēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasērot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
- sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
- savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
- savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt; ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
- savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
- savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
- savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
- savergot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim).
- sazāģēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt; ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim).
- piegaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- pildīties ilgi un bez steigas ēst vai dzert.
- atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti.
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
- kutba Imāma teiktais tradicionālais piektdienas sprediķis.
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
- psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība.
- standartimpulss Impulss, kura forma ir starptautiski noteikta.
- taktimpulss Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai.
- taktsignāls Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai.
- vietējā imunitāte imunitāte, kas norobežota noteiktos audos vai ķermeņa apvidū.
- paraimunitāte Imunitāte, kas rodas pret kādu pavadmikrobu līdztekus imunitātei pret slimības ierosinātāju mikrobu.
- imūndiagnostika Imunoloģisko metožu izmantošana slimību un organisma aizsargfunkcijas traucējumu noteikšanai; šo metožu pamatā ir specifiska antigēna-antivielu reakcija.
- cenu indekss indekss, kas raksturo cenu izmaiņas noteiktā laika posmā; svarīgākais inflācijas virzības rādītājs.
- Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms.
- šakti Indiešu tantrisma rituālajā praksē - vispagodinošākais tituls sievietei, kura piedalās tantriskajos rituālos.
- musonu kultūra indiešu-arābu-afrikāņu tirdzniecības sakari, kas uzplauka 900.-1500. g. pateicoties regulārajiem musonu vējiem Indijas okeānā.
- bromtimolzilā Indikators pH noteikšanai no 6,0 līdz 7,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 6,0 uz zilu pie 7,6.
- bromfenolzilā Indikators pH noteikšanai robežās no 3,0 līdz 4,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,0 uz zilganvioletu pie 4,6.
- bromkrezolzaļā Indikators pH noteikšanai robežas no 3,8 līdz 5,4; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,8 uz zilu pie 5,4.
- bromkrezolpurpurs Indikators pH noteikšanai robežās no 5,2 līdz 6,8; krāsa mainās no dzeltenas pie 5,2 uz purpura pie 6,8.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām.
- veidošanās indivīda tuvošanās noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāla, profesionāla attīstītīšanās
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
- akcelerants Indivīds, kas apsteidz hronoloģiskā vecuma bioloģiskās attīstības pakāpi.
- aizkaitināmība Individuāla īpašība - neadekvāti asa, negatīva reakcija uz noteiktu sociālo ietekmi.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
- FIT Individuāls ārvalstu ceļojums (angļu "foreign independent tour") - ceļojumu biroja organizēts ārvalstu ceļojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz tūrista izteiktajām vēlmēm un prasībām, neiekļaujot gida pakalpojumus.
- jati Indusu vientuļnieks askēts, kas atteicies no sakariem ar pasauli.
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- mācīšanās infografika infografika, kurā tiek doti padomi vai norādes, kā sasniegt kādu noteiktu mērķi.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- pārskats Informācija par kādu noteiktu jautājumu, ko datu apstrādes sistēma sagatavo lietotājam.
- uzskaites informācija informācija par reālās atvērtās sistēmas funkcionēšanas gaitā patērētajiem atvērto sistēmu sadarbības resursiem, ko izmanto pakalpojumu izmaksu noteikšanai un rēķinu sastādīšanai.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls 1 (2).
- materiāls informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- relevanta informācija informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga.
- virzīta informācija informācija, kas paredzēta noteiktam adresātam, piemēram, privāts e-pasta ziņojums.
- kodēt Informācijai piekārtot zīmju kopumu (kodējumu), kas dod iespēju šo informāciju nodot citiem, pārsūtīt vai noteiktā veidā apstrādāt; kādu informāciju pārveidot citā kodā (pārkodēt).
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- ierakstaizsardzība Informācijas dzēšanas vai ierakstīšanas aizliegums, to var izmantot gan disketei, gan datnei, ko paredzēts ierakstīt vai kas ierakstīta disketē vai cietajā diskā.
- sinhronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina informācijas piegādi saņēmējam noteiktos regulāros laika intervālos.
- entropija Informācijas teorijas pamatjēdziens, kas kvantitatīvi raksturo gadījumlieluma nenoteiktību.
- lēmumatbalsta sistēma informācijas un plānošanas sistēma, kas nodrošina iespēju aptaujāt datorus, analizēt iegūto informāciju un iepriekš noteikt, kāds būs pieņemto lēmumu iespaids uz konkrēto procesu.
- termolokators Infrasarkano staru lokators: elektroniska ierīce, kas paredzēta objektu (mērķu) atklāšanai un to atrašanās vietas noteikšanai, izmantojot infrasarkanā diapazona elektromagnētiskos viļņus; optiskā lokatora varietāte.
- spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai.
- sistēmas uzturētājs (operators) institūcija, kas saskaņā ar sistēmas noteikumiem nodrošina sistēmas darbību.
- depozītinstitūcijas Institūcijas (bankas u. c.), kas likumā noteiktā kārtībā pieņem noguldījumus no iedzīvotājiem.
- atkārtošanas instrukcija instrukcija, kas nodrošina vienas vai vairāku instrukciju atkārtošanos noteiktu reižu skaitu.
- sistēmas kļūda instrukcija, ko nepazīst operētājsistēma vai kas neatbilst pieņemtajiem kodēšanas noteikumiem.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- programmatiskā mūzika instrumentāli skaņdarbi ar noteiktu verbālu, nereti poētisku programmu, kas atsedz tajos ietverto saturu.
- ārija Instrumentāls skaņdarbs ar vokālu iedabu, kantilēnu melodiju, izteiksmīgu plūdumu.
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
- programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
- haimoglobīnometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs.
- haimometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs.
- pantometrs Instruments 90, 45 un 135 grādu leņķu nospraušanai dabā, kā arī leņķu mērīšanai un virzienu noteikšanai.
- aberometrs Instruments acs aberācijas pakāpes noteikšanai.
- ciliaroskops Instruments acs ciliārās zonas apskatei.
- oftalmoskops Instruments acs dibena apskatei.
- klinometrs Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- klinoskops Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- litoskops Instruments akmeņu apskatei urīnpūslī; cistoskops.
- alkoholometrs Instruments alkohola satura noteikšanai šķidrumos.
- aerouretroskops Instruments ar gaisu uzpildīta mīzalizvadkanāla apskatei.
- gastrofibroskops Instruments ar optiskajām šķiedrām; lieto kuņģa gļotādas apskatei.
- angiometrs Instruments asinsvada diametra noteikšanai.
- astiogmatoskops Instruments astigmatisma noteikšanai.
- kalibrators Instruments atveres vai kanāla lūmena noteikšanai.
- urbis Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
- augsnes urbis instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei.
- antroskops Instruments augšžokļa dobuma apskatei.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- direktoskops Instruments balsenes un elpvada augšdaļas tiešai apskatei bez spoguļiem vai optiskām sistēmām.
- aksometrs Instruments briļļu ass precīzai noteikšanai un novietošanai pretī redzokļa centram.
- miringoskops Instruments bungplēvītes apskatei; auss spogulis.
- diafanometrs Instruments cietu ķermeņu, šķidrumu un gāzu caurspīdīguma pakāpes noteikšanai.
- cikloforometrs Instruments cikloforijas pakāpes noteikšanai.
- barociklometrs Instruments ciklona centra atrašanās vietas, atstatuma un pārvietošanās virziena noteikšanai.
- meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
- septometrs Instruments deguna starpsienas biezuma noteikšanai.
- kavaskops Instruments dobuma izgaismošanai un apskatei.
- parturiometrs Instruments dzemdes kontrakcijas spēka noteikšanai.
- anakamptometrs Instruments dziļo refleksu intensitātes noteikšanai.
- salpingoskops Instruments dzirdes kanāla apskatei.
- acetometrs Instruments etiķskābes daudzuma noteikšanai etiķī un citos šķidrumos.
- encefalometrs Instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju.
- žiroteodolīts Instruments ģeogrāfiskā meridiāna virziena noteikšanai; lieto ģeodēziskā tīkla orientēšanai šahtās, tuneļos, inženierbūvēs, navigācijā.
- lāga Instruments horizontāla stāvokļa noteikšanai.
- anesteziometrs Instruments kādas ķermeņa daļas anestēzijas pakāpes noteikšanai.
- dermofluorometrs Instruments kapilāru caurlaidības noteikšanai.
- krēmometrs Instruments krējuma satura noteikšanai pienā.
- laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
- cirtometrs Instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai.
- diafanoskops Instruments labības un sēklu kvalitātes (miltainuma, stiklveidības u. c.) noteikšanai.
- lensometrs Instruments lēcu optiskā stipruma noteikšanai.
- artrometrs Instruments locītavas kustību apjoma noteikšanai.
- koloskops Instruments lokzarnas apskatei, izmeklēšanai.
- kolposkops Instruments maksts un dzemdes kakla apskatei; maksts spogulis.
- elektromehāniskā laga instruments peldlīdzekļa ātruma un noietā ceļa noteikšanai, kur mehāniskā rotora kustība pārvēršas elektroniskos impulsos.
- galaktopiknometrs Instruments piena īpatnējās masas noteikšanai.
- kavernoskops Instruments plaušu kavernas apskatei; to ievada kaverna caur ribstarpu.
- torakoskops Instruments pleiras dobuma apskatei.
- tazimetrs Instruments priekšmetu izplešanās noteikšanai.
- prostatometrs Instruments prostatas lieluma noteikšanai.
- sfigmodinamometrs Instruments pulsa intensitātes noteikšanai.
- duktilometrs Instruments pusšķidru materiālu (asfalta, sveķu) valkanuma noteikšanai.
- indeksometrs Instruments putnu olas formas indeksa noteikšanai.
- keratoskops Instruments radzenes izliekuma noteikšanai (piemēram, astigmatisma noteikšanai).
- foropters Instruments redzes parametru mērīšanai, lai noteiktu nepieciešamo briļļu lēcu stiprumu.
- kvalimetrs Instruments rentgenstaru "cietuma" noteikšanai.
- faringoskops Instruments rīkles apskatei.
- toņmērs Instruments skaņu augstuma un stipruma noteikšanai.
- tonometris Instruments skaņu augstuma un stipruma noteikšanai.
- tipometris Instruments tipogrāfisko burtu augstuma un apmēra noteikšanai (mērīšanai); tipometrs.
- anoskops Instruments tūpļa apskatei, tūpļa spogulis.
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
- bioteziometrs Instruments vibrācijas sliekšņa izjūtas noteikšanai.
- kaloriskops Instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai.
- oftalmoeikonometrs Instruments, ar ko noteic acs refrakciju un redzes attēla veidošanās relatīvo lielumu un formu.
- pupillogrāfs Instruments, ar ko noteic acs zīlītes reakciju.
- intrakardiālais oksimetrs instruments, ar ko noteic asins skābekļa koncentrāciju sirdī.
- liminometrs Instruments, ar ko noteic to cīpslas kairinājuma minimālo stiprumu, kas vēl spēj ierosināt refleksu.
- hipsometrs instruments, ko lieto, lai, mērot ūdens vārīšanās temperatūru, noteiktu gaisa spiedienu kādā vietā un līdz ar to tās augstumu virs jūras līmeņa; hipsotermometrs.
- augstummērs Instruments, kuru pielieto aerofotografēšanā fotografējamo punktu augstuma noteikšanai.
- sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
- nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
- elektroniskā uzraudzība intensīvas kontroles pasākumi, ko noteic tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos.
- desinteressement Intereses zaudēšana politikā: kādas valdības nodoms vairs nepiedalīties kādas noteiktas internās vai eksternās politikas problēmas risināšanā.
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
- zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai.
- vaidie Interjekcija (sāpju, bēdu vai izbrīna izteikšanai).
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u.tml.).
- rasmošana Interneta mājas lapu arhivēšana un saglabāšana tādā stāvoklī, kādā tā bija kādā noteiktā laika momentā.
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- daļēji standartizētā intervija intervijas veids, kurā jautājumi ir noteikti daļēji; parasti tiek noteikti pamatjautājumi, bet papildjautājumu veidošana in izvirzīšana paliek paša intervētāja ziņā.
- tonogrāfija Intraokulārā spiediena pārmaiņu pierakste, ko veic ar noteiktas masas aplikāciju uz acābola; atspoguļo intraokulārā šķidruma spēju atplūst no acs priekšējās kameras.
- gruntszinātne Inženierģeoloģijas nozare, kas pētī gruntis, lai noteiktu dažādu būvju celtniecības iespējas, izstrādā grunšu mākslīgās uzlabošanas metodes.
- kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
- krājgrāmatiņa Īpaša grāmatiņa sīko noguldījumu iemaksu un izmaksu ierakstiem, krājkasē noguldīto līdzekļu uzskaitei.
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- AOC Īpaša norāde uz franču vīna pudeles (franču "Appellation d'origine controlee"), lai apzīmētu noteikta reģiona vīnu ar kontrolētu ražošanas procesa kvalitāti.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam; pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
- stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- mira Īpašas formas zīme, kas novietota zināmā attālumā astronomisko instrumentu virzienu noteikšanai.
- stilistiskās figūras īpašas sintaktaktiskas konstrukcijas, ko lieto literārās izteiksmes pastiprināšanai.
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- šeiks Īpaši sajaukts alkoholisks vai bezalkoholisks kokteilis.
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
- pazīme īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- organoleptika Īpašību noteikšana (produktiem, materiāliem u. tml.) ar maņu orgāniem.
- faktūrkartēšana Īpašs efekts datorgarfikā, ko panāk, izmantojot speciālus algoritmus, kas piešķir attēlam noteiktu virsmas faktūru.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
- aparatūras atslēga īpašs slēdzis vai speciāla ierīce, kas aizsargā datoru vai noteiktu programmatūru pret nesankcionētu izmatošanu.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- diēta īpašs uztura režīms, kurā noteiktā veidā reglamentēts uzturlīdzekļu samērs, to kulinārās apstrādes veids, kā arī ēdienreižu starplaiki.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- derelikcija Īpašuma atmešana, tīša atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz kādu citu personu.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- ir (arī kļūst, metas) ap dūšu ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
- ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu ir (rodas) noteikts garastāvoklis.
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- pī Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...), kas izteic attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (parasti noapaļo līdz 3,14).
- Ardžasps Irāņu mitoloģijā - turāniešu nomadu cilšu vadonis, Zaratustras un zoroastrisma pretinieks, kas Irānas valdniekam Vištaspam nosūtīja izaicinājumu atteikties no ticības.
- Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
- zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- nobilst Īsi izteikties.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
- piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- uzmest Īsi pateikt, atgādināt (ko nepatīkamu, kritisku).
- noteikt īsi pateikt, piebilst; nosacīt (1).
- nosacīt Īsi pateikt, piebilst; noteikt (1).
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
- uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- uzsaukties Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
- korners Īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu.
- lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
- Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi.
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
- halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
- civiloquia Īsos teikumos sastādīti pilsētas rīkojumi un noteikumi, ko zināmās dienās rātes kungi nolasīja no rātūža balkona sapulcētiem pilsoņiem.
- Jehus Israēlas ķēniņš ap 845.-818. g. p. m. ē, kura "darbu" dēļ radies teiciens "trako kā Jehus" (Bībele, 2. Ķēniņu grāmata, 9.-10. nodaļa).
- rezumējums Īss izteikto domu, ziņojuma, raksta u. tml. izklāsts; kopsavilkums.
- piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
- gnoma Īss teiciens, aforisms (biežāk - saistītā valodā).
- devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids.
- lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
- sintomija Īss, spēcīgs izteiksmes veids; šāds izteiciens.
- kā saukts īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams; katrā ziņā, noteikti.
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; sadomājums.
- teatrālisms īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli; teatralitāte (1).
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- indikatīvs Īstenības izteiksme (darbības vārdam).
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
- nodarbinātības politika īstenotie darba tirgus veicināšanas pasākumi, sniedzot atbalstu iesaistei darba tirgū un nepieciešamo informāciju darba tirgus dalībniekiem, kā arī bezdarbniekiem.
- risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1), ritēt (3).
- ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1).
- risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); ritēt (3).
- kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.
- virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas.
- lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- delartiskā komēdija itāļu teātra veids (16.–18. gs.), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets un kurās darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu; masku komēdija
- lēkt acīs (kādam) izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- aizārdīt Izārdīt līdz noteiktai vietai.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest.
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- vī Izbrīna izteikums.
- ar platām acīm izbrīnā, neizpratnē, pārsteigumā, bailēs.
- šutēties Izbrīnīties, kļūt pārsteigtam.
- izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
- izkārtot Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
- matrilinearitāte Izcelsmes un radniecības noteikšana un mantošanas tiesības pa mātes līniju matriarhāta sabiedrībā.
- spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
- bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
- strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
- analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu.
- atklāt Ameriku izdarīt jaunus atklājumus, pateikt ko jaunu (biežāk nolieguma teikumos)
- nostrādāt (kādu) numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- izspēlēt numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto).
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
- hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni.
- mītisks Izdomāts, nereāls, pasakains, teiksmains.
- notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
- izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- garināt Izgatavot precīzi noteiktā garumā.
- vērtējums Izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums.
- nogrebt Izgrebt; izgatavot grebjot (noteiktu skaitu priekšmetu).
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- bažīties Izjust vai izteikt bažas, nemieru, bailes.
- izklēgāt Izkliegt, skaļi izteikt.
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- anamorfoze Izkropļots, nepareizs zīmējums, kas tomēr šķiet pareizs noteiktos apstākļos, piem., tam atspoguļojoties ieliektā vai izliektā spogulī.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- pārlabot Izlabot (sarunbiedra izteikumu).
- līdzsvarojošā izlase izlase, kas noteiktos vides apstākļos veicina heterozigotu saglabāšanos.
- virzošā izlase izlase, kas populācijā sekmē tādu formu savairošanos, kurām maksimāli izteikta kādas kvantitatīvas pazīmes attīstība.
- iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā.
- elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- rentgenodiagnostika Izmaiņu noteikšana organisma audos, orgānos un sistēmās, rentgenoloģiski izmeklējot.
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
- tiešās izmaksas izmaksas, kas tieši saistās ar noteiktu izmaksu nesēju (izstrādājumu veidu, pasūtījumu un ražošanas pašizmaksu).
- kontrolējamās izmaksas izmaksas, ko var ietekmēt uzņēmuma vadība noteiktā laika periodā.
- kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem; attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
- carpe diem izmanto katru dienu, baudi mirkli; steidzies baudīt, jo dzīve ir īsa; _burtiski_: "tver dienu".
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); ļoti rūpēties (par kādu).
- ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam.
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt.
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- izspēlēt trumpi izmantot izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt ko ļoti ietekmīgu, svarīgu.
- konteinerizēt Izmantot konteinerus (darba procesā).
- izspēlēt pēdējo trumpi izmantot pēdējo, izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt pašu svarīgāko, nozīmīgāko.
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību.
- imunoelektroforēze Izmeklēšanas metode, kas dod iespēju vienlaikus noteikt proteīnu maisījumu sastāvdeaļu elektroforētisko kustību un antigēnisko specifiskumu.
- concetti Izmeklēti asprātīgi izteicieni; izsmalcinātā, afektētā veidā izteikta atjauta.
- virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus.
- blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai.
- polabu valoda izmirusi rietumslāvu valoda, atsevišķu vārdu un izteicienu krājums saglabājies vairākās 18. gs. sākuma vārdnīcās.
- exceptis excipiendis izņemot to, kas uz teikto neattiecas.
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā.
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā.
- izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu.
- palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligāciju, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- statiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kas paredz sintakses vienības pētīt kā noteiktas valodas sistēmas vienības, kā abstraktus sintaktiskus modeļus.
- dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- direktorāts izpildinstitūcija, kas pārvalda kādu noteiktu jomu.
- intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
- izpildelements Izpildsistēmas funkcionāls elements kādas noteiktas darbības (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. funkciju) veikšanai apstrādes procesā.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
- palaist (arī papūst) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- papūst (arī palaist) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- distributors Izplatītājs - persona vai firma, kas izplata kādas noteiktas ražotājfirmas preces.
- nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam.
- aizvirzīties Izplesties noteiktā virzienā (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.); aizstiepties.
- šļemperīgs Izplūdis, nenoteikts.
- lakstoties Izrādīt uzmanību, teikt komplimentus, koķetēt, arī mīlināties.
- deportēt Izraidīt trimdā (kādā noteiktā vietā).
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
- lūsinēt Izraisīt nenoteiktu attālinātu troksni.
- noskaņot Izraisīt noteiktu garastāvokli, noskaņu.
- aizkustināt Izraisīt pateicības, prieka jūtas; saviļņot.
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu; iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
- intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- intonēt Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju.
- izpentarēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri).
- izpenterēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri).
- iztresēt Izrunāt, izteikt.
- inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums.
- montana Izsaka (parasti patīkamu) pārsteigumu.
- vajakis Izsaka izbrīnu un pārsteigumu.
- vou Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
- moins Izsaka pārsteigumu (kā pozitīvas, tā negatīvas emocijas).
- Nu moins! izsaka pārsteigumu.
- moin Izsaka pārsteigumu.
- Moin goten! Izsaka pārsteigumu.
- kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto; izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
- iet uz poda izsaucas dusmās, neapmierinātībā (pavēles izteiksmē).
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
- Deviņi pērkoni! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī sašutumā, dusmās.
- ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Vai dieviņ! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- deviņi pērkoni izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, neapmierinātībā, sašutumā, dusmās.
- Nu saki viens cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- Nu saki (viens) cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- kaut tu izčibētu izsaucas lielā neapmierinātībā, nepatīkamā pārsteigumā.
- (ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ka tevi tukšā! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- piķis un zēvele izsaucas sašutumā, uztraukumā, nepatikā, pārsteigumā, izbrīnā.
- kad tevi piķis izsaucas, ja gadījusies kāda neveiksme, arī neapmierinātībā, sašutumā, izbrīnā, pārsteigumā.
- lai pērkons nosper mani izsaucas, ko apzvērot, apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
- jupis parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, neizpratni, pārsteigumu.
- jods parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, pārsteigumu, vienaldzību.
- sist nost izsaucas, uzsverot teiktā patiesīgumu.
- akis Izsauciens izbrīna izteikšanai.
- atsauciens Izsauciens, izteiciens atbildei.
- jo majo izsauciens, kas izsaka pārsteigumu.
- ej no(st) izsauciens, ko lieto lai izteiktu pozitīvas emocijas
- jop Izsauciens, var izteikt sašutumu, izbrīnu.
- pieprasījums Izsaukšanas procedūra, kas prasa noteiktu atbildes reakciju.
- pārsaukāt Izsaukt (noteiktā kārtībā).
- radioizsaukums Izsaukums, kas paredzēts, lai noteiktu stacijas, starp kurām tiks pārraidīts ziņojums.
- nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
- izčekot Izsekot; noteikt atrašanās vietu.
- definitum Izskaidrojošais jēdziens jeb izskaidrojošā teikuma subjekts.
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
- fotogēniskums Izskata īpatnības, kas attiecīgās personas attēlu kinofilmā vai fotogrāfijā dara izskatīgāku, izteiksmīgāku vai iespaidīgāku.
- konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
- diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
- izsteigt Izsteigties.
- uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
- palaist vējā izšķērdēt ko, neprast ko saglabāt, novērtēt, neizmantot kādu iespēju, neievērot teikto.
- kākarēties Izšķiest laiku niekojoties nenoteiktā darbā.
- definitīvs Izšķirošs, noteicošs, galīgs, noteikts.
- predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda (predikatīva).
- adverbiāls izteicējs izteicējs, ko veido apstākļa vārds kopā ar saitiņu.
- verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinītā formā viens pats vai kopā ar saitiņu.
- nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma).
- predikāts Izteicējs.
- logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie.
- izteikums Izteiciens (1).
- čuinisms Izteiciens svešā izloksnē vai valodā.
- apoftegma Izteiciens, domu grauds, aforisms.
- izsaka Izteiciens, izteikums.
- arābisms Izteiciens, kas konstruēts pēc arābu valodas parauga.
- paronomazija Izteiciens, kur lietāti divi vārdi, kas gan līdzīgi skan, bet kam dažāda nozīme.
- aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
- domu grauds izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums; aforisms.
- pieruna Izteiciens, paruna.
- piestāsts Izteiciens, paruna.
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
- dictum Izteiciens, vārds, asprātība.
- pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
- bilīsnā Izteiciens.
- izteika Izteiciens.
- teicienis Izteiciens.
- fizikālā lieluma mērvienība izteiksme, kas izsaka sakarību starp fizikālo lielumu un pamata fizikālo lielumu sistēmā, kurā proporcionalitātes koeficients ir viens.
- acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
- espressione Izteiksme.
- mods Izteiksme.
- litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai.
- toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
- valodas fineses izteiksmes nianses valodā.
- tenzora invarianti izteiksmes vai skaitliski lielumi, kas paliek nemainīgi, ja zināmā veidā pārveido tenzoru no vienas koordinātu sistēmas citā.
- ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
- aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums.
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- risentito Izteiksmīgi, dzīvi.
- espressivo Izteiksmīgi, ekspresīvi.
- deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
- con espressione izteiksmīgi.
- dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu).
- lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu).
- kreftīgs izteiksmīgs, spilgts, sulīgs (par izteikumu, mākslas darbu, arī darbību)
- runājošs Izteiksmīgs; tāds, kas spilgti pauž (ko).
- izrādīgs Izteiksmīgs.
- emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents.
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
- verbalizācija Izteikšana vārdos.
- formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību; izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
- celt Izteikt (iebildumus).
- salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma veidā.
- nolādēt Izteikt (kādam) lāstus.
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem.
- prikolīties Izteikt (kritiskas) piezīmes; piekasīties.
- ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.).
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu.
- perifrāzēt Izteikt ar perifrāzi.
- sadot sutu, arī sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- nobārt Izteikt bārienu.
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
- versificēt Izteikt dzejas valodā, vārsmot.
- piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts.
- uzglaimot Izteikt glaimus.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- nojokot Izteikt joku.
- jūtināt Izteikt jūtas.
- piekārt (kaut kādu) birku (kādam) izteikt kādam apšaubāmu vērtējumu, nepatiesi apvainot.
- atzīt izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai.
- izbumbarot Izteikt klusi un rupjā balsī.
- komandēt Izteikt komandu (1).
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- aplādēties Izteikt lāstu, nolādējumu.
- kondolēt Izteikt līdzjūtību.
- sakurināt pirti izteikt ļoti asus pārmetumus, radīt kādam grūti panesamus, neciešamus apstākļus.
- izmelot Izteikt melus.
- zīlēt kafijas biezumos izteikt minējumus.
- izmuržāt Izteikt muļķības.
- kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
- dot pa kaklu (kādam) izteikt nopēlumu, nosodījumu.
- piesacīt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu; pieteikt (2).
- pieteikt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu.
- atkratīties Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.
- uzvēlēt Izteikt novēlējumu (jubilejā, svētkos u. tml.).
- lasīt morāli izteikt pamācības, aizrādījumus, pārmetumus, moralizēt.
- gruzīt Izteikt pārmetumus (kādam); bārt (kādu).
- iebrīdenēt Izteikt pārmetumus un brīdināt.
- iebrīdināt Izteikt pārmetumus un brīdināt.
- gruzīties Izteikt pārmetumus.
- krimsties Izteikt pārmetumus.
- piemest Izteikt pārmetumus.
- pierunāt Izteikt pārmetumus.
- uzteikt Izteikt piezīmi.
- uziet Izteikt prasību (kādam); pieprasīt (1).
- pieprasīt Izteikt prasību (pēc kā).
- pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
- piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā.
- likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- norāt Izteikt rājienu.
- uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
- izlikt uz papīra izteikt rakstiski.
- apmētāt ar dubļiem (kādu) izteikt rupjus, nepatiesus apvainojumus; nomelnot, noķengāt.
- atsasaukties Izteikt savu atzinumu, novērtējumu.
- komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
- konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
- sadot pa ādu Izteikt stingru rājienu, baigu kritiku.
- dot pa ādu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
- sadot pa kaklu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
- nozvērēties Izteikt stingru solījumu, zvērestu.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu.
- apšaubīt Izteikt šaubas, neticību.
- aproksimēt Izteikt tuvināti.
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- verbalizēt Izteikt vārdos.
- novēlēt Izteikt vēlējumu; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
- pieteikties pie vārda izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē).
- pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot; arī piereģistrēties.
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
- pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
- padzirties Izteikt vēlēšanos.
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
- aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
- noskandināt Izteikt, darīt zināmu.
- izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
- izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
- ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
- pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti.
- dzīrīties Izteikt, izrādīt nodomu.
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt (daudz vai visu).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
- skuļiķ Izteikt, ka jūtas apvainots.
- sabārt Izteikt, parasti stingru, bārienu.
- sarāt Izteikt, parasti stingru, rājienu; sabārt.
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- likt priekšā Izteikt, pateikt.
- pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem).
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- revokācija Izteiktā atsaukšana.
- ultrabrahicefālija Izteikta brahicefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss >90.
- ultradolihocefālija Izteikta dolihocefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss <65.
- gigantomastija Izteikta makromastija.
- atkarība izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piemēram, lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- jodofilija Izteikta šūnu tieksme saistīt jodu; leikocītu citoplazmas intensīva krāsošanās ar jodu liecina par intoksikāciju vai sastrutojumu.
- fiziskā jeb somatiskā atkarība izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas.
- feminitāte Izteiktas sievišķās sekundārās dzimumpazīmes; sievišķība.
- participācija Izteikti ciešas saiknes starp objektiem jeb personām.
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- hiperkonkurētspēja izteikti paaugstināta spēja konkurēt.
- moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam), arī patīkams (par smaržu).
- palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji.
- izasacīties Izteikties.
- ielūgums izteikts aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās)
- spinalģija Izteikts jutīgums, ko novēro, palpējot vai perkutējot augšējos krūšu skriemeļus bērniem ar bronhiālo limfmezglu tuberkulozi.
- kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
- rēma Izteikuma dalījuma elements, ar ko pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- runas intonācija izteikuma modulējums, izmantojot valodas skaņu pamattoņa, intensitātes, tembra un ilguma maiņu.
- implikācija izteikuma slēptais saturs, kas netiek tieši apgalvots, bet loģiski izriet no izteikuma satura.
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā.
- apsūdzība Izteikumi, kas atmasko, nosoda (ko).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
- atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
- liecība Izteikums par kādu faktu.
- šķeberēt izteikums par veca, nespēcīga cilvēka gaitu, iešanu.
- aizliegums Izteikums, ar ko aizliedz.
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
- vēlējums izteikums, ar kuru aicina vai liek (ko) darīt
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1); šāda izteikuma saturs.
- vēlējums izteikums, ar kuru kaut ko vēl
- skaidrojums izteikums, ar kuru panāk, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- absurds Izteikums, kam nav jēgas.
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
- atpisties izteikums, kas ar rupju nolūku mudina doties prom.
- čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
- nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
- reducējums Izteikums, kurā konteksta, runas situācijas vai konsituācijas ietekmē nav minēts, resp., ir reducēts, viens vai vairāki strukturāli nozīmīgi teikuma komponenti.
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- kontekstuāli saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējis konteksts un kurš bez šī konteksts nav saprotams.
- situatīvi saistīts teikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējusi runas situācija un kuram nav gramatiska sakara ar kādu no konteksta izteikumiem.
- konsituatīvi saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ir ietekmējis vai nu konteksts, vai runas situācija, vai arī konsituācija un kas saprotams tikai kontekstā vai runas situācijā
- konsituatīvi nesaistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru nav ietekmējis ne konteksts, ne runas situācija.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- paudums Izteikums, spriedums, atsauksme.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- komunikāts Izteikums.
- neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
- nogavēt Iztikt bez ēšanas noteiktu, arī visu laikposmu.
- starptautiskā pieklājība izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- aizdrēgāt Izturēt slimošanu līdz kādam noteiktam laikam.
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
- špuckāties Izturēties nenoteikti.
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- parādīt (arī atdot) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dot (arī atdot) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- izmest (arī pārmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārmest (arī izmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārsviest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- ieiet (kādās) sliedēs izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
- konfigurēt Izveidot sistēmu, uzstādot aparatūru un programmatūru; uzstādīt noteiktā veidā.
- piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
- iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
- Apvienotā Arābu Republika izveidota 1958. g. 1. februārī apvienojoties Ēģiptei un Sīrijai, no 1961. g. septembra, kad Sīrija atdalījās, šo nosaukumu līdz 1971. g. septembrim paturēja Ēģipte.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
- iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
- ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
- ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
- notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
- uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd.
- makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju.
- pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
- gludināt Izvēloties atbilstošus izteiksmes līdzekļus, labot, precizēt (valodu, stilu).
- iztaksēt Izvērtēt, noteikt (lielumu, vērtību).
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
- iekārtot Izvietot (kur) noteiktā kārtībā.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- izšķērēt Izvietot (noteiktā rakstā, secībā) velkus uz velku kokiem.
- izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
- izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- kārtot Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu).
- kārtāt Izvietot noteiktā veidā, kārtībā (telpā); šādā veidā izvietot (priekšmetus).
- izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
- izmulsināt Izzobot, samulsināt, apmānīt; apmulsināt; neskaidri izteikt.
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
- palsns Izžuvis, izbalējis, bāls; nenoteiktas krāsas.
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- dualitātes princips matemātiskajā loģikā ja ir patiess dotais saliktais izteikums (f-la), tad patiess ir arī tam duālais izteikums (duālā f-la).
- bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas.
- jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi.
- ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas.
- taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode - teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- haiku Japāņu trīsrindu dzejas forma, kas sastāv no 17 zilbēm (5/7/5) un izteic vienu vienīgu domu, noskaņu vai pārdzīvojumu; haika.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- ritmeistars Jātnieku kapteinis.
- TIA Jau iepriekš pateicos (angļu "thanks in advance"; īsziņās).
- YWIA Jau iepriekš saku, ka nav vērts; nevajag pateikties (angļu "you're welcome in advance"; īsziņās).
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos).
- slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums.
- dzimšanas reģistrācija jaundzimuša bērna dzimšanas notikuma reģistrācija likumdošanā noteiktā kārtībā.
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
- puisis Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai sievietei.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
- veidošanās jaunu šķirņu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku, augu kopumu rašanās
- jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai.
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- ko-ināt Jautājot vairākkārt teikt "ko".
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
- dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais".
- atbilstības novērtēšana (akreditācija) jebkura darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši noteikt, vai izvirzītās prasības ir izpildītas.
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
- nelegālā aprite jebkura likuma noteikumiem neatbilstoša darbība ar narkotiskajām un psihotropajām vielām.
- Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms).
- dinamofānija Jebkura psihiska spēka izteiksme vai izpausme.
- pircējs jebkura trešajā valstī reģistrēta juridiska persona, kas atbilstoši noslēgtajam eksporta līgumam apņēmusies samaksāt par produktu saskaņā ar eksporta kredīta noteikumiem, vai tās galvotājs.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- panakeja Jebkurš līdzeklis, ko ieteic pret visvisādām kaitēm.
- mīmikas muskulis jebkurš muskulis, kas maina sejas izteiksmi.
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus.
- terminēšana Jēdziena izteikšana ar terminu, t. i., ar vārdu vai vārdkopu terminoloģiskajā funkcijā.
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā).
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- aloģisms Jēdzieniski vai gramatiski nesaderīgu vārdu vai teikuma daļu satuvinājums, ko var izmantot par stilistisku paņēmienu.
- teikuma semantiskā struktūra jēdzienisko attieksmju kopums, kas veidojas starp teikumā atspoguļotās situācijas dalībniekiem.
- dhvani Jēdziens sanskrita poētikā, kas apzīmēja valodas skaņās ietverto slēpto nozīmi, vēlāk arī tieši neizteikto, dzejas tekstā iekodēto maģisko nozīmi.
- izotopiskais spins jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
- kustības stabilitāte jēdziens, kas raksturo noteiktu mehāniskās sistēmas kustības parametru ilgstošu nemainību.
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
- aizpildījuma skaitlis jēdziens, kuru izmanto kvantu statistikā, lai raksturotu kāda noteikta sistēmas enerģijas līmeņa aizpildījumu.
- intencijas neiroze jēgnoteiksmes trūkuma izraisīti psihes traucējumi.
- kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji.
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- agrafa Jēzus izteikumi, kas nesastāv kanoniskos evanģēlijos un tiek saglabāti mutvārdu tradīcijā, piem., svētīgāk ir dot nekā ņemt.
- agrafi Jēzus teicieni, kas nav ietverti kanoniskajos evaņģēlijos, bet ir saglabājušies agrīnajos kristiešu rakstos, piemēram, apokrifajos evaņģēlijos.
- Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā.
- cīpars Jocīgs atgadījums; rīcība, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
- smieties Jokojot teikt, runāt (ko).
- nomānēt Jokojoties teikt nepatiesību.
- makaroniska dzeja joku dzeja, kur jaukti dažādu valodu vārdi un izteicieni.
- koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
- tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra.
- mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte.
- berāka Jūdu svētības vai pateicības lūgšana.
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību.
- astronavigācija Jūras astronomijas virziens, kas ietver kompasa kopizlabojuma metodes, kuģa vietas noteikšanu, iespējamo kļūdu analīzi un laika kontroli.
- kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās.
- primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
- korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts.
- Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot.
- sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
- valsts informācijas sistēmas datu subjekts juridiska vai fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem.
- valsts informācijas sistēmas lietotājs juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- tiesību efektivitāte juridiskajā aktā noteikto mērķu sakrišana ar juridiskā akta izpildes rezultātiem.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros.
- juridiskie termini juridisko jēdzienu vārdiski apzīmējumi, ko izmanto likumu un citu normatīvo aktu satura izteikšanai.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu.
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
- justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- askētisms Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu kādu reliģisku vai tikumisku ideālu.
- radioimūnanalīze Jutīga un specifiska metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot radioaktīvi iezīmētu un neiezīmētu vielu konkurenci.
- emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.
- katatīms Jūtu noteikts.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- reiz kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē.
- atpazīšana Kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija).
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- radionoteikšana Kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu.
- līgšana kāda pieņemšana darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- pie reizes Kādā reizē; noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība.
- kaut kad kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
- kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
- izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
- producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
- balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
- etniskums Kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas.
- īpašvārdu atveide kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem.
- valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem.
- derelikcija Kādas valsts galīga atteikšanās no nodoma atgūt kādu savas teritorijas daļu, ko okupējusi cita valsts.
- ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva).
- illūstrācija Kādas vārdos izteiktas idejas grafisks tēlojums.
- biospektrometrija Kādas vielas kvantitatīva noteikšana dzīvos audos spektroskopiski.
- ģeogrāfiskais stāvoklis kādas vietas, areāla vai objekta stāvoklis attiecībā pret apkārtējām teritorijām vai objektiem; matemātiski vietas atrašanos var izteikt ar ģeogrāfiskajām koordinātām.
- tektoniskā struktūra kādas Zemes garozas daļas uzbūves formu kopums, kas radies noteikta tektoniskā režīma rezultātā (tektoniskā struktūra).
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- papildināšana Kadra pagarināšana līdz noteiktam minimālam garumam, pievienojot tam veselus oktetus.
- nobīle Kāds augs (ar zilganiem ziediem, bez smaržas, līdzīgs vijolītei, bet ar gaišākiem ziediem).
- vaļenderis Kāds bez noteiktas nodarbošanās.
- brīnums kāds iepriekš neredzēts priekšmets vai parādība, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu vai pārsteigumu
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- makaris Kāds noteikta virziens vējš (iespējams - austrumu-dienvidaustrumu vējš).
- vārdaiņi Kāds noteikts cimdu raksts.
- skolderis Kāds, kas ātri strādā, vienmēr steidzas.
- skolders Kāds, kas ātri strādā, vienmēr steidzas.
- puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara.
- urda Kāds, kas mudina, steidzina.
- steigulis Kāds, kas steidzas.
- gūters Kāds, kas steidzīgi dara darbu un grib to ātri nobeigt.
- toška Kāds, kas steidzīgi runā, stostās.
- vīzainis Kāds, kas steigā vīzēs.
- dristins Kāds, kas steigšus darbojas (strādā).
- klīma Kāds, kas steigšus un daudz ēd.
- klīpa Kāds, kas steigšus un daudz ēd.
- urdītājs Kāds, kas urda; skubinātājs, steidzinātājs.
- zabene Kāds, kurš daudz un nenoteikti runā.
- strāpcis Kāds, kurš ir ļoti steidzīgs.
- vārdulaša Kāds, kurš izmanto citu izteiktos vārdus.
- lukausis kāds, kurš klausās tik nevērīgi, ka nākas atkārtot teikto.
- līdzējs kāds, kurš vienojas par līguma saistībām un noteikumiem, uzņemas līguma saistības
- steigša Kāds, kurš visu dara steigā, karstgalvis.
- pajoņot Kādu brīdi steigties, traukties.
- esība Kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā.
- nošķetēties Kādu laiku izteikt neapmierinātību.
- nopukšināt Kādu laiku mierīgi un nesteidzīgi strādāt.
- aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; tuvināšana.
- resocializēšanās Kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana.
- izvalkāt Kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt.
- saligāt Kādu noteiktu laiku slimot.
- plānojums kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- brūnā kailace kailaču ģints suga ("Platysteira castanea syn. Dyaphorophyia castanea").
- kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus.
- lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants.
- spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām.
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
- Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins).
- trekings Kalnu pārgājiens; iešana pa taku, iešana pa noteiktu maršrutu (angļu "tracking").
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
- gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu.
- kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks.
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
- dum spiro, spero kamēr es elpoju, es ceru (Ovīdija izteiciens).
- snāpāt Kampt, steigšus ēst.
- lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
- minbars Kancele mošejā, no kuras imāms teic savu piektdienas sprediķi.
- iekšējā ienākumu norma kapitāla ieguldījumu gada ienākumu norma, kas izteikta ar gada salikto procentu likmi.
- akciju sabiedrības pamatkapitāls kapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
- izsludinātais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akciju sabiedrība izsludina parakstīšanos, lai noteiktā kārtībā palielinātu savu pamatkapitālu.
- keps Kapteinis (uz kuģa).
- kapitāns Kapteinis.
- kapteins Kapteinis.
- bornāža Kapteiņa tiesības (atkarā no viņa izglītības) vadīt kuģus jūrā ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no piederības ostas.
- kapteinis leitnants kapteiņleitnants.
- kapteinis-leitnants Kapteiņleitnants.
- kapteinis Kapteiņzivs.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- patrulēšana Karakuģu darbība (manevrēšana) noteikta jūras rajona noteiktā robežā (līnijā), lai veiktu noteiktu uzdevumu.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
- ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
- apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt.
- izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- spēks karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- Āberteivi Kārdigana, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberteifi_).
- kardināldiakoni Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- kardinālpriesteri Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
- observanti Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa atzarojums, kas pēc 1432. g. reformām paturēja stingrākos noteikumus.
- konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus.
- inklinometrija Karotāžas metode, ar kuru noteic urbuma ass novirzīšanos no projektētā urbuma virziena.
- ķirurģiskā karote karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- svils Karsts, steidzīgs.
- preventīvais karš karš, ko uzsāk, apsteidzot pretinieku, kurš gatavojas uzbrukumam.
- karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas.
- pasēt Kāršu spēlē - atteikties no kādas darbības.
- bankot Kāršu spēlē - turēt banku (noteiktu naudas summu).
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā; dažreiz to izmanto zīlēšanai.
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- loģiskā karte karte, kas satur loģiskos ventiļus un veido loģisko shēmu noteiktas funkcijas izpildīšanai.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- hipsometriskā karte karte, kurā reljefs attēlots ar iekrāsojumu starp augstumlīknēm (horizontālēm), izmantojot noteiktu iekrāsojuma skalu.
- sinoptiskā karte karte, kurā uzrādīti meteoroloģiskie apstākļi (vējš, nokrišņi, barometriskais spiediens u. c.), kas noteiktā laikā novēroti kādā teritorijā.
- pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās.
- karšu nomenklatūra kartes sadale lapās pēc oficiāli noteiktas sistēmas.
- tematiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī kartogrāfisko attēlu veidošanu noteiktas tematikas jautājumu risināšanai.
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- kartopragmatika Kartosemiotikas nozare, kas pētī saistību starp kartogrāfiskajiem izteiksmes līdzekļiem un metodēm no vienas puses un kartes veidotāju un lietotāju - no otras puses.
- kārtošana pēc birkām kārtošanas procedūra, kurā atslēglauki tiek izvēlēti tā, lai izveidotu noteiktu kārtību, un faktiskie datu ieraksti tiek sakārtoti atbilstoši šīs kārtības prasībām.
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
- likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
- indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju.
- tomahauku izrakt karu pieteikt.
- quod erat demonstrandum kas arī bija jāpierāda (Eiklīda teiciens).
- pažars Kas neatliekams, ļoti steidzams.
- kaz Kas zin - lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- šķērumkaste Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde.
- šķērumlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde.
- šķērlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju.
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
- cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni.
- kurvis Kastei līdzīga ratu virsdaļa.
- mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu.
- sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās.
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
- ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
- magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- koņča Katrā ziņā, noteikti.
- mūžadien Katrā ziņā; noteikti.
- amata galdi katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus.
- individuālā atlase katrai mātītei piemērota vaislinieka izvēle.
- medaļas lente katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
- ordeņa (arī medaļas) lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
- nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
- densitometrija Kaulu blīvuma noteikšanas metode.
- osteometrija Kaulu izmēru un proporciju noteikšana.
- stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
- pierādījums Kaut kā (idejas, izteikuma, fakta) pamatojums izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u.tml.
- pieminēšana Kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē.
- izvietojums Kaut kā atrašanās noteiktā vietā.
- identificējums Kaut kā noteikšanas, atpazīšanas vai konstatēšanas rezultāts.
- trapaks Kaut kas nenoteikts, bezvērtīgs.
- fixum Kaut kas noteikts.
- dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
- dirbeklīgs Kaut kas smalki, ar drebošu roku, steigā un bezrūpīgi rakstīts.
- diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
- sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
- perdelēt Kaut ko steigšus darīt vai runāt.
- noķēpot Kaut ko steigšus, pavirši darīt.
- kamāt Kaut kur aizsteigties.
- halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
- žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
- ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- kentauroi Kentauri - teiksmaina pucilvēku-puszirgu cilts sengrieķu mitoloģijā.
- segnetokeramika Keramiskie dielektriķi, kuros noteiktā temperatūras diapazonā eksistē spontānā polarizācija.
- skips Kērlinga komandas kapteinis.
- kilometrāža Kilometros izteikts garums.
- cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
- spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
- filmu cenzūra kinofilmas novērtēšana, lai konstatētu, vai tā atbilst publiskas demonstrēšanas vajadzībām, un skatītāju vecuma robežu noteikšana.
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
- izklaigāt Klaigājot pateikt, izrunāt.
- mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
- blezerēt Klaiņot; pastaigāties bez noteikta mērķa.
- vanterēt Klaiņot; staigāt (parasti bez noteikta mērķa).
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- iemest sejā klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml).
- skriet pakaļ klaji, uzbāzīgi tiekties pēc pretējā dzimuma pārstāvja (biežāk sievietei pēc vīrieša).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- blūza kvadrāts klasiskā blūza tradicionālā 12 taktu būve ar noteiktu akordu secību.
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- divvērtību princips klasiskās divvērtību loģikas pamatprincips: jebkuram izteikumam ir tikai divas patiesumvērtības, tas ir vai nu patiess, vai aplams.
- ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
- servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- tappingtest Klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai.
- klausīties ar vaļēju (arī pavērtu) muti klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu.
- dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
- pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums.
- klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu.
- kruķiski Klibojot steidzīgi iet.
- īpaša statusa klients klienta statusa apzīmējums, kas norāda uz sociālā darbinieka sadarbības un rīcības obligātumu attiecībā pret noteiktu klientu mērķgrupu, kam pienākas sadarbība atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas pilnvaro sociālo darbinieku veikt konkrētus uzdevumus.
- sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā.
- dendroklimatoloģija Klimata izmaiņu noteikšana pēc salīdzinošiem koku gadskārtu platumu un to struktūru mērījumiem.
- maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
- klonu arhīvs klonu materiāls (pluskoku, izcilo koku, hibrīdu kloni), kas izvietots speciālos stādījumos ("ex situ") un paredzēts pētniecībai vai genofonda resursu saglabāšanai; kloni tiek apzīmēti ar numuriem un stādījumos izvietoti pēc noteiktas shēmas.
- klusuciešana Klusēšana; neteikšana, neizpaušana.
- turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
- ciest klusu klusēt; neteikt, neizpaust.
- nobubināt Klusi, neskaidri noteikt, pateikt.
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt (parasti ausī).
- pabubināt Klusi, neskaidri pateikt, arī parunāt.
- bubināt Klusi, neskaidri teikt, sacīt; murmināt.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt.
- nodvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām noteikt, pateikt.
- izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- murmināt Klusu, ātri, neskaidri teikt, runāt.
- nočabināt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
- noīdēt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
- sintakses kļūda kļūda, ko izraisījusi izmantotās programmēšanas valodas sintakses noteikumu neievērošana.
- gadījuma mērīšanas kļūda kļūdas sastāvdaļa, kas atkārtotos mērījumos mainās nenoteikti.
- apmisis Kļūdījies, pārteicies.
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- (no)šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- samainīt Kļūdoties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
- turpvērstā kļūdu labošana kļūdu labošana, ko veic, izmantojot mērķtiecīgi izveidotu datu redundanci un kas dod iespēju atklāt un labot noteikta veida kļūdas bez nosūtīto datu atgriešanās datu avotā.
- nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam.; papildināties.
- uzlaboties kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par priekšmetiem, vielām, platību u.c.)
- nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6).
- pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināties.
- sālsstabs kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma)
- pārakmeņot Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze; kļūt tādam, kam rodas noteikts izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- oftalmodiagnoze Ko noteic, vērojot konjunktīvas reakciju uz specifiskām vielām (tuberkulīns); plašākā nozīmē: acs pārmaiņu novērtēšana citu orgānu slimības diagnostikā.
- kādu dziesmu dziedāt ko teikt, kā reaģēt uz kaut ko.
- šifrators Kodēšanas shēma, kas tai pievadītos ciparsignālus pārvērš noteiktās izejas signālu kombinācijās.
- apraudzēt Kodināt ādas līdz noteiktai pakāpei.
- pregnance Kodolīgs īsums; noteiktība.
- motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1.
- domugrauds Kodolīgs izteiciens, aforisms.
- grāmatzīme Kods, ko ievieto kāda dokumenta noteiktā punktā, lai atvieglotu tā atrašanu.
- kļūdu atklājošs kods kods, kura konstrukcija atbilst speciāliem noteikumiem, kas atklāt un izlabot kļūdas.
- kļūdu labojošs kods kods, kura konstrukcija atbilst speciāliem noteikumiem, kas ļauj atklāt kļūdas.
- labojošais kods kods, kurš atklāj un izlabo noteiktas kļūdas datu pārraides un apstrādes procesā.
- vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
- bonitēšana kokaudžu ražības novērtēšana noteiktos augšanas apstākļos.
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
- ugunskoks Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
- paraugkoks Koks, kuru izmanto analīzei, lai noskaidrotu koku augšanas un attīstības likumsakarības un sortimentu iznākuma noteikšanai.
- koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu.
- koksnes kalibrāšana koksnes apstrāde frēzējot vai slīpējot, lai iegūtu tās noteiktus izmērus.
- koksnes piesūcināšanas tilpums koksnes brīvā tilpuma daļa, kurā piesūcināšanas šķidrumu var iepildīt ar noteiktu piesūcināšanas paņēmienu.
- koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu.
- lobītais finieris koksnes lokšņu materiāls, noteikta biezuma koksnes lentveida slānis, ko iegūst, lobot finierklučus.
- koksnes spīdums koksnes virsmas spēja atstarot gaismu noteiktā virzienā.
- profilētā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne, kuras labajā pusē iestrādāts noteikts profils.
- kurantiņš kokteilis _Black Balsam Currant_, gāzēts alkoholisks kokteilis, kura sastāvs bagātināts ar _Rīgas Melno balzamu_ un upeņu sulu.
- martini kokteilis no džina, sausā vermuta un citrona šķēlites vai olīvas.
- šerikoblers Kokteilis no heresa, cukura, citrona u. c.
- daikiri Kokteilis no ruma, citronu sulas (u. c.).
- asiņainā Mērija kokteilis no tomātu sulas un degvīna.
- lītiskais kokteilis kokteilis, kas pagatavots no dažādiem zāļu līdzekļiem, kas bloķē veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas, kavē organisma homeostatiskās aizsargreakcijas un rada t. s. mākslīgās hibernācijas stāvokli.
- dry martini kokteilis, kas sastāv no 1/3 sausā vermuta un 2/3 džina.
- kopčiks kokteilis.
- kokča Kokteilis.
- kokčiks Kokteilis.
- koktails Kokteilis.
- kokteils Kokteilis.
- koktejs Kokteilis.
- koktēlītis Kokteilis.
- koktēls Kokteilis.
- slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups).
- dendrometrija Koku mērīšana; mežu taksācijas nozare, kas aptver koku vai veselu audžu koksnes masas noteikšanas paņēmienus.
- meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā).
- galvenā suga koku suga, kas noteiktos meža augšanas un ekonomiskajos apstākļos vislabāk atbilst saimnieciskajiem mērķiem.
- klimatips Koku sugas forma, kas izveidojusies noteikta klimata apstākļos.
- interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
- ešelons Kolonnas daļa, kas iet noteikta attālumā aiz otras.
- fotokolorimetrs Kolorimetrs, kas sastāv no viena vai vairākiem fotoelementiem indikatoriem un dažādiem krāsainiem filtriem noteiktu spektra daļu pētīšanai.
- mašīnkomanda Komanda, kas izteikta mašīnvārda formā, tās kods parasti satur operācijas kodu, operandu adreses un modifikācijas pazīmes.
- komandtiltiņš Komandtilts - augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts).
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- forvards Komercdarījums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteiktā datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
- tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.
- standarts X.21 komitejas _ITU-T_ ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīklu protokola standarts.
- V.32bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 14,4 kilobitiem sekundē.
- V.34 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 28 kilobitiem sekundē.
- V.32 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 9,6 kilobitiem sekundē, izmantojot modemus, publisko telefonu tīklu vai nomātas līnijas.
- V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību.
- V.42 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kurā paredzētas kļūdu labošanas iespējas, kas ļauj novērst līniju trokšņu radītos nevēlamos efektus.
- X.21 Komitejas "ITU-T" ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīkla protokola standarts.
- insaiders Kompānijas uzticamības persona, kam ir pieeja konfidenciālai informācijai par firmas lietām, pateicoties savam dienesta stāvoklim un radniecības saitēm, ar kuru palīdzību rodas iespēja saņemt konfidenciālu informāciju.
- deviācijas zīmes kompasa deviācijas noteikšanai paredzētas speciālas vadlīnijas zīmes krastā.
- peilkompass Kompass, kas aprīkots ar virziena noteikšanai nepieciešamo ierīci - peilēkli.
- navigācijas instrumenti kompass, laga, lote, peilers, transportētājs, paralēllineāls, cirkulis u. c., kas vajadzīgi drošai peldlīdzekļa vadībai nepieciešamo parametru (kurss, ātrums, ceļš, atrašanās vieta, dziļums u. tml.) noteikšanai.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- apmešanās atļauja kompetentu valsts institūciju atļauja apmesties uz dzīvi valstī jeb tās teritorijas noteiktā vietā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu).
- automātiskā lidojuma vadības sistēma kompleksa sistēma gaisakuģa vadīšanai pa noteikto trajektoriju, kas sastāv no aeronavigācijas kompleksa un autopilota; pilotāžas un navigācijas komplekss.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- autorallijs Kompleksas autosacīkstes pēc noteikta kustības grafika.
- kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
- rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
- braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- rūteris Komunikācijas iekārta, kas saņem noteikta formāta datu paketes un tās pa visefektīvāko ceļu pārsūta uz galamērķi.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- nitrējošie maisījumi koncentrēta slāpekļskābe NHO~3~, koncentrēta sērskābe H~2~SO~4~ un ūdens noteiktās attiecībās.
- lokalizēties Koncentrēties noteiktā vietā (parasti par patoloģisku procesu).
- kumulēties Koncentrēties noteiktā virzienā (par enerģiju).
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- interdependence Kondominācija - teikuma virslocekļu savstarpējais saistījums, savstarpējā atkarība.
- kondominantes Kondominācijas komponentes - teikuma priekšmets un izteicējs.
- protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas.
- tehniskie noteikumi konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības.
- testpiemērs Konkrētam mērķim izstrādāta testa ievaddatu, izpildes noteikumu un sagaidāmo rezultātu kopa, lai dotu iespēju pārbaudīt testējamā objekta atbilstību iepriekš definētajām prasībām.
- zāģētās sagataves konkrētam mērķim paredzēti noteikta platuma, biezuma un garuma zāģmateriāli.
- kultūrvajadzība Konkrētas vajadzības izraisīta nepieciešamība apgūt noteiktu kultūras sasniegumu.
- apgalvojums Konkrēti izteikta doma, spriedums.
- nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
- maršruta punkts konkrēts ģeogrāfiskais punkts zonālās aeronavigācijas maršruta vai zonālo navigāciju izmantojoša gaisakuģa trajektorijas noteikšanai.
- ugunsuzdevums Konkrēts uzdevums ugunsvienībai, kas ietilpst noteiktā plānā.
- tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- teikuma aktuālais dalījums konsituatīvi nosacīts teikuma dalījums aktuālā un mazāk aktuālā informācijā.
- mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties.
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
- fiksēt Konstatēt, noteikt.
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- civilliste Konstitucionālas monarhijas likumā noteikta summa, ko ik gadus izsniedz monarham personīgām vajadzībām un viņa galma uzturēšanai.
- valststiesības Konstitucionālas tiesību normas, kas, īstenotas valststiesību attiecībās, regulē s-bas politisko sistēmu, noteic valsts pārvaldes formu, administratīvi teritoriālo iekārtojumu, valsts institūciju konstruēšanas kārtību, sistēmu, kompetenci un pilsoņu tiesisko stāvokli.
- pastatne Konstrukcija, elements (kā) novietošanai noteiktā augstumā.
- vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
- agregāts konstruktīvi autonoma, maināma darbmašīnas ietaise noteiktas funkcijas izpildei.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas.
- saldētājkonteiners konteiners ar temperatūras regulēšanas iekārtu, kam ir autonoma barošana vai barošana no automobiļa elektroiekārtas, tāpēc tas piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu ir augstas.
- beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai.
- konteinerizācija Konteineru izmantošana darba procesā (gk. preču transportēšanā); pāriešana uz konteineru izmantošanu; transportēšanas sistēmas pārkārtošana darbam ar konteineriem.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- dispečerrajons Kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām virs zemes virsmas.
- noviržu analīzes ziņojums kontrolinga nodaļas (speciālista) sagatavots dokuments, kurā raksturotas uzņēmuma darbības faktisko rādītāju novirzes no plāna rādītājiem, ieteikti korekcijas pasākumi, sniegtas prognozes.
- loro Konts, kuru banka atvērusi ārzemju bankai - korespondentei, lai tajā ieskaitītu summas, kuras te ienāk tās labā.
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
- jūras līmenis konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.
- kilometru tīkls koordinātu tīkls topogrāfiskajā kartē, kas izvilkts pēc noteikta km skaita.
- pārkārtošanās Kopā ar atklātību - viens no diviem saukļiem, ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve.
- telpa kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- universālkopa Kopa, kura sastāv no visiem noteikta veida elementiem un kuras apakškopa ir katra aplūkojamā kopa.
- ritmtembrs Kopapzīmējums ritma un tembra jomai, šo izteiksmes elementu sadarbībai un kopspēlei.
- attieksme kopas A attēlojums (R) sevī, kas tās elementu pārim (a, b) piekārto patiesu vai aplamu izteikumu aRb (piemēram, 3<6, 4=2).
- intervāla biežums kopas vienību skaits (absolūtais biežums) vai procentos izteikto kopas vienību skaits (relatīvais biežums), kas rāda, cik kopas vienībām piemīt intervālā ietverto pazīmju lielums.
- intervāls kopas vienību variējošās pazīmes lielumi, kas atrodas noteiktās robežās.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- asinsslimības Kopējs nosaukums mazasinībai un bāluma kaitei; anaimijas.
- koplietot Kopīgi izmantot noteiktus resursus.
- pārkontrastaina reprodukcija kopija, kuras tonālās atšķirības ir izteiktākas nekā kopētajam materiālam.
- daļējais kopīpašums kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
- nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
- elektronistagmogrāfija Korneoretinālā potenciāla pārmaiņu līknes grafisks attēlojums nistagma noteikšanai.
- krosingovers Korpuskulārajā ģenētikā - savstarpēja daļu apmaiņa starp homologām hromosomām; noteic jaunu gēnu kombināciju izveidošanos.
- ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai.
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
- pulsārs Kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, kura starojuma impulsi seko cits citam ar stingri noteiktu vai ļoti lēni augošu periodu.
- manevrs kosmiskā lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņa ar noteiktu nolūku – bremzēšana, orbītas korekcija, tuvošanās.
- kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā.
- gravitācijas manevrs kosmiskā lidaparāta pārlidojums gar debess ķermeni pa noteiktu trajektoriju ar nolūku izmantot debess ķermeņa gravitācijas lauku lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņai.
- satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
- avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās.
- lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama.
- krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās.
- pamatkrājumi Krājumi, ar ko pietiek, lai izpildītu apstiprinātus operatīvos plānus iepriekš noteiktam sākotnējam periodam.
- resursi Krājumi, līdzekļi izmantošanai noteiktam mērķim.
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā; tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās.
- vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs.
- tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
- mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā.
- valērs Krāstonis, kas gleznā izteic gaišuma vai tumšuma gradāciju.
- hromatoptometrija Krāsu izšķirtspējas noteikšana.
- krāsu lauka vektors krāsu televīzijas signālā matemātiski noteikts vektors, kura leņķis atspoguļo krāsu un garums – piesātinājumu.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
- trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
- strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
- kontreilers Kravas automobiļa puspiekabveida konteiners.
- privātkonteiners kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs konteiners.
- lēnvedums Kravas pārsūtīšanas veids, kad netiek prasīta piegādes steidzamība.
- kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā.
- konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai.
- abandons Kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām uz apdrošinātu īpašumu par labu apdrošinātājam, kas par to viņam apņemas samaksāt pilnu apdrošinājuma summu.
- ambadons kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no tiesībām uz apdrošināto mantu par labu apdrošinātājam ar tā saistībuizmaksāt apdrošinājuma ņēmējam pilnu apdrošināšanas summu.
- līnijkuģošana Kravas vai pasažieru pārvadāšana pa noteiktu maršrutu starp divām vai vairākām ostām.
- smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu.
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā.
- konteinerpārvadājumi Kravu beztaras pārvadāšana konteineros.
- restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa.
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- kredītrisks Kreditora iespēja ciest zaudējumus, aizdodot naudas līdzekļus, ja parādnieks (debitors) nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības pret kreditoru, t. i. nespēj vai nevēlas atmaksāt noteikto kredīta summu noteiktā laikā.
- kreditoru komiteja kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam.
- eksportētāja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz eksporta līgumu, saskaņā ar kuru pircējs apņemas samaksāt eksportētājam atbilstoši tūlītēja norēķina vai nomaksas pirkuma noteikumiem.
- mērķaizdevums Kredīts, ko banka ir piešķīrusi noteiktam mērķim.
- revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna.
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
- nokrekšināt Krekšinot noteikt, pateikt.
- nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
- valtīgs Krietns, teicams, lietpratīgs, prasmīgs, stiprs.
- purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
- dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- pulcēšanās Krievijas jūras kara flotē noteiktā kuģu personālsastāva nostādīšana ierindā.
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- poņatka Kriminālās pasaules dzīves noteikumi.
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
- soda veids Krimināllikuma noteikts konkrēts piespiedu līdzeklis, ko tiesa piemēro noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai.
- noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- piespiedu darbs kriminālsoda veids, personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības.
- labošanas darbi kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
- šersķanovs Kriminālvides autoritātei tuvu stāvošs cilvēks.
- kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām.
- parahemoglobīns Kristāliskā hemoglobīna forma audos pēc izteiktas hemolīzes.
- rentgenfāžu analīze kristāliskas vielas parauga kvalitatīvā un kvantitatīvā fāžu sastāva noteikšana pēc rentgenstaru difrakcijas ainas.
- Toms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - viens no 12 apustuļiem, kurš nebija kopā ar pārējiem mācekļiem, kad pie viņiem ieradās augšāmcēlies Jēzus Kristus, un sākotnēji atteicās tam ticēt.
- prefācija Kristīgās liturģijas ievaddaļa, pateicība un slavinājums.
- patiesības kritērijs kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- vantarot Krītot, klūpot steigties.
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam.
- torakometrija Krūškurvja apkārtmēra mērīšana un tā starpības noteikšana ieelpas un izelpas stāvoklī.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- lagrēķins Kuģa atrašanās vietas noteikšana.
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu.
- jūrasspēja Kuģa īpašību komplekss (noturība, nenogremdējamība, vadāmība u. c.), kas raksturo tā izmantojamību noteiktos hidrometeorol. apstākļos.
- čīfs Kuģa kapteiņa pirmais palīgs.
- baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
- baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam.
- dreifs Kuģa novirzīšanās no noteiktā kursa vēja vai straumju ietekmē.
- navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
- observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem.
- zemūdens spārnu kuģis kuģis ar ūdenī iegremdētiem spārniem, kas pie noteikta ātruma paceļ kuģa korpusu virs ūdens.
- konteinerkuģis Kuģis preču pārvadāšanai noteikta lieluma un veida (20 un 40 pēdu garās) metāla kastēs (konteineros).
- tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
- posteņkuģis Kuģis, kas veic sardzes dienestu reida (ostas) ieejā, lai uzturētu noteikto kuģu kustības režīmu.
- flagkuģis Kuģis, ko komandē kuģniecības sabiedrības, rēderejas vecākais kapteinis.
- spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis.
- jūras navigācija kuģošana (kuģuceļa izvēle, kuģa vietas noteikšana u. c. kuģošanas uzdevumi).
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- Dyaphorophyia castanea kukaiņēdāju apakšdzimtas sugas "Platysteira castanea" nosaukuma sinonīms.
- melnrīkles kukaiņēdājs kukaiņēdāju suga ("Platysteira peltata").
- dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms.
- zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību.
- augu seka kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- kultūrkanons Kultūrvides noteikta kolektīva uzvedība.
- master kungs; skolotājs; kuģa kapteinis.
- acidomehanogrāfija Kuņģa sekretorās un motoriskās funkcijas noteikšana ar acidomehanogrāfu.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- tabulēšana Kursora pārvietošana pa displeja ekrānu vai printera drukāšanas galviņas pārvietošana līdz noteiktai kolonnai apstrādājamajā tabulā.
- manipulācija Kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
- žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- periodiskas svārstības kustība, kurai pēc noteikta laika (perioda T) visi kinemātiskie raksturojumi (ātrums, paātrinājums) atkārtojas.
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- bloķēšanas mehānisms kustīgs mašīnas elementu savienojums, kur, vienam elementam darbojoties, pārējie tiek fiksēti noteiktā stāvoklī.
- adelfotaksija Kustīgu šūnu tieksme sakārtoties noteiktās savstarpējās attiecībās.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- sistēmiskā analīze kvalitatīvā analīze ar noteiktu jonu sadalīšanas un noteikšanas secību.
- radioaktivācijas analīze kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir noteicamajos elementos radīto radioaktīvo izotopu pussabrukšanas periods, starojuma enerģijas un intensitātes mērīšana.
- tematiskā analīze kvalitatīvo datu analīzes metode, ar kuras palīdzību datos tiek noteiktas galvenās tēmas, kas atspoguļo realitāti vai pieredzi par šo realitāti.
- gravimetriskā analīze kvanitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas masas noteikšana.
- kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības.
- titrēšana Kvantitatīvās analīzes metode, kur pētāmajam šķīdumam noteiktā koncentrācijā pievieno citu šķīdumu un ar indikatoru noteic reakcijas beigas.
- oksidimetrija Kvantitatīvās analīzes metodes, kuru pamatā ir oksidēšanas un reducēšanas reakcijas; oksidimetriju plaši lieto ražojumu kontrolē, piem., dzelzs un tērauda analīzē, lai noteiktu tajos mangāna, hroma u. c. metālu saturu.
- programmatūras metrika kvantitatīvs mērījums, kas nosaka, kādā mērā sistēmai vai tās komponentam piemīt noteikts atribūts.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
- Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija.
- deģenerācija Kvantu mehānikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad sistēmas noteiktajam enerģētiskajam stāvoklim atbilst vairākas viļņu funkcijas; to skaits nosaka attiecīgā enerģijas līmeņa deģenerācijas kārtu.
- Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā.
- absorbcijas spektroskopija kvantu sistēmas (atomu, molekulu, šķidrumu, cietvielu) enerģētisko stāvokļu noteikšanas metode, mērot tās gaismas absorbcijas spektrus.
- Bozes šķidrums kvantu šķidrums, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai.
- Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
- Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
- Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
- aizķemmēt Ķemmējot nonākt līdz noteiktai vietai.
- noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
- bioskopija Ķermeņa apskate, lai noteiktu, vai tajā ir vēl dzīvība.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- sēde Ķermeņa novietojums sēdus (kādā noteiktā stāvoklī).
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- izture Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- aizdūlēt ķerot zivis vai vēžus skalu gaismā nonākt līdz noteiktai vietai.
- noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt.
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums.
- organiskā analīze ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
- analītiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā izstrādā un pēta dažādu vielu noteikšanas (analīzes) metodes.
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem.
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos.
- einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi.
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi.
- Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui").
- holedohoskops Ķirurģisks instruments tiešai kopējā žultsvada iekšpuses apskatei.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā.
- izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu).
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
- resursa izmēģinājumi laboratorijas aviokonstrukciju izmēģinājumi līdz atteicei (sabrukšanai, plaisām, darbspēju zudumam), izmantojot pēc iespējas pilnīgāku ārējo iedarbību imitēšanu atbilstoši tipiskiem ekspluatācijas apstākļiem, lai konstatētu konstrukcijas trūkumus.
- dārs Labs, mierīgs, krietns, teicams.
- kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
- loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- sit venia verbo lai atļauts teikt.
- lai lūst vai plīst lai notiek kas notikdams; katrā ziņā, noteikti, jebkuros apstākļos.
- gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.
- kad tur vai no raga būtu lai tur vai kas, katrā ziņā, noteikti.
- terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
- stacijas aizkave laika intervāls starp kadra beigu norobežotāja pēdējā bita uztveršanu un tās pašas stacijas steidzamo datu pirmā bita pārraidi saskarnē starp fizikālo slāni un pārraides vidi.
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kāda atkārtojas planētas vai pavadoņa noteiktas konfigurācijas, kā arī fāzes.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- skiāgrafija Laika noteikšana pēc ēnas garuma; ēnu apzīmēšana.
- saules augums laika noteikšanas paņēmiens pēc saules augstuma pie debess.
- garantijas laiks laika periods, kurā ražotājs uzņemas atbildību un garantē ražojumam noteikto prasību izpildi ar noteikumu, ka lietotājs ievēro ekspluatācijas un tehniskās apkalpošanas noteikumus; ražotājs uzņemas garantijas laikā bez atlīdzības novērst ražojuma defektus vai apmainīt to pret citu.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
- apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
- vasaras laiks laika skaitīšanas sistēma, kas par 1 stundu apsteidz joslas laiku.
- Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs.
- darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks.
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- meklēšanas laiks laiks, kas nepieciešams, lai atmiņā atrastu kādu noteiktu datu lauku.
- bita pārraides ilgums laiks, kas vajadzīgs, lai vienu bitu pārraidītu pa pārraides vidi noteiktā attālumā.
- mašīnlaiks laiks, ko datora procesors patērē noteikta uzdevuma risināšanai.
- rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam.
- relaksācijas laiks laiks, kurā sistēmas mērāmais parametrs samazinās e reizes, piem., ierosinātu atomu dzīves laiks, kurā ierosinātu atomu skaits noteiktā stāvoklī samazinās e reizes.
- sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
- lūgšana laipna vēlēšanās, prasības izteikšana (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
- lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.).
- lūgums Laipni izteikta vēlēšanās, prasība.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- aicinājums laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību; arī epigrāfs (2).
- sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība.
- lakoniskums Lakonisms - izteiksmes īsums, koncentrētība, kodolīgums.
- biezs (arī apaļš, trekns) vārds lamu vārds; ass vārds vai teiciens.
- žoža Lamuvārds neizveicīgai sievietei.
- krūka Lamuvārds resnai sievietei.
- skverna Lamuvārds sievietei vai sieviešu dzimtes dzīvniekam.
- maitānīca Lamuvārds sievietei, maita 1(3).
- sutņu kule lamuvārds sievietei.
- sātanīca lamuvārds sievietei.
- skrudze lamuvārds sievietei.
- ģēda Lamuvārds sievietei.
- kņecka Lamuvārds sievietei.
- krīpša Lamuvārds sievietei.
- lemesnīca Lamuvārds sievietei.
- stucele Lamuvārds sievietei.
- stute Lamuvārds sievietei.
- vanadze Lamuvārds sievietei.
- vanadzene Lamuvārds sievietei.
- žļecka Lamuvārds sievietei.
- ķārķis Lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu.
- slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam.
- kurva Lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai.
- grička Lamuvārds vecai sievietei.
- ņurka Lamuvārds vecai sievietei.
- žeicka Lamuvārds vieglas uzvedības sievietei.
- biezs vārds lamuvārds; ass vārds vai teiciens.
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- kopālasīšana Lasīšana pa teikumiem.
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams.
- mīkales Latviešu mistēriju spēles (lugas), kas sacerētas pamatojoties uz senām latviešu reliģiskām teiksmām un ticējumiem.
- izcelšanās teikas latviešu mitoloģijā - ietver nostāstus par pasaules izcelšanos, antropogoniskās teikas un teikas par augu, dzīvnieku un putnu rašanos.
- melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus.
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
- ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
- Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- darba aizsardzības normatīvie akti Latvijas Rebublikas likumdošanā noteiktā kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un normas, noteikumi, instrukcijas un citi dokumenti.
- izložu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība un atsevišķos gadījumos arī biedrība vai reliģiskā organizācija, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences izložu organizēšanai.
- azartspēļu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.
- aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
- Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi.
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
- pastāvīgie redzamie signāli lauka luksofori, ko novieto noteiktās dzelzceļa līnijas vietās, un lokomotīvju luksofori.
- vadakmeņi Laukakmeņi, par kuriem ir zināma to precīza veidošanās vieta un pēc kuriem var noteikt ledāju plūsmas virzienu.
- spēka lauks lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
- rotējošs magnētiskais lauks lauks, kura indukcijas vērtība ir nemainīga, bet indukcijas vektors rotē ar noteiktu leņķisko ātrumu.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
- kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
- šķūtis Lauku pašvaldību pienākums (līdz 1940. g.) dot likumā noteiktajos gadījumos pret noteiktu atlīdzību zirgus ar pilnīgu aizjūgu dažādu amatpersonu pārvešanai no vienas vietas uz otru.
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
- laulību dzimstības koeficients laulībā dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo laulībā sastāvošo sieviešu skaitu noteiktā vecumā.
- reģistrētā laulība laulība, kas noslēgta valsts likumos noteiktajā kārtībā, to reģistrējot attiecīgajās institūcijās.
- šķirta laulība laulība, kuras šķiršana ir reģistrēta likumos noteiktā kārtībā.
- laulības atlikšana laulības noslēgšanas atlikšana uz noteiktu laiku, parasti sievietēm uz reproduktīvā perioda vidējo vai vēlīno posmu.
- laulības reģistrācija laulības noslēgšanas notikuma reģistrēšana attiecīgā iestādē valsts likumos noteiktajā kārtībā.
- aprēķina laulības laulības, kuras noslēgtas noteiktiem praktiskiem, piemēram finansiāliem vai politiskiem, mērķiem.
- lāzerstarojums Lāzera starojums, augstas intensitātes koherents starojums ar izteiktu virziendarbību (stari praktiski paralēli).
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
- leiku Leiku leikām - līgojoties, grļojoties, bez noteiktas kārtības.
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- paplašinātie lēkši lēkši ar labi izteiktu ķermeņa brīvā lidojuma fāzi; ātrums 6–8 m/s.
- ēnu teātris leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- tūls Lempīgs, darbā nesteidzīgs.
- dēstinācija Lēmums, noteikums, uzdevums.
- nocellāt Lēnām noiet (noteiktu attālumu).
- nocollāt Lēnām noiet (noteiktu attālumu).
- piečapāt Lēnām un nesteidzīgi pienākt (par bērnu).
- dačāpot Lēnām, bez steigas tuvoties, pienākt.
- mierīgā garā lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- lēnā garā lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- čabāties Lēnām, nesteidzīgi iet.
- valēm Lēnām, nesteidzoties.
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
- uzkrakšināt Lēni, nesteidzīgi (ko) izgatavot.
- uzkribināt Lēni, nesteidzīgi (ko) izgatavot.
- viegleņām Lēni, nesteidzoties.
- lenkām Lenkām uziet - piezagties, pārsteigt.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); arī mierīgs (2).
- Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei.
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- peilēšana Leņķa noteikšana starp novērojamā objekta virzienu un kādu no pamatplaknēm (parasti starp novērošanas vietas meridiāna un novērojamā objekta vertikālo plakni).
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts.
- krāsainie lētie alkoholiskie dzērieni, kuriem bieži vien ir noteikta krāsa.
- lēkans Lētticīgs, naivs, tāds, kas ātri notic cita teiktajam vai solītajam.
- licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs.
- lūvēšana Lidaparāta (kuģa, automobiļa, tanka u. c. transportlīdzekļa) garenass nelielas leņķiskas novirzes uz abām pusēm no noteiktā kustības virziena.
- sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to.
- navigrāfs lidaparātu aviācijas ierīce noietā ceļa, vēja ātruma un aparāta kustības, ceļa noteikšanai.
- lidmašīnas peldspēja lidmašīnas spēja peldēt ūdenī noteiktu laiku, iegrimstot līdz ūdenslīnijai.
- aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām); lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- lidojums autorotācijas režīmā lidojums nesošās gaisa skrūves darba režīmā, kad enerģija skrūves griešanai tiek ņemta no plūsmas (normāls darbība režīms autožīriem, bet helikopteriem rodas spēka iekārtas atteices gadījumā).
- borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus.
- pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
- līdz kaut kurienei līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
- piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs.
- mērs līdzeklis, ar kuru reproducē noteiktu fizikāla lieluma vērtību.
- spridzināšanas ietaise līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori).
- forma Līdzeklis, veids (gramatisko kategoriju izteikšanai).
- neirotropie līdzekļi līdzekļi, kas iedarbojas uz noteiktu nervu sistēmas elementu darbību (nomāc vai ierosina).
- pieejas vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
- piekļuves vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu.
- desmoīds Līdzīgs saitei; saistaudu-.
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- jahtu klase līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums; klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija.
- kondolents Līdzjūtības izteicējs.
- kondolence Līdzjūtības izteikšana.
- izsataļāt Liecināt, izteikt.
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- liedzin Liedzin liegt - lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, pārklāt (parasti grīdu, sienas); liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
- pleonasms Liekvārdīgs izteiksmes veids.
- kā vēja dzīts lielā ātrumā, steigā.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- muti iepletis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- ar atplestu muti lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- Magna Mater Lielā Māte, romiešu vārds zemes un auglības dievietei Kibelei.
- zona liela okeāna daļa ar noteiktiem dabiskiem apstākļiem (dziļumu, apgaismojumu, augiem, dzīvniekiem).
- (ar) atplestu muti, arī muti atplētis lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- verdēt Lielā pulkā, drūzmā kustēties kādā noteiktā virzienā.
- ne krusta nemetis lielā steigā (doties, bēgt projām).
- krustu nemetis (arī nemezdams) lielā steigā (doties, darīt).
- atgūtnēm Lielā steigā atgūt nokavēto.
- grūst Lielā steigā doties (uz kurieni).
- atgūtnēm baudīt, strādāt lielā steigā panākt nokavēto.
- skriet un grābt lielā steigā strādāt.
- pūzdams elsdams lielā steigā, ar lielu piepūli.
- klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
- klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
- kā uz savu galu lielā steigā, ļoti intensīvi.
- uz bui-dui Lielā steigā, pavirši.
- piespriņģis Liela steiga, skuba.
- pa galvu pa kaklu lielā steigā; juceklīgi.
- aumaņas Liela steiga.
- datu saspiešana lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana noteiktas ietilpības atmiņā, izmantojot dažādus datu organizēšanas vai kodēšanas paņēmienus.
- Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Equisetum maximum lielās kosas "Equisetum telmateia" nosaukuma sinonīms.
- pienotava Lielas krūtis (sievietei).
- tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs.
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
- lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits.
- polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa.
- vērpete Liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
- okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- masīvs Liels nenoteiktas formas reljefa pacēlums vai klinšu blāķis.
- Slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņkopa.
- slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņu svīta.
- lihteris Liels peldošs konteiners; šādus konteinerus pārvadā ar lihterkuģiem.
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- spēcīgs liels, izteikts, būtisks
- alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā.
- zāle Lielu izmēru telpa ar noteiktām funkcijām (piemēram, reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- lieluma collapzīmējums lieluma izteiksme ar vadmēru garuma collu pārskaitļiem, piemēram, vīriešu ārjakas 40" lielums, kas der tiem, kuru krūšu apkārtmērs ir (40±1) collu robežās.
- invariants lieluma vai matemātiska objekta īpašība, kas nemainās izpildot noteiktu pārveidojumu.
- puskrūšu (centimetriskais) lieluma apzīmējums lielumkodējums ar krūšu pusapkārtmēra garuma izteiksmi centimetru pārskaitļos, piemēram, vīriešu žaketes 50. lielums der tiem, kuru krūšu pusapkārtmērs ir (50±1) cm robežās.
- ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
- apmērs Lielums naudas izteiksmē.
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- galīgs lielums lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- vidējais augšanas temps lielums, kas izteic parādības izmaiņu vidējo intensitāti visā aplūkojamā periodā, to izsaka skaitļa 1 daļās vai procentos un aprēķina pēc ģeometriskā vidējā formulas.
- jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums.
- dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- parametrs lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
- lietojumsistēma Lietišķā programma vai programmu kopums, ar ko var risināt noteiktas klases uzdevumus.
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- intervālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas saistīta ar noteiktām mērvienībām un neļauj noteikt mērījumu vērtību atšķirības.
- brat Lieto (bieži savienojumā "da brat"), lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam.
- jevu Lieto (parasti savienojumā "a jevu"), lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu.
- manes Lieto (savienojumā "vai manes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
- manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
- tlir Lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis.
- dai Lieto atkārtojumā prieka, izbrīna izteikšanai.
- vai Lieto atkārtoti teikuma beigās, lai īpaši uzsvērtu jautājumu.
- absorbcijas lēca lieto brillēm acu pasargāšanai no noteikta garuma stariem.
- stratigrāfiskās metodes lieto iežu vecuma noteikšanai, nogulumu sadalīšanai stratigrāfiskās vienībās un to korelācijai.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- a lieto jautājuma teikumos loģiskā uzsvara norādīšanai vai pastiprināšanai
- suck me lieto kā atteikuma frāzi, ja kaut kam nepiekrīt un piekrist netaisās.
- fak Lieto kā lamuvārdu, lai izteiktu negatīvas emocijas.
- ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
- bļekšķēt Lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem.
- bravissimo lieto lai paustu atzinību; augstākā mērā teicami.
- maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- ibeņ Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
- iben Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
- ibio Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
- šit Lieto negatīvu emociju izteikšanai (piem., paredzot nepatikšanas).
- šet Lieto negatīvu emociju izteikšanai.
- Bitīt matos! lieto parasti neveiksmes, nepatikšanu, arī pārsteiguma gadījumā.
- a lieto pārjautājot, kad nevar saklausīt teikto
- dudaidā Lieto prieka, līksmes, sajūsmas izteikšanai.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
- čipt Lieto savienojumā "ne čipu, ne čapu", lai pateiktu, ka nekas nav dzirdēts.
- ķeršis Lieto savienojumā ar "ķert" darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- ķeršus Lieto savienojumā ar "ķert" darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- a lieto, ievadot atbildes repliku (vai retorisku atbildi uz runātāja paša iepriekš teikto) ar iebilduma, pretstatījuma vai papildinājuma nozīmi
- va vellos lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- va velns lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- labais Lieto, izsakot pārsteigumu vai sajūsmu.
- domāt lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai
- izgrauš Lieto, ja nesaņem pateicību par ko; pretstats: paldies.
- pti Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- ptu Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
- tā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu sarunbiedra izteikto domu vai arī savu domu.
- nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
- lieliski Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1), vienīgi.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- dritvainazīt Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu vai negatīvu attieksmi.
- dritvaikociņ Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu, negatīvu attieksmi.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- palīgā Lieto, lai izteiktu aicinājumu palīdzēt.
- nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
- bete Lieto, lai izteiktu apmierinājumu, gandarījumu.
- neklau Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu kādai darbībai vai domai.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- pareizi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- ņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- paņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ā lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.)
- a lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību)
- apas Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas.
- apasat Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas.
- apasatam Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas.
- apasatu Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- vaile Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- vienkārši lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
- paprovēt Lieto, lai izteiktu draudus.
- provēt Lieto, lai izteiktu draudus.
- kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- nekā lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
- labi Lieto, lai izteiktu ierobežojuma pieļāvumu.
- ī lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu, apbrīnu.
- Nu un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- ajejak Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu u. tml.
- (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- ak (tu) (arī mīļo) debestiņ lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- bui Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- vi Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu, protestu.
- apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- edzku Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- va Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- aa Lieto, lai izteiktu izpratni, apmierinājumu.
- nau Lieto, lai izteiktu jautājumā izbrīnu, arī neizpratni.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.; tieši.
- beņi-feņi Lieto, lai izteiktu kāpinātas emocijas.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- prom Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- Nu un? lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- bē Lieto, lai izteiktu neapmierinātību, neiegūstot vēlamo, cerēto.
- ščit Lieto, lai izteiktu neapmierinātību.
- neg Lieto, lai izteiktu nedrošu jautājumu, minējumu.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
- e lieto, lai izteiktu nepatiku
- ē lieto, lai izteiktu nepatiku
- tfi Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- tfū Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- vui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu, sāpes.
- ajei Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- pī Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
- ek Lieto, lai izteiktu nevērību, neticību saviem spēkiem, arī nicinājumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- tpū Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- phē Lieto, lai izteiktu nicinājumu, riebumu, nosodījumu.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- nijkā Lieto, lai izteiktu noliegumu.
- tpi Lieto, lai izteiktu nopēlumu, ceremoniāli nospļaujoties.
- fui Lieto, lai izteiktu nosodījumu, neapmierinātību; kauns! kaunies!
- fu Lieto, lai izteiktu nosodījumu, neapmierinātību.
- fū Lieto, lai izteiktu nosodījumu, neapmierinātību.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- doču Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pasniegt ko.
- vells Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu, nepatiku.
- (vai) tu re lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- ak tu debess, arī augstā debess lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ei tu no! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ej tu nost! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- kā (jums) tas patīk lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
- bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
- ņihujā Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu; arī 1(2).
- i lieto, lai izteiktu pastiprinājumu; pat
- ir Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu; pat.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- ai-ai-ai Lieto, lai izteiktu pastiprinātas šaubas, nožēlu, bailes u. tml.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
- To (tik) es saprotu! lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
- fakts Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
- lai jau lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- lai ir, arī lai (jau) būtu lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- lai nu lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- i lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu; arī
- ir Lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu; arī.
- tāpat Lieto, lai izteiktu pievienojumu; arī 1(1).
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- šamais Lieto, lai izteiktu pozitīvu vērtējumu.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā (5).
- e lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
- ē lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu
- edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ej Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
- ajeja Lieto, lai izteiktu prieku, izbrīnu, pārsteigumu u. tml.
- vui Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, arī nosodījumu u. tml.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
- vu Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu.
- Vu vallu! lieto, lai izteiktu sajūsmu, pārsteigumu u. tml.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- e lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko
- ē lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko
- ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
- ai-ai Lieto, lai izteiktu sāpes, šaubas, bailes u. tml.
- pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2.
- paga Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- Še roka! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- bože Lieto, lai izteiktu spēcīgas emocijas.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! arī Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt (kādā telpā, vietā).
- pagaidīties Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu pievērst uzmanību teiktajam.
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- kit Lieto, lai izteiktu vēlēšanos kutināt.
- ajau Lieto, lai izteiktu vienaldzību, nespēju ko aizkavēt, novērst.
- manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- manis dēļ lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
- arī lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem)
- tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); arī 1(3).
- ek Lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku.
- lūdzams Lieto, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu.
- avoi Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, pāsteigumu, arī sāpes.
- hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
- jeju Lieto, lai izteiktu, piemēram, sāpes pārsteigumu.
- kā lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu, pastiprinātu apgalvojumu
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu; kad runātājs pēkšņi ko atceras vai lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
- diezcik Lieto, lai izteikumam piešķirtu šaubu nokrāsu.
- diezkā Lieto, lai izteikumam piešķirtu šaubu nokrāsu.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
- nij Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
- ne Lieto, lai noliegtu vārdu vai izteikumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
- citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- ar vienu (arī ar) vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizē jumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- (ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- šajā sakarā (arī sakarībā) lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- šar Lieto, lai norādītu uz steigu, pēkšņu kustību.
- protams lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; bez šaubām.
- saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, acīmredzot.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas; protams, saprotams.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
- pareizi Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
- e lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
- ē lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
- na Lieto, lai pastiprinātu izteikumā jautājuma nozīmi.
- vilkādi Lieto, lai pastiprinātu izteikumā neizpratni, šaubas, izbrīnu, arī neziņu.
- ko vēl ne lieto, lai pastiprinātu izteikuma noliegumu.
- jau nu, arī (jau) nu gan lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- vellādi Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, izbrīna, arī neziņas nokrāsu.
- kur tad lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- kaut Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu izteikumā vēlējuma nozīmi.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu; īsts.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- bet Lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
- gluži lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi; itin.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- vis lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; [pat]{s:977}; [lai]{s:976}
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
- tur lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- aļa Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- ak tā (arī ak jā, ak nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- patēm Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tad Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
- kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- kur nu vēl, arī kur tad vēl lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- o lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu)
- oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- u lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu)
- ū lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes)
- brālītājs Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu, arī sašutumu, nosodījumu.
- uja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
- ujā Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
- ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
- ūjā Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
- urja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- ellē ratā lieto, lai paustu sašutumu, arī pārsteigumu
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
- tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin vai, arī nezin vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmos ticamības nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- gan nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
- pavisam lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu; maz 2(3).
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
- rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties 2(4).
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut 3 (1).
- kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- nicik Lieto, lai piešķirtu nolieguma nokrāsu adjektīva vai adverba izteiktajam lieluma nojēgumam.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- kaut vai lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin (2).
- kana Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin.
- diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- bidta Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības, šķietamības niansi.
- bratkiņš Lieto, lai pievērstu kā uzmanību, izteiktu izbrīnu u. tml.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam; lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2).
- raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- redzēt Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību teiktajam, rakstītajam, arī, lai uzsvērtu tā saturu.
- bradka Lieto, lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam.
- štie Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību (iepriekš) teiktajam.
- štiekur Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību (iepriekš) teiktajam.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
- pareizi Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
- čur Lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties).
- kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
- prozīt Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- šā Lieto, mudinot klusēt vai apklust, arī izpaužot pārsteigumu.
- šitis Lieto, pastiprinot norādījujmu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu parādību; tieši šis.
- šitenāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- štāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- tāte Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tātepat Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- štā Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- štā Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štas Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štaste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- taste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tāte Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- šekpat Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- šektepat Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- šektepatēm Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- štepat Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- šekte Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit.
- šek te lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu.
- lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- lietotāja autentifikācija lietotāja atpazīšanas process, kura gaitā noskaidro, vai lietotājs ir pilnvarots izmantot datus, programmas vai ierīces, kā arī noteiktus sistēmas darbības režīmus.
- pieejas tiesības lietotāju tiesības datu apstrādes sistēmā glabātu noteiktu programmu un datu sankcionētai izmantošanai.
- Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai.
- birbīne Lietuviešu tautas pūšaminstruments, līdzīgs klarnetei, no koka.
- vīriešu dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski (piemēram, ar galotnēm vai artikuliem) norāda uz piederību šai dzimtei un kam ir viena vai vairākas īpašas locīšanas paradigmas.
- nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte.
- dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei.
- īpašvārds lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā; onīms.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā.
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- stipulējums Līguma noteikums, noruna; stipulācija.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi.
- taimčarters Līgums par kuģa iznomāšanu uz noteiktu laiku.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.
- aizpirkums Līgums, ar ko viena puse apsolīja otrai pārdot noteiktā laikā kustamu vai nekustamu mantu.
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu.
- standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga.
- kontingentu līgums līgums, kas valstij garantē noteikta preču daudzuma eksporta, importa vai tranzīta iespēju.
- fiksēta maksājuma apjoma līgums līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu.
- aģenta līgums līgums, saskaņā ar kuru, viena persona (principāls) uzdod citai (aģentam) veikt dažādas juridiskas darbības, ņemot vērā līgumā noteiktās pušu tiesības un pienākumus, aģenta pilnvaru apjomu u. c.
- darbuzņēmuma līgums līgumsaistības, ar ko viena no pusēm apņemas izpildīt otrai kādu darbu par noteiktu samaksu.
- LI Lihtenšteina, valsts divburtu kods.
- LIE Lihtenšteina, valsts trīsburtu kods.
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā "Liechtenstein"), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā "Vaduz"), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.).
- lihtenšteinieši Lihtenšteinas Firstistes iedzīvotāji.
- firsts Lihtenšteinas Firstistes monarhs.
- vispārējo izmaksu pieskaitījumu likme likme, pēc kuras vispārējās izmaksas pieskaita produkcijas vai pakalpojuma veida (vienības, grupas) tiešajām izmaksām, lai noteiktu tā pilnu pašizmaksu.
- izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
- izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
- kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- litavāt Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- kasēt Likt, lai maksā, un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- laicīt Likt, noteikt.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- liktajs Likteņa noteiktā kārtība.
- pierakstīties Likumā (piem. Padomju Savienībā) paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam.
- kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas institūciju, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un iztiesāšanā.
- tiesas rajons likumā noteikta kādas zemāka posma tiesas darbības teritorija.
- tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā.
- mantojuma apsardzība likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- muitošana Likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra.
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
- rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- kasācijas sūdzība likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- kasācijas protests likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā.
- rīcībnespēja Likuma noteikts stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par savu pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību.
- pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- brēke Likuma vai noteikuma pārkāpums un sods par to, kas bija paredzēts Livonijas likumos un dažu Rīgas amatnieku apvienību statūtos.
- likumdošana likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
- vecāku vara likumdošanā noteiktas vecāku tiesības un pienākumi bērnu audzināšanā līdz bērnu pilngadības sasniegšanai.
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
- civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
- darba kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sakopotas darba tiesību normas.
- agrārlikumi Likumi, kas noteica Romas publisko zemju sadalīšanas un lietošanas kārtību 486.-111. g. p. m. ē.
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība.
- īpašs nodokļu režīms likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu.
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai.
- enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
- gāzu likumi likumsakarības, kas saista gāzes stāvokli noteicošos parametrus (tilpumu, spiedienu, temperatūru u. c.).
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- lāgmans Likumu teicējs skandināvu paražu tiesībās.
- pārkāpšana Likumu, noteikumu vai ierobežojumu neievērošana.
- lote Līmeņrādis, namdara un galdnieka instruments horizontāles noteikšanai.
- spiedienaugstums hidrotehniskās būvēs līmeņu starpība bjefos vai garuma vienībās izteikts ūdens staba spiediens uz noteiktā dziļumā esošu konstrukciju.
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
- pēdmērs Lineāls cilvēka kājas pēdas mērīšanai, lai noteiktu apavu izmēru.
- sintagmatiskās attieksmes lineāras secīgu valodas vienību (skaņu, morfēmu, vārdformu, vārdu, teikumu) attieksmes runas plūsmā vai tekstā.
- pārvades funkcija lineāras stacionāras sistēmas reakcija uz delta funkcijas iedarbību ar sākuma stāvokļa nulles noteikumiem.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- franču balāde lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai.
- dispozitīva norma literārā norma, kas pieļauj zināmu brīvību; ieteikums.
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- intertekstuālisms Literatūrzinātnes teorija, kas īpašu uzmanību pievērš literāro tekstu savstarpējam atkarīgumam jeb intertekstualitātei.
- litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
- aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja".
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām.
- atkarīgais locījums locījums, kas lietojams sintaktiskā atkarībā no citiem vārdiem vārdu savienojumā vai teikumā.
- neatkarīgais locījums locījums, kas vārdu savienojumā vai teikumā lietojams sintaktiski neatkarīgi no citiem vārdiem.
- artrometrija Locītavas kustību apjoma noteikšana.
- artropātija Locītavas saslimšana, sevišķi bez izteiktām iekaisuma pazīmēm.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
- falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs.
- trešā izslēgtā likums loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
- deontiskā loģika loģikas nozare, kas aplūko izteicienus, kuri izsaka normatīvās darbības noteicošos jēdzienus, pienākumu, pamudinājumu, aizliegumu, atļauju utt.
- pietiekamā pamatojuma likums loģikas pamatlikums, saskaņā ar kuru doma ir patiesa tikai tad, ja tā loģiski balstās uz pietiekamu pamatojumu - neapšaubāmi patiesu izteikumu vai to kopumu.
- servisa piekļuves punkts loģiska adrese, kas dod iespēju sistēmai noteikt datu pārsūtīšanas maršrutu starp attālām ierīcēm, izmantojot piemērotus sakaru līdzekļus.
- amfibolija Loģiska kļūda, kas rodas neskaidrās, daudznozīmīgās valodas konstrukcijās; izteiciens, kuru var dažādi saprast.
- konjunkcija Loģiska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa "un" funkcijām.
- implikācija Loģiska operācija, kurā veido izteikumu pēc shēmas "ja A, tad B".
- kombinacionālā shēma loģiskā shēma, kurai izejas signālus noteiktā laika momentā nosaka ieejas signālu kombinācija tajā pat laika momentā.
- programmu pakotne loģiski radniecīgu programmu moduļu apvienojums, kuri visi piedalās noteikta uzdevuma izpildē.
- daudzvērtīgā loģika loģisko izteiksmju, kuru mainīgajiem ir vairāk nekā divas vērtības, pētīšanas kārtulu un metožu sistēma.
- nazofaringolaringoskops Lokans fibroskops rīkles nazālās daļas un balsenes apskatei.
- pastorālisms Lopkopība kā noteicošais saimniekošanas un dzīves veids.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
- izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
- ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
- tefila Lūgšanu virkne, kurā pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
- ej bekās lūgums iet projām, lieto, lai pateiktu, ka kāds ir lieks.
- LH Luteinizējošais hormons (angļu "luteinizing hormone").
- LRF Luteinizējošo hormonu atbrīvojošais faktors.
- cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
- MHS gēntests ļaundabīgā hipertermijas gēna lokalizācijas metode stresjutības noteikšanai.
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
- kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā).
- griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- laist pie vārda (arī pie runāšanas) ļaut runāt, izteikties.
- laist pie runāšanas (arī pie vārda) ļaut runāt, izteikties.
- tiptināt Ļaut tipināt, nesteidzināt (zirgu).
- pieņemt Ļaut, lai (apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu.
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- ļekadu Ļekadu ļekadām - ļoti steidzīgi doties.
- kā ar pātagu ļoti asi (runāt, teikt ko).
- kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar cirvi nocirst ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar cirvi skaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt.
- nogriezt kā ar nazi ļoti asi, strupi, kategoriski pateikt, atbildēt.
- stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- aiziet kā (divi) deviņi ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
- aizkārst Ļoti ātri aizsteigties.
- aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties, aizskriet.
- laisties spārnos ļoti ātri steigties.
- (kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
- pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi.
- buru burām ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi.
- pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi.
- kā deviņi ļoti ātri, lielā steigā.
- citissime Ļoti ātri, steidzami; uzraksts uz steidzami kārtojamu dokumentu vākiem.
- kā dzenams ļoti ātri, steidzoties.
- izdrēbt Ļoti ātri, steigā izkulstīt.
- ne kājas pie zemes nemetas ļoti ātri, steigā; ļoti viegli (skriet, iet, dejot).
- katra vārda galā ļoti bieži (teikt).
- ieplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
- paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
- vien paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
- skaldaris Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas vienmēr visu dara steigā.
- vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
- darba pilnas rokas ļoti daudz steidzamu darbu.
- krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
- ar drošu pieri ļoti droši, bravūrīgi; nekaunīgi (ko apgalvot, teikt).
- traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
- ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
- acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
- hiperbrahicefālija Ļoti izteikta brahicefālija, kurā cefāliskais indekss lielāks par 85.
- hiperglikozūrija Ļoti izteikta glikozūrija.
- hiperleikocitoze Ļoti izteikta leikocitoze, piemēram, leikozē.
- hiperlordoze Ļoti izteikta lordoze.
- pohujeno Ļoti izteikti, lielā mērā.
- hipermānija Ļoti izteikts maniakālais stāvoklis.
- nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
- kā ercens ļoti labi, bez rūpēm, ērti; noteikti.
- optime Ļoti labi, teicami.
- melna nepateicība ļoti liela nepateicība.
- ātrums Ļoti lielā steigā, arī satraukumā.
- kā nelabā trenkts ļoti lielā steigā, cik ātri vien var.
- kā uz ugunsgrēku ļoti lielā steigā.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
- spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
- apgalvošana Ļoti noteikta, kategoriska domas, sprieduma izteikšana.
- kā pēc grāmatas ļoti noteikti; kā vajadzīgs, kā paredzēts.
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
- kost (vai) mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- zelta vārdi ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- grimase Ļoti pārvērsta sejas izteiksme (piemēram, dusmās, sāpēs).
- bučot roku ļoti pateikties kādam.
- bučot kājas (kādam) ļoti pateikties, izrādīt pazemību.
- attencināties Ļoti pateikties.
- minutā Ļoti precīzi, noteiktā laikā.
- neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
- putekļi ļoti sīkas noteiktu cietvielu daļiņas
- (tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
- melns uz balta ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
- notaurēt Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
- pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
- kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
- nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
- degoši Ļoti steidzami, neatliekami.
- aizskriedināt Ļoti steidzīgi aizsūtīt pakaļ.
- izklīpāt Ļoti steidzīgi izrīt.
- aizvārīt Ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt.
- skubu skubām ļoti steidzīgi.
- izklāpšus Ļoti steidzīgi.
- vaļas dirsa ļoti steidzīgs cilvēks, kas nedomā, neliekas zinis par citiem.
- raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
- klāpšeniski Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
- klāpšeniskis Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
- kārst Ļoti steigties.
- aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
- aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
- drudžains Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli); pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
- mīt uz papēžiem ļoti tuvu, cieši sekot (telpā un laikā); vajāt; steidzināt.
- nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
- nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
- dārgs Ļoti vērtīgs naudas izteiksmē.
- trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
- sfairometrija Mācība par apļa vai lodes lieluma noteikšanu.
- tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem; attiecīgā mērīšana, noteikšana.
- sensitometrija Mācība par gaismjutīgo materiālu fotogrāfisko īpašību mērīšanu un to struktūras noteikšanu.
- kolorimetrija Mācība par krāsas kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas un raksturošanas sistēmām.
- tipoloģija mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecās Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika.
- tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
- topika Mācība par pierādījumu sameklēšanu un retorisku sakārtošanu kādai tēzei; mācība par vārdu kārtību teikumā.
- homilētika Mācība par svētrunas uzbūvi, sagatavošanu un teikšanu; praktiskās teoloģijas daļa.
- hipometrija Mācība par zirga mērīšanu, dažādu mēru savstarpējām attiecībām, kas noteic zirga īpašības, darba spējas utt.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
- dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības; mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
- gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai); mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
- iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
- izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
- čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus.
- parametrs mainīgais, kam noteikta dokumenta apstrādes programmas instrukcijā uzdots pastāvīgs lielums.
- karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā).
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
- ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
- koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
- moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
- ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai.
- namjoks Mājiens, netieši izteikta doma.
- namoks Mājiens, netieši izteikta doma.
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai.
- eksportolas Mājputnu, gk. vistu olas, kas atbilst noteikta labuma prasībām un noder izvešanai uz ārzemēm.
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
- abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
- atkāpšanās nauda maksa par atteikšanos (no kā).
- alga maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- terminētie maksājumi maksājumi, kam ir noteikts termiņš.
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
- termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
- autorizācija Maksājumu kartes pārbaude pirms katras norēķinu procedūras, lai noteiktu tās derīgumu un maksātspēju.
- akcepts Maksātāja piekrišana veikt pārvedu vekseļa (tratas) apmaksu vekselī noteiktajā termiņā.
- bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
- bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais.
- kredītlimits Maksimālā summa, ko aizdevējs ir gatavs aizdot noteiktam aizņēmējam uz abpusēji pieņemtiem noteikumiem.
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai).
- lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
- poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- tendence mākslas darba vai izteikuma idejiskā ievirze.
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- deja mākslas darbs ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku; attiecīgo kustību kopums
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- mūzika Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir skaņa.
- ikonogrāfija Mākslas zinātnē - stingri noteikta zināmas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma.
- papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
- indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
- segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu.
- pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai); mākslas darba žanrs, variants.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- mēdijs Mākslinieka izteiksmes līdzeklis.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smejot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
- borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
- eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
- blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem.
- iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
- satvērējs manipulatora vai robota darba elements, kas nodrošina priekšmetu paņemšanu un noturēšanu noteiktā stāvoklī.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
- pārdošana par brīvu cenu mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu.
- mantojuma prasība mantinieka griešanās tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu, lai aizsargātu savas mantojuma tiesības.
- neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot.
- atstumšana no mantojuma mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteikta griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku.
- mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai.
- testamentārā mantošana mantošanas kārtība, kas noteikta ar mantojuma atstājēja likumā paredzētajā kārtībā taisītu testamentu.
- intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments.
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- sinhromārketings Mārketings, ko lieto laika posmos, kad noteiktas preces ražošanas apjoms var pārsniegt tirgus vajadzības, vai otrādi - maksātspējīgais pieprasījums var ievērojami pārsniegt konkrētās preces ražošanas iespējas.
- tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas atrodas pirms noteiktās stacijas. Kad tīkls raida bāksignāls, tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš iniciē bāksignāla atcelšanu.
- tuvākais aktīvais sekojošais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas seko aiz noteiktas stacijas.
- maršrutēšana Maršruta noteikšanas metode datu pārraides tīklā.
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze.
- demaskēšana maskēšanās noteikumu neievērošana, kuras dēļ pretinieks var atklāt karaspēka izvietojumu, uguns sistēmu u. c.
- Pārkinsona seja maskveida sejas izteiksme parkinsonisma gadījumā.
- progresējošs destruktīvs mastoidīts mastoidīts ar vāji izteiktiem vietējiem un vispārējiem simptomiem.
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
- dzinējs mašīna, kas noteikta veida enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
- darbspēja Mašīnas spēja veikt noteiktas funkcijas, tehniskajiem raksturotājiem paliekot normas robežās; raksturo sistēmas drošumu.
- bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība.
- bloķēties Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšanās noteiktā stāvoklī.
- tehniskais drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu.
- tehniskais stāvoklis mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu.
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
- ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību.
- ilgmūžīgums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgmūžīgumu.
- makrodefinīcija mašīnkomandu, makrokomandu un asamblera komandu secība, kas izveidota pēc makrovalodas noteikumiem kā jauna makrokomanda.
- kvadrātkods mašīnlasāms kvadrātisks laukums, kas sastāv no daudziem divkrāsu neliela izmēra kvadrātiņiem, kuru izvietojums ietver noteiktu informāciju.
- agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
- loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
- jaunaismāte Māte (pretstatā vecaimātei); jaunāmāte.
- jaunāmāte Māte (pretstatā vecaimātei).
- māma Māte, - draudzīga uzruna vecākai sievietei.
- mātens Mātei līdzīgs.
- Maceika ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
- Maceiku ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
- Mateikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
- Žabinka ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
- Moseikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
- kustības vienādojums matemātiskā formā izteikta sakarība starp transportlīdzekļa kustības paātrinājumu un īpatnējiem spēkiem, kas darbojas uz transportlīdzekli attiecīgajā kustības režīmā.
- diskriminants matemātiska izteiksme, kas saista polinoma koeficientus, piemēram, trinoma _ ax^2^ + bx + c _ diskriminants ir _ b^2^ - 4ac _.
- sacīkšu balles formula matemātiska izteiksme, pēc kuras, ņemot vērā jahtas korpusa un takelējuma apmērīšanas rezultātus, aprēķina peldlīdzekļa sacīkšu balli.
- referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
- predikāts matemātiskajā loģikā - funkcija, kuras vērtība ir izteikums vai izteikuma patiesums, bet mainīgie - lietas (objekti).
- tautoloģija matemātiskajā loģikā - propozīciju (izteikumu) loģikas formula, kas ir patiesa jebkādām mainīgo vērtībām.
- izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību.
- formālā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas operē ar abstraktiem simboliem un no tiem veidotām izteiksmēm, nepiešķirot nekādu nozīmi šo abstrakciju semantikai.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- faktoranalīze Matemātiskās statistikas metode noteiktu neizmērāmu faktoru analizēšanai; izmanto psiholoģijā, inteliģences izpētē, ekonomikā, socioloģijā.
- regresijas analīze matemātiskās statistikas metode regresijas noteikšanai, izmantojot statistisku eksperimentu rezultātus.
- izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- veidojamība Materiāla īpašība ārēju spēku iedarbībā pieņemt kādu noteiktu formu un to saglabāt pēc šo spēku darbības izbeigšanās.
- termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
- sarkannoturība Materiāla spēja saglabāt cietību un stigrību līdz noteikta augstuma temperatūrai.
- sarkanlūstamība Materiāla trausla sagrūšana noteiktā augstā temperatūrā.
- plastiskās izejvielas materiāli (māli, kaolīni, bentonīti), kas ārējas mehāniskas iedarbības rezultātā pieņem noteiktu formu un saglabā to pēc iedarbības izbeigšanās.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
- pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma).
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai.
- mērvienības etalons materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls (mēra vai mērierīču komplekta pirmais paraugs) vai mērīšanas sistēma, kas paredzēta mērvienības lieluma noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai.
- azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
- mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām.
- tiešās materiālu izmaksas materiālu izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- termodefektoskopija Materiālu sastāva un struktūras netieša noteikšana pēc to termiskajiem raksturlielumiem.
- penetrometrija Materiālu, vielu konsistences noteikšana, mērīšana.
- māšu mirstība mātes nāves gadījumu biežums grūtniecības vai bērna dzimšanas komplikācijās noteiktā iedzīvotāju kopumā.
- matriarchāts Matriarhāts - mātes, sievietes valdīšanas veids, iekārta, kurā māte ir noteicēja.
- kristalīti Maza izmēra kristāli, kam nav skaidri izteiktas kristalogrāfisku daudzskaldņu formas.
- topektomija Maza un specifiska laukuma atdalīšana no frontālās garozas; lieto noteiktu epilepsijas formu un psihisku traucējumu ārstēšanai.
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis.
- hipokinēze Mazkustība, kustību novājināšanās - tāds organisma fizioloģiskais stāvoklis, kurā ir stipri izteikts kustību trūkums.
- aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst; iekost.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- laikus mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika.
- papātarot Mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.).
- dipleidoskops Mazs astronomisks instruments vietējā laika tuvīnai noteikšanai.
- minidisks Mazs lāzerdisks skaņu ierakstei un atskaņošanai ar speciālu ierīci - minidisku bloku.
- mikrotonometrs Mazs tonometrs skābekļa un oglekļa dioksīda parciālā spiediena noteikšanai arteriālajās asinīs.
- mēbeļu iekārta mēbeļu izstrādājumu grupa, kas apvienota pēc mākslinieciski stilistiskām un konstruktīvām pazīmēm, paredzēta telpas noteiktas funkcionālas zonas aprīkošanai.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai; mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā); mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
- nelikumīgas medības medības, kuru laikā netiek ievērotas Medību likuma, Medību noteikumu vai citu medību normatīvo aktu prasības.
- medību uzraudzība medību likuma, medību noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanas kontrole, ko veic Valsts mežu dienests.
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- veselības aprūpe mājās medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkam viņa dzīvesvietā.
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
- dozimetrija Medikamentu devas kvantitatīva noteikšana.
- lencējs Mednieks vai nemednieks, kurš apseko noteiktu teritoriju nolūkā konstatēt medījamā dzīvnieka atrašanās vietu.
- medību vadītājs mednieks, kas atbild par pareizu medību norisi un medību noteikumu ievērošanu.
- ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
- Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
- megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- aerofons Mehānisks megafons - ierīce cilvēka balss pastiprināšanai un koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- ierīce mehānisks vai elektronisks darba līdzeklis kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
- atdalītājs Mehānisms (ietaise) detaļu vai sagatavju atdalīšanai no plūsmas pa vienai vai noteiktā komplektā.
- autentifikācijas apmaiņa mehānisms, kas, izmantojot informācijas apmaiņu, ļauj noteikt datoru tīkla aktīvo elementu autentiskumu.
- mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
- grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu.
- piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- epakta Mēness vecums no neomenijas (jaunās Mēness fāzes), skaitot par izejas punktu noteiktu dienu gadā.
- paukkomāns Mensūru kārtības noteikumi.
- mērījumu vienotība mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību.
- emanometrs Mēraparāts radona satura noteikšanai atmosfērā.
- mērplāksnītes Mēri garuma vai leņķa noteikšanai.
- rezolvometrs Mēriekārta fotomateriālu izšķirtspējas noteikšanai.
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai.
- justēšana mēriekārtu pārbaude un noregulēšana atbilstoši tehniskajiem noteikumiem.
- alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās, attiecībās).
- ģeodēziskie mērījumi mērījumi, ko veic dabā, lai noteiktu Zemes virsmas punktu savstarpējo stāvokli.
- netiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka pēc citu lielumu mērījumu rezultātiem, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
- menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
- bīdinstrumenti Mērinstrumenti detaļu lineāro izmēru noteikšanai vai pārnešanai ar divu pārbīdāmu mērskalu palīdzību.
- iekšmērs Mērinstruments caurumu, rievu u. tml. iekšējo izmēru noteikšanai.
- līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai.
- anemometrs Mērinstruments vēja, gāzu un šķidruma plūsmu ātruma un virziena noteikšanai.
- absolūtā mērīšanas kļūda mērīšanas kļūda, kas izteikta mērāmā lieluma vienībās.
- mēri Mērīšanas līdzekļi, kas atveido noteiktas vērtības fizikālos lielumus.
- mēroga mērpārveidotājs mērīšanas pārveidotājs, kas maina mērāmo lielumu noteiktu reižu skaitu.
- mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
- ortoģenēze Mērķtiecīga evolūcija noteiktā virzienā, kuru nosaka iekšēji faktori.
- vaisļošana Mērķtiecīga pavairošana, radot pēcnācējus ar noteiktām īpašībām.
- runas akts mērķtiecīga runas darbība, kas tiek veikta saskaņā ar noteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikums vai arī izteikumu kopums - teksts.
- darbvieta Mērķtiecīgi iekārtota telpas daļa noteikta darba (operācijas) veikšanai.
- sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa.
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
- kaile Mērvienība attāluma noteikšanai no jūras krasta.
- kailis Mērvienība attāluma noteikšanai no jūras krasta.
- balle Mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos.
- commendamus Mēs ieteicam; formula, ar ko pāvests apstiprināja izvēlēto kardinālu.
- Gratias agimus Deo mēs sakām pateicību Dievam.
- lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām.
- laist (arī mest, sviest) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- mest(arī sviest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- sviest (arī mest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma.
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- imūnlimfoscintigrāfija Metastātiska audzēja scintigrāfiskā noteikšana limfmezglos, izmantojot radioaktīvi iezīmētas monoklonālas antivielas vai antivielu fragmentus, kas ir specifiski pret audzēja antigēniem.
- aeroloģiskais aparāts meteoroloģiskais aparāts gaisa fizikālā stāvokļa noteikšanai brīvā atmosfērā dažādos augustumos.
- meteoroloģiskais tīkls meteoroloģiskās stacijas un posteņi noteiktā teritorijā, kuri veic novērojumus ar vienāda tipa aparātiem pēc vienotas programmas, vāc un apkopo datus.
- heliantīns Metiloranžs - oranža krāsviela, ko izmanto kā jutīgu indikatoru šķīduma skābuma vai sārmainuma noteikšanai.
- dioptroskopija Metode acs refrakcijas noteikšanai ar oftalmoskopu.
- asins analīze metode asins ķīmiskā sastāva, grupas, asinsķermenīšu skaita u. c. noteikšanai; asinis tiek ņemtas no pirksta vai no vēnas.
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu.
- kampimetrija Metode centrālā redzes lauka defektu noteikšanai, lietojot kampimetru.
- dispersitātes analīze metode daļiņu vai poru lieluma un procentuālā sadalījuma noteikšanai; granulometriskā analīze.
- stereotaksija Metode elektrodu ievadīšanai noteiktos smadzeņu punktos.
- katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai.
- auksanogrāfija Metode kāda mikroorganismu celma barotnes optimālā sastāva noteikšanai.
- kvantitatīvā analīze metode ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai.
- radiooglekļa metode metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
- akustiskā lokācija metode objekta atrašanās vietas noteikšanai ar skaņas viļņu palīdzību.
- kvalitatīvā analīze metode parauga ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai.
- arteriometrija Metode pārmaiņu noteikšanai artēriju lūmenā.
- radiohologrāfija Metode radioviļņu ierakstei un pārvēršanai atbilstošos gaismas viļņos.
- polikross Metode svešapputes augu līniju un šķirņu vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- esteziometrija Metode taustes maņu jutīguma noteikšanai.
- BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze).
- radioencefalogrāfija Metode, ar ko pētī injicētu iezīmētu radioaktīvo izotopu plūsmu caur smadzeņu asinsvadiem, noteicot to ar ārēju scintilācijas skaitītāju.
- Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei.
- grūtniecības tests metode, ar kuru jau pirms menstruāciju izbeigšanās var noteikt, ka iestājusies grūtniecība; metodē izmantots fakts, ka grūtniecības gadījumā placentā rodas noteikts hormons - progesterons, kas izdalās urīnā un asinīs.
- grafiskā metode metode, kas izteic skaitļus ar noteikta lieluma līnijām.
- aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas.
- zināšanu attēlošana metodoloģija, kas ir pamatā ekspertu sistēmu un zināšanu bāzu plānošanai un izmantošanai, kas raksturo noteiktu tēmu.
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
- masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu.
- ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai.
- akvametrija Metožu kopums ūdens kvantitatīvai noteikšanai neorganiskos un organiskos materiālos.
- papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem.
- metrāža Metros izteikts (kā) garums.
- daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām.
- labdabīgā mezenhimoma mezenhimoma, ko veido divi vai vairāki skaidri noteicami mezenhimāli elementi kopā ar fibrozajiem audiem.
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- procentuālā mežainība mežu daudzums, izteikts procentos no zemes platības.
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
- sistēmiskais mielīts mielīts, kas skar noteiktas muguras smadzeņu sistēmas vai traktus.
- apvaldīts Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
- kūna Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūnis Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūns Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
- daļiņu polarizācija mikrodaļiņu magnētisko īpašmomentu - spinu - orientācija noteiktā virzienā.
- tēmēts mikrofons mikrofons, kas uztver tikai no kāda noteikta virziena nākošu skaņu.
- vienvirziena mikrofons mikrofons, kas uztver tikai no kāda noteikta virziena nākošu skaņu.
- mikromonofons Mikrofons, kura membrānai ir ļoti asa rezonanses spēja, kādēļ tas uztver tikai noteiktus tam pieskaņotus trokšņus.
- mikroklimatiskā rajonēšana mikroklimatisko rādītāju teritoriālais sadalījums, kurā uzsvērti mikroklimatisko atšķirību noteicošie faktori.
- vilnas smalkums mikronos izteikts vilnas matiņa diametrs.
- mikrobocenoze mikroorganismu kopums noteiktā teritorijā, vidē.
- reālrežīms Mikroprocesoru darba režīms, kurā katrai programmai ir noteikts izvietojums un tieša piekļuve servisiekārtām.
- klīniskā mikroskopija mikroskopa izmantošana klīniskās diagnozes noteikšanai.
- mikroincinerācija Mikroskopiska audu preparāta pārpelnošana, lai noteiktu tā neorganiskās sastāvdaļas.
- lēpa Mīksta, neformīga, nenoteikta masa.
- eiēmināts Mīkstčaulīgs, izlutināts, kļuvis sievietei līdzīgs.
- globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
- pulcēšanās Militārajos reglamentos noteiktais ierindas vadīšanas signāls.
- civilie darbinieki militāro vienību civilpersonas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
- elsdams pūzdams milzīgā steigā, ar lielu piepūli, nokusis.
- žube Mīļvārdiņš neliela auguma sievietei.
- pīpučiņa Mīļvārdiņš sievietei.
- mātuža Mīļvārdiņš vai noniecinoša uzruna mātei.
- racionālā analīze mineraloģiskā sastāva noteikšana ar ķīmiskās analīzes metodēm.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldība.
- skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldnība.
- mikrokontrolieris Miniatūrs mikrodators, kuram ir centrālais procesors, ievada un izvada porti, operatīvā atmiņa un parasti arī noteikts mašīnkomandu komplekts; tiek izmantots dažādu iekārtu kontrolei.
- aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.).
- izteikums minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi
- minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu).
- cirsmu piesliešanās laiks minimālais laiks gados (ieskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts cirst izcirtumam blakusesošo cirsmu; tas parasti atbilst periodam, kad jaunais apmežojums sasniedzis Meža atjaunošanas noteikumu prasības.
- universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- vispārīgie būvnoteikumi Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.
- valsts muzejs Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- lingvistiskā minoritāte minoritāte, kuras noteikšanā galvenais kritērijs ir valoda.
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas.
- bulināt Mirkšķināt (acis), parasti atmostoties, arī pārsteiguma, izbrīnā.
- pārdzīvotības koeficients mirstības tabulas rādītājs, kuru aprēķina, dalot dzīvojošo skaitu noteiktā vecumā ar dzīvojošo skaitu iepriekšējā vecumā; to izmanto iedzīvotāju vecuma sastāva prognozēšanā.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- mirušo vidējais vecums mirušo personu vecuma aritmētiskais vidējais lielums noteiktā iedzīvotāju kopumā.
- zīdaiņu mirstības koeficients mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzimušo skaitu noteiktā laika periodā; parasti izsaka ar mirušo zīdaiņu skaitu uz 1000 jaundzimušajiem.
- izmīt Mīt aužamo stāvu paminas tā, lai izveidotu (audumu ar noteiktu rakstu).
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
- mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
- svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
- deontiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret situācijas norisi, parasti izsakot pavēli, aizliegumu, ieteikumu.
- atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī).
- vārddarināšanas modelis modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem.
- stohastiskie modeļi modeļi saistībā ar ierobežotu iedzīvotāju skaitu, kurā notiekošās izmaiņas laika gaitā ir ar noteiktu varbūtību.
- automātiska īpašību saskaņošana modema spēja noteikt un saskaņot ātrumu, kļūdu pārbaudi un datu saspiešanas metodi ar modemu, kas atrodas līnijas otrā galā.
- globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
- aleatorika Modernistisks virziens mūzikā; par noteicošo skaņdarba radīšanā un izpildīšanā izvirza nejaušu skaņu kombināciju principu.
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
- molmasa Molekulmasa - molekulas masa, kas izteikta atommasas vienībās.
- firstiste Monarhistisks valstisks veidojums, kas radās feodālisma laikmetā; mūsdienās firstistes ir Lihtenšteina un Monako.
- marko Monētas vērtības noteikšana pēc svara, nevis pēc nomināla.
- ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā.
- analogmonitors Monitors, kas ļauj attēlot neierobežotu noteiktas krāsas spilgtuma dizpazonu - no visspilgtākā līdz pilnīgai šīs krāsas izslēgšanai no attēla.
- multifrekvenču monitors monitors, kas piemērots darbam ar visiem kāda noteikta frekvenču diapazona signāliem un tādējādi rada iespēju izmantot dažādus videostandartus.
- monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
- puls Monopolapvienības forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
- kristietība monoteiska reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristiānisms.
- monoteists Monoteisma piekritējs.
- monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
- ameboidisms Morfoloģiska vai funkcionāla līdzība amēbai, piem., amēbveida kustības, ko dažreiz novēro noteiktās nervu šūnās.
- noraidījums tiesībās motivēts lietas dalībnieku iebildums pret noteiktu personu piedalīšanos lietā, kuru izskata jurisdikcijas institūcija.
- cilindru izslēgšanas metode motora darbības noteikšanas metode bez speciālu stendu lietošanas, kad kādu no cilindriem slogo, citus izslēdzot (pārtraucot degvielas padevi vai aizdedzi) - cilindra jaudas noteikšanai, vai arī atslēdzot pēc kārtas pa cilindram - atteiču noteikšanai.
- nekustīgais eļļas uztvērējs motora karterī nekustīgi noteiktā augstumā nostiprināts eļļas uztvērējs.
- rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- budāt Mudināt, steidzināt.
- budināt Mudināt, steidzināt.
- budīt Mudināt, steidzināt.
- konvencionālā muita muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- advalors Muitas nodeva vai nodoklis, kas tiek iekasēts procentuālā izteiksmē no muitas vērtības.
- agrārmuita Muitas noteikumi lauksaimniecības produkcijai.
- bukrieža Muižas kalpa riežas noteiktā laikā neapstrādātā un nenokoptā daļa.
- muižas tiesības muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
- teļaputra Muļķe; lamuvārds sievietei.
- galserīgs Muļķīgs, aplams, nenoteikts, svārstīgs.
- bezkontakta darbības uzspridzinātājs munīcijas uzspridzinātājs, kura komandas dators izstrādā komandu bez tieša kontakta ar mērķi tā tuvumā (noteiktā attālumā), savā darbībā izmantojot no no mērķa atstarotās vai izstarotās enerģijas.
- izmurdēt Murminot izteikt.
- nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
- izmurmināt Murminot pateikt, izrunāt; nomurmināt.
- minimālisms Mūsdienu mūzikas joma, kuras pamatā ir elementāru izteiksmes paņēmienu (piem., vienas un tās pašas skaņu secības) ilgstoša atkārtošana; repetitīvā mūzika.
- antagonisti Muskuļi, kas darbojas pretī kustībai un to ierobežo, piemēram, lai noturētu ķermeni noteiktā pozā.
- parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei).
- hadīss Musulmaņu leģenda, kas balstās uz kādu notikumu Muhameda dzīvē vai uz viņa izteicienu.
- rakats Musulmaņu lūgšanu formulu cikls, ko norunā arābu valodā, izpildot noteiktas lūgšanu pozas un kustības.
- basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
- nosacīti letālās mutācijas mutācijas, kas izraisa zigotas vai organisma bojāeju tikai noteiktos apstākļos.
- auksotrofs Mutanta tipa mikroorganisma vai šūnu kultūra, kā attīstībai nepieciešamas noteiktas barības vielas (aminoskābes, vitamīni u. c.).
- lūdzība mutiski vai rakstiski izteikts [lūgums]{e:56786}; [lūgsna]{s:1249}
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izteikties (1).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt.
- tekstieskates tulkošana mutvārdu tulkošana pēc rakstiski fiksēta tulkojamā teksta, kas ir tulka rīcībā un var atbilst un var neatbilst tam, ko teiks runātājs.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- puskadenca Muzikāla teikuma noslēgums ar kādu blakus pakāpes akordu, gk. ar dominantu vai subdominantu.
- atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids.
- repertoārs Mūzikas vai dramatisku gabalu saraksts, kurus izrāda teātrī pa noteiktu laiku.
- mūzikas teorija mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības); šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību; autonomija.
- autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
- nacionālā valoda nācijas valoda, kas izveidojusies uz tautības valodas bāzes noteiktā vēsturiskā periodā līdz ar nācijas veidošanos.
- hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
- kurss Nacionālās naudas vienības cena, kas izteikta citu valstu naudas vienībās.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture.
- lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva.
- angioedēma Nātrenei līdzīga alerģiska ādas slimība ar izteiktāku tūsku, kas skar arī zemādas slāni.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi.
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- finansēšana Naudas līdzekļu iedalīšana noteiktiem mērķiem.
- kases limits naudas līdzekļu summa, kas atrodas uzņēmuma kasē un ir noteikta ar bankas piekrišanu.
- naudas soda vienība naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās, kur viena naudas soda vienība ir pieci eiro; minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības, maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību.
- kapitāls naudas summa (noteiktam nolūkam).
- budžets naudas summā izteikts (valsts, iestādes, uzņēmuma) ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
- panzija Naudas summa, ko noteiktu vecumu sasniedzis, darba nespējīgs cilvēks saņem dzīvošanai; pensija.
- atpirkuma summa naudas summa, kuras lielums vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa.
- eskrou Naudas summas deponēšana bankā uz citas personas vārda, lai tā varētu saņemt šo naudas summu tikai pēc noteiktu nosacījumu izpildes.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- sektoruguns Navigācijas signāluguns, kas apstaro tikai noteiktu horizonta daļu vai maina krāsu atkarībā no sektora, kurā novērojama.
- neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- ne(ie)ņemt (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
- drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties.
- drepelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
- drepeļot Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
- gramšķis Neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- aumulītis Neapdomīgs, pārsteidzīgs, straujš cilvēks.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
- papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
- pablorkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
- pablurkšēt Neapmierināti, īgni (ko) pateikt, parunāt; arī neskaidri parunāt.
- izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- neapdoma Neappdomība, pārsteidzība.
- linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra.
- apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu.
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties.
- drošības audits neatkarīga datoru tīkla funkcionēšanas novērošana un analīze, lai noteiktu izmantoto drošības līdzekļu pietiekamību, to atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem un datu apstrādes procedūrām, kā arī lai konstatētu drošības pārkāpumus, izstrādātu ieteikumus drošības pārbaudes līdzekļu un drošības procedūru uzlabošanai.
- iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.
- sertifikācija neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām; apliecināšana ar sertifikātu (1).
- ekvivalences princips mehānikā un gravitācijas lauka teorijā neatkarīgi no elementārdaļiņu mijiedarbības veida un matērijas konkrētās struktūras jebkura ķermeņa gravitācijas spēku noteicošā gravitējošā masa un tās inerces mērs - inertā masa ir stingri proporcionālas (vienādas).
- notes kristība neatliekama, steidzama kristība (bērnam, kurš ir vārgs un var nomirt nekristīts).
- nenovilcināms Neatliekams, steidzams.
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- adiagnostisks Neatšķirams, nenoteicams vai grūti pazīstams (medicīnā).
- stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
- palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
- neatsacīties Neatteikties.
- neizvairīties Neatteikties.
- griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos).
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
- putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
- dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
- sabats nedēļas atpūtas un dievkalpojumu diena (jūdaistiem - sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai.
- dīceklis Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- dīcenieks Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- draņķe Nederīga, nelietīga (lamuvārds sievietei un mājlopam).
- sacensība nedeterminēts stāvoklis, kas iestājas, kad divas datora instrukcijas tiek izpildītas vienlaicīgi un nav iespējams noteikt, kuras izpilde tiks pabeigta ātrāk.
- želberēt Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- želberēties Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
- skopometrija Nefelometrijas veids, suspensijas optiskā blīvuma mērīšana, lai noteiktu nogulšņu daudzumu.
- dubultstandarti neformāli noteikumi vai principi, kuri kādam cilvēkam, cilvēku grupai vai sabiedrības daļai tiek piemēroti pēc atšķirīgiem kritērijiem nekā citiem.
- akūts nefrīts nefrīts, kam raksturīga proteinūrija un hematūrija bez edēmas un hipertonijas.
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai.
- coup de theatre negaidīta situācijas maiņa, pārsteigums.
- izspēlēt trumpi (retāk kārti) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- izspēlēt kārti (biežāk trumpi) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- kā nauda tukšā kabatā negaidīts, patīkams pārsteigums, atradums.
- klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
- vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
- izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
- caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
- dabūt uz kakla (kādu) negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā.
- indiferents Neiedarbīgs; arī nenoteikts.
- izvēles izmaksas neiegūtie rezultāti (neiegūtā peļņa, seguma summa, nesaņemtie procenti) pateicoties tam, ka uzņēmuma vadība nav izvēlējusies optimālo alternatīvu.
- laist vējā Neievērot (teikto).
- palaist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
- (pa)laist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
- vārdus laist vējā neievērot teikto.
- krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2).
- grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
- vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
- kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
- ne cepts, ne vārīts neizdevies, pusceļā palicis; nenoteikts, svārstīgs; neievērojams.
- nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
- turēt savu sveci zem pūra neizmantot, neatklāt citiem savas spējas, zināšanas, pieredzi (_bieži_ nolieguma teikumos).
- klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- neņemt mutē (vārdus) neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā).
- grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
- grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
- gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
- pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem).
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- atturēt Neizteikt; neļaut izteikt.
- mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
- rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
- uzsacīties Nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt.
- ar pirkstu barojams nejēga, muļķis; mācāms (parasti nolieguma teikumos).
- ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
- beiselēt Nekārtīgi, pavirši rakstīt (parasti steigā).
- saperņīt Nekārtīgi, steigā sasviest.
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem.
- kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs.
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai; neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa.
- papildtastatūra Neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
- piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
- fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
- kolimators Neliels tālskatis teleskopu vai citu instrumentu kolimācijas noteikšanai.
- piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
- trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
- slengs neliterārā leksika un citu neliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā
- murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
- murgains Neloģisks, arī nepieņemams (par domu, ideju, izteikumu u. tml.).
- āizaturēties Nelokāmi palikt pie noteiktas cenas, ko pārdodot; nepazemināt (cenu).
- granītciets Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
- aizbāzt muti Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.
- dāderbiksis Nemierīgs, kustīgs, pārāk steidzīgs cilvēks.
- atvice Nemiers, kņada, steiga, daudz darba.
- izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā); neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
- blasts Nenobriedis šūnas priekštecis, kam vēl nav radušās noteiktas šūnas pazīmes, piem., neiroblasts.
- frikcionālais bezdarbs nenodarbinātības īstermiņa periods, kurā nepieciešams darba vietas maiņas laiks noteiktas kvalifikācijas darbiniekiem.
- hemahroze Nenormāls vai ļoti izteikts asins sarkanums.
- aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt.
- indeterminābils Nenosakāms, nenoteicams.
- D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija.
- žacka Nenoteikta blīvuma (darvai līdzīga) masa.
- integrēšana Nenoteiktā integrāļa atrašana.
- maņirka Nenoteikta lieluma dzeramais trauks.
- zināmā mērā Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
- starp debesīm un zemi nenoteiktā vietā, stāvoklī.
- daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā.
- daudzi Nenoteiktā, (samērā) lielā skaitā.
- vairāki Nenoteiktā, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga, kad.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga, kur.
- pulku Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā; daudz.
- pulki Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā.
- nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā, apjomā.
- maz nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
- nedaudzi Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
- dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta.
- murkšķītis Nenoteiktas formas neliels priekšmets.
- kangars Nenoteiktas izcelsmes pauguru rinda purvā.
- zvēdrains Nenoteiktas krāsas.
- murķis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
- murķītis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
- domīgs laiks nenoteikti laika apstākļi, kas sola pārmaiņas.
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- dandiski Nenoteikti, svārstīgi.
- indeciso Nenoteikti.
- irresoluto Nenoteikti.
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- dandas Nenoteiktība, svārstīgs stāvoklis.
- inkonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums, pretrunīgums (rīcībā, spriedumos utt.); loģiska nepamatotība.
- dunda Nenoteiktība, šaubas.
- dundība Nenoteiktība, šaubas.
- dundības Nenoteiktība, šaubas.
- zvalnība Nenoteiktība.
- stiepjams Nenoteikts (jēdziens).
- jebkāds Nenoteikts (kādā grupā); vienalga, kāds.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas); vienalga, kurš.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas); vienalga, kurš.
- loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā.
- svaideklis Nenoteikts cilvēks.
- svārsteklis Nenoteikts cilvēks.
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; arī cilvēki.
- velce Nenoteikts daudzums.
- žņergoņa Nenoteikts troksnis.
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
- plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
- neass Nenoteikts, izplūdis (par līnijām, formām).
- nekāds Nenoteikts, jebkāds, kaut kāds.
- infinīts Nenoteikts, neierobežots.
- čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa.
- dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
- nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
- lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula.
- nekonkrēts Nenoteikts, neskaidrs.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
- jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas.
- kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- pulka nenoteikts, samērā liels daudzums; daudz.
- nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
- gaunerīgs Nenoteikts, svārstīgs.
- šaustrīgs Nenoteikts, svārstīgs.
- ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto).
- plitars Nenoteikts, viegla rakstura cilvēks.
- šolderīgs Nenoteikts, vieglprātīgs.
- ne šāds, ne tāds nenoteikts; arī neievērojams, mazvērtīgs.
- šaudelīgs nenoteikts; tāds, kas kaut ko iesāk, bet nepabeidz.
- indefinīts Nenoteikts.
- šlenderīgs Nenoteikts.
- zvalns Nenoteikts.
- raboņa nenoteiktu trokšņu kopums.
- līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu.
- sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai).
- obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
- pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
- kontumācija Nepaklausība tiesas pavēlei ierasties noteiktā termiņā.
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
- aparātatteice Nepareiza aparāta darbība kāda tā elementa atteices dēļ.
- neteikt neko nepārmest, neizteikt nosodījumu.
- mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- acharistija Nepateicība.
- aharistija Nepateicība.
- neatzinība Nepateicība.
- riekls nepateicīgs cilvēks, kurš atmaksā labu ar ļaunu.
- neatzinīgs Nepateicīgs.
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
- šķērma garša nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
- haptodisforija Nepatīkama sajūta, pieskaroties noteiktiem priekšmetiem.
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- kā ar aukstu ūdeni apliet nepatīkami pārsteigt.
- kā ar ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts, satriekts, vīlies, apkaunots.
- autorasts nepatīkams autobrācējs, kurš neievēro satiksmes noteikumus un traucē satiksmi.
- palikt kaunā nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām.
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- daļa nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
- sagatavošanās nepieciešamo zināšanu, iemaņu apgūšana (noteiktam uzdevumam, profesijai)
- aizjāties Nepieklājīgi vai bezjēdzīgi jāšus aizsteigties citiem priekšā.
- nelāgs Nepieklājīgs, nepiedienīgs (piemēram, par vārdu, izteikumu).
- sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
- sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3).
- necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
- rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
- inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu.
- noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši.
- pusvārds Nepilns vārds; nepilnīgi, ļoti īsi, koncentrēti izteikta doma.
- ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu.
- vārdu savienojums nepredikatīva sintakses vienība, ko veido uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi noteiktās gramatiskās formās.
- NPN Neproteīniskais slāpeklis (angļu "nonprotein nitrogen").
- trampings Neregulāra, nenoteiktu maršrutu kuģniecība.
- viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus.
- festina lente nerīkojies pārsteidzīgi: _burtiski_: "steidzies lēnām".
- elektrodiagnostika Nerva vadītspējas vai muskuļa kontrakcijas spējas noteikšana ar elektrisko strāvu.
- detektors Nervu vienība, kas atbild tikai uz noteikta veida kairinājumu.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- anakolūtija Nesakarība teikumu uzbūvē, kad teikuma beigu daļa formāli nesaskan ar sākumu.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- pašļupt Nesaprotami kaut ko pateikt.
- noļurināt Nesaprotami, neskaidri teikt (kaut ko).
- apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu; ģērbties.
- uzģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
- aprostosija Nesatricināmība; stoiķu mācībā laimīgas dzīves noteikums.
- ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus; rāties; lamāties.
- frāzes supramorfs nesegmentējama valodas vienība, kas īstenojas kā teikuma uzsvars vai teikuma intonācija.
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
- supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
- vāvuļāt Neskaidri izteikt domu.
- nolurkšēt Neskaidri noteikt, nosacīt.
- nopurkšēt Neskaidri noteikt, pateikt.
- nopurkšķēt Neskaidri noteikt, pateikt.
- izborkšēt Neskaidri, arī īgni pateikt, izrunāt.
- izblorkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt.
- izblurkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt.
- norūkt bārda, arī norūkt (arī noņurdēt) zem deguna (arī caur zobiem) neskaidri, īgni, negribīgi noteikt, pateikt.
- rūkt bārdā, arī rūkt zem deguna (arī caur zobiem) neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- vagamente Neskaidri, miglaini; nenoteikti.
- nodūkt Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
- novulkšēt Neskaidri, nenoteikti izteikt.
- kā pa (vienu) miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt; nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
- nomorkšēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
- nomurkšēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
- iebuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).
- izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- murkšēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; murkšķēt (1).
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt.
- pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
- noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
- šķērsums Neskaidrība, nenoteiktība.
- unisekss Neskaidrs jutekliskums, atteikšanās no tradicionālās dzimuma lomas; ambivalentisms.
- miglains neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par saturu, domām, priekšstatiem)
- galvu neglaudīt neslavēt, izteikt pārmetumus.
- astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
- disloģija Nespēja izteikt domas vārdos.
- motoriskā afāzija nespēja izteikt savu domu runā vai rakstos.
- stereoanestēzija Nespēja noteikt priekšmetu formu vai lielumu ar tausti.
- baragnoze Nespēja noteikt vai sajust smagumu.
- ataksafāzija Nespēja sakārtot vārdus teikumā.
- sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos.
- agramatisms Nespēja vārdus pareizi gramatiski izveidot un teikumā sakārtot.
- afrāzija Nespēja veidot pilnīgu teikumu.
- laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- (iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- ozonīds Nestabils savienojums, kas veidojas, ozonam pievienojoties alkēnu dubultsaitei.
- ielepēt Nesteidzīgi ielēkāt iekšā.
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piemēram, atpūšoties).
- bez steigas nesteidzīgi, lēnam.
- bakšīties Nesteidzīgi, pavirši, garlaikojoties ko darīt.
- camminando Nesteidzoties.
- neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci) neteikt nekā, klusēt; arī neiebilst.
- neteikt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
- pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ko aprēķina no pārdoto preču vai pakalpojumu pievienotās vērtības, un kas ir noteikts procentos no pievienotās vērtības.
- mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
- Ēzopa valoda netiešs, maskēts domu izteikšanas veids, runāšana, rakstīšana līdzībās.
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); arī ziedot, upurēt; atteikties.
- palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- specifiskā imunitāte neuzņēmība pret noteiktu slimības ierosinātāju vai pret noteiktu antigēnu.
- iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam.
- aplaušana Nevajadzīgo auga daļu iznīcināšana noteikta mērķa sasniegšanai.
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
- staknīt Neveikli steigties.
- šokers Neveiksme; nepatikšanas; nepatīkams pārsteigums.
- nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
- pārlabošana Nevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana ar vēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni tekstā.
- grūst Nevērīgi, arī steigā likt; arī slēpt (kur).
- strebuļoties Nevērīgi, steidzīgi kaut ko darīt.
- bukuris Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.); tenteriski.
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
- ne pusvārda nevienu vārdu (neteikt, nerunāt).
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2).
- iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2).
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2).
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- nezkuriene Nezināma, nenoteikta vieta.
- identifikācija Nezināmas vielas vai materiāla dažādu īpašību noteikšana un salīdzināšana ar jau zināmo objektu tiem pašiem raksturojumiem un konstantēm.
- optimālais iedzīvotāju skaits nezinātniska koncepcija par noteiktas teritorijas iedzīvotāju skaitu, kas sekmē visaugstāko dzīves kvalitāti.
- apmeloties Nezinot, nejauši pateikt nepatiesību.
- paraaminohipūrskābe NH~2~C~6~H~4~COHNCH~2~COOH, skābe, ko lieto nieru kanāliņu ekskretoriskās funkcijas pārbaudei, noteicot šās vielas izdalīšanos ar urīnu pēc injekcijas vēnā.
- Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi.
- kulašiņa Nicīga iesauka sievietei.
- kulašķena Nicīga iesauka sievietei.
- zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
- karažiņa nicīgs apzīmējums (vājai) jaunai sievietei.
- žākare Nicīgs apzīmējums sievietei; žākara.
- āslaka Nicīgs apzīmējums sievietei.
- čakažiņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- čaučalīte Nicīgs apzīmējums sievietei.
- cucaliņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- dūdaliņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- karaža Nicīgs apzīmējums sievietei.
- ķikuzīte Nicīgs apzīmējums sievietei.
- kūlažiņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- pampara Nicīgs apzīmējums sievietei.
- žākara Nicīgs apzīmējums sievietei.
- zapa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- kabene Nicīgs izteikums.
- dūze Nicinoša iesauka sievietei.
- lužka Nicinoša palama sievietei.
- nurga Nicinoša palama sievietei.
- pļoza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļorza.
- pļorza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļoza.
- pupužiņa nicinošs apzīmējums sievietei.
- čunčelīte Nicinošs apzīmējums sievietei.
- ķikala Nicinošs apzīmējums sievietei.
- ķikalīte Nicinošs apzīmējums sievietei.
- vārna Nicinošs apzīmējums vecākai sievietei.
- dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums.
- niparko Niecīga iemesla pēc; bez noteikta iemesla.
- ekskretorā urogrāfija nieru un urīnceļu anatomiskā un funkcionālā stāvokļa noteikšana, ievadot vēnā kontrastvielu un sekojot tās izdalīšanai pēc 7 minūtēm, 15 minūtē un 20 minūtēm, dažreiz arī vēlāk; tādējādi iegūstot informāciju par nieru funkciju, piltuvju, bļodiņu un urīnceļu deformāciju, nosprostošanos utt.
- (pa)rādīt (kādam) pigu nievājoši (iz)paust atteikumu, noraidījumu.
- parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
- rādīt (kādam) pigu nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
- instašmara nievājošs apzīmējums _Instagramā_ populārai sievietei un influencerei.
- činkaliņa Nievājošs apzīmējums sievietei.
- pusgada kamzolis nievājošs izteiciens lamuvārds.
- pusgove Nievājošs salīdzinājums sievietei.
- kluga Nievīgs apzīmējums sievietei vai govij.
- karva Nievīgs apzīmējums sievietei.
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
- bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans.
- stellītes Nīšu stellītes - ierīce nīšu izgatavošanai (siešanai), statīve ar trim horizontālām kārtīm noteiktos attālumos.
- mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
- ab No (citvalodu izteikumos, kurus raksta oriģinālvalodā).
- vieskapteinis No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- piena ieraudzēšana no dažāda veida pienskābes baktērijām pagatavota ierauga pievienošana pienam, vājpienam, krējumam vai piena maisījumam noteiktā temperatūrā.
- magnētiskā ķēde no feromagnētiskiem materiāliem veidota elektrotehniskas ierīces daļa magnētiskās plūsmas radīšanai, koncentrēšanai un virzīšanai noteiktā virzienā; ķēdē var būt arī nelielas gaisa spraugas, kurās dažkārt ievieto objektu, uz kuru jāiedarbojas magnētiskajam laukam; tām ir nelineārs raksturs.
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta.
- no kaut kurienes no kādas, tieši nenoteiktas vietas.
- kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
- piroskops No keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs.
- elipse No konteksta izsecināmu vārdu izlaidums teikumā.
- tiesībpārņēmējs No līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.
- konfabulācija No realitātes atsvešināti izteikumi.
- semītisms No semītu valodām aizgūts vārds vai izteiciens.
- kondensators no vadītājiem veidots elektrisko un elektronisko sistēmu elements ar noteiktu elektrisko kapacitāti.
- saistītā vārdu secība no vārdformu sintaktiskās funkcijas atkarīga noteikta, nemaināma vārdu secība teikumā.
- brīvā vārdu secība no vārdformu sintaktiskās funkcijas neatkarīga brīvi maināma vārdu secība teikumā.
- sēklu partija no viena noteikta koka, kokaudzes vai sēklu plantācijas ievāktais sēklu materiāls, kas apzīmēts ar atsevišķu numuru jeb kodu.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- ortonitrofenilpropiolskābe NO2C6H4CC COOH, lieto alkaloīdu un glikozes noteikšanai urīnā.
- maturācija Nobriešana, nogatavošanās; pasteidzināšana.
- aizbruģēt Nobruģēt līdz noteiktam punktam.
- sadzenēt nocirst kokam noteiktu daudzumu zaru.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- nereģistrētā nodarbinātība nodarbinātība, kas nav reģistrēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un par kuru nav informētas attiecīgās valsts iestādes (piemēram, darba inspekcija, ieņēmumu dienests).
- uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- aizdarvot Nodarvot līdz noteiktai vietai.
- paļaude Nodevu ievākšana Kijevas Krievzemē; vēlāk noteikta lieluma nodeva.
- repartīcijas nodoklis nodoklis, kura kopsummu pēc noteikta principa sadala starp maksātājiem.
- nodokļu atlaide nodokļa dala, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz noteiktie kritēriji.
- nodokļa atlaide nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji.
- robežlikme Nodokļa robežlikme - nodokļa likme, kas tiek noteikta uzņēmējam par papildu ienākumu daļu vai to pieaugumu (procentos).
- muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes.
- kontingentēti nodokļi nodokļi, kuru kopējo summu noteic jau iepriekš un pēc tam sadala starp administratīvajām vienībām līdz pat nodokļu maksātājiem.
- novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības.
- tematiskā pārbaude nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā.
- nodokļu revīzija (audits) nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā.
- apņemšanās Nodoms (ko noteikti grib realizēt); solījums sev, saistība.
- plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
- izsniegt Nodot noteiktam saņēmējam.
- aizdrukāt Nodrukāt līdz noteiktai vietai.
- sasniegšana nodzīvošana līdz noteiktam vecumam
- sadzīvāt Nodzīvot (kopā ar kādu) noteiktu laiku.
- sadzīvāt Nodzīvot (kur, kādā vietā) noteiktu (parasti ilgāku) laiku.
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- mēmie ieži nogulumieži, kas nesatur organismu atliekas, pēc kurām varētu noteikt to ģeoloģisko vecumu.
- fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos.
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
- šerīt Nokārtot (steidzamas) vajadzības.
- izprāvīties Nokārtot kādu steidzamu vajadzību.
- noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.).
- noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
- noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
- neizpaust Noklusēt, neteikt.
- sasniegšana nokļūšana (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) pārvietošanās rezultātā
- notāpelēt Nokraut (parasti dēļus) noteiktās rindās, kārtās.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- ombrometrs Nokrišņu daudzuma noteikšanas ierīce.
- glisāde Nolaišanās profils, kas noteikts gaisakuģa vertikālajai vadīšanai, nolaižoties lidlaukā.
- nosacīt Nolemt un paziņot (ko); noteikt (2).
- likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- abjurēt Noliegt, atteikties.
- neizteicams Nolieguma divdabis --> izteikt.
- neizteikts Nolieguma divdabis --> izteikt.
- nenoteicams Nolieguma divdabis --> noteikt.
- nenoteikts Nolieguma divdabis --> noteikt.
- negatīvs teikums nolieguma teikums.
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
- licen Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- licin Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3).
- nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- ierašanās nonākšana (kur, pie kā) noteiktā nolūkā
- ierasties Nonākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
- izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
- dismorfomānija nopietni psihiski traucējumi, ko izraisa nepamatota pārliecība par savu kroplumu, dismorfofobijas sevišķi izteikta stadija.
- noplēst biļeti noplēst biļetei kontroles talonu.
- da Norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā.
- da Norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
- kāds Norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi.
- tāds Norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi.
- tā Norāda uz (kā) nenoteiktību.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- štik Norāda uz adjektīvā vai adverbā izteiktās pazīmes pakāpi.
- bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
- līdz ar to norāda uz darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu, kā arī uz cēloņu un seku attieksmēm ar iepriekšteikto
- cik ļoti norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
- šitenāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- štāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
- kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
- tikkā Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik.
- štik Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik.
- kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
- viens Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
- kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- kāds Norāda uz nenoteiktu vietu.
- ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- viss kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu kopumu
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
- anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norada uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1).
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1).
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
- kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums; kāpēc.
- kā norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1).
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1).
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
- kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
- viss Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
- kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- iz Norāda uz noteiktu vecumu.
- tas viss retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas viss, retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš.
- štā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi; šādi, šādā veidā.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šitis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas.
- tad Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu.
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās.
- pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
- -pole Norāda uz saistību ar pilsētu, pilsētas daļu, ko raksturo noteiktas pazīmes.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- no Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
- no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt; pēc.
- no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
- tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
- šis (un) tas norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- līdz Norāda uz vietu, kura atrodas noteiktā attālumā no kā.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu; tā 1 (1).
- pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko; norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem.
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
- priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā (4).
- ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu; norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim).
- reize Norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā.
- bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4).
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms.
- -māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- indikācija Norādījums par to, kādos gadījumos ieteicams attiecīgais terapeitiskais paņēmiens, ārstēšanas veids, medikaments.
- pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
- pravīt Norādīt, noteikt kārtību.
- artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
- liegt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atteikt.
- atsacīt Noraidīt lūgumu, piedāvājumu u. tml.; atteikt.
- notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
- nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai.
- uzgriezt staciju noregulēt radiouztvērēju noteiktas raidstacijas programmas uztveršanai.
- uzgriezt raidstaciju (arī staciju) noregulēt radiouztvērēju noteiktas raidstacijas programmas uztveršanai.
- bezskaidras naudas norēķini norēķini, kas tiek realizēti, pārskaitot noteiktu summu no maksātāja konta (bankā, krājkasē) maksājuma saņēmēja kontā; arī savstarpējo prasību ieskaites ceļā.
- norādes tiesību norma norma, kas norāda uz citu normatīvo aktu noteikumiem, kuru prasības ir jāizpilda.
- endogāmija Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros.
- normēšana Normas noteikšana.
- vispārējā atļauja normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.
- apbūves zemes normatīvajos aktos juridiski noteikta platība, kas nepieciešama ēku un būvju celtniecībai un uzturēšanai.
- revīzijas pakalpojums normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finansu pārskatiem.
- normatīvo aktu darbība normatīvo aktu realizācija noteiktā laikā, noteiktā teritorijā (telpā) un attiecībā uz konkrētu (fizisko un juridisko) personu loku.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- normatīvs Normu kopums; dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa.
- dalīt darbu(s) norunāt vai noteikt, kas kuram jādara.
- Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke.
- Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
- nepieciešamais un pietiekamais nosacījums nosacījums, ka izteikums A ir patiess tad (nepieciešamais nosacījums) un tikai tad (pietiekamais nosacījums), ja patiess ir izteikums B.
- prioritāšu sistēma nosacījumu sistēma, pēc kuriem tiek noteiktas uzdevumu izpildes prioritātes.
- nožņacīt Nosacīt, noteikt.
- smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- drošības noteikumi nosaka zināmu kārtību, ierobežojumus un pat aizliegumus cilvēkiem, kuri pakļauti šiem noteikumiem.
- nominators Nosaucējs, ieteicējs, iecēlējs amatā.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
- pārbaude, pieņemot darbā noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai; ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes.
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- organotakse Nosliece elektīvi migrēt uz kādu noteiktu orgānu.
- nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- nopīpot Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- kaklu lauzdams nost sizdamies; lielā steigā, satraukumā.
- centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nosteigt Nosteigties.
- fiksācija Nostiprināšana noteiktā stāvoklī.
- nofiksēt Nostiprināt, noteikt.
- fiksēt Nostiprināt, novietot (noteiktā stāvoklī).
- notriekties Nostrādāties steigā un nepārtrauktā kustībā.
- atrakstīties Nosūtīt atteikumu kādai interneta ziņu kopai, pārtraukt abonementu.
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
- nošatslēga Nošu raksta zīme līnijkopas sākumā, kas norāda, kāda nots noteiktā vietā (uz vai starp līnijām un palīglīnijām) atrodas, mūsdienās parasti izmanto vijoles jeb Sol, basa jeb Fa un alta jeb Do atslēgu.
- noteic. Noteicamais (vietniekvārds).
- nosacītājs Noteicējs.
- kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības.
- galvenais Noteicošais (kā sastāvā).
- determinants Noteicošais faktors, no kā kaut kas ir atkarīgs.
- konstitutīvs noteicošs; galvenais.
- konstituēšana Noteikšana, iedibināšana.
- determinācija Noteikšana, norobežošana.
- nosacīšana Noteikšana.
- pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām.
- uzstādīt Noteikt (diagnozi).
- dot Noteikt (gadus pēc izskata).
- novērtēt Noteikt (kā materiālo vērtību).
- pārbaudīt Noteikt (kā) atbilstību vēlamajam, kādai normai u. tml.
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
- stratificēt Noteikt (kā) stratifikāciju (2).
- stratificēt Noteikt (kā) stratifikāciju (3).
- pazīstēt Noteikt (kādu augu, dzīvnieku, arī to sugas, šķirnes).
- pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
- normēt Noteikt (kam) normu (1).
- normēt Noteikt (kam) normu (2).
- notaksēt Noteikt (kam) taksi; novērtēt.
- terminēt Noteikt (kam) termiņu.
- kapitalizēt Noteikt (kapitāla summu) pēc ienākuma no kapitāla.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- pastatīt Noteikt (piemēram, cenu).
- izraut no konteksta noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar rakstītu vai mutvārdu tekstu vai tā daļu.
- diagnosticēt Noteikt (slimību).
- nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu); noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
- nolodēt Noteikt ar līmeņrādi.
- piespriest Noteikt ar tiesas spriedumu (sodu).
- kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
- cenavāt Noteikt cenu kam pārdodamam.
- orientēties noteikt debespuses, savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- līmetņot Noteikt divu apvidus punktu augstuma starpību ar līmetni.
- lotēt Noteikt horizontālo vai vertikālo plakni.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- apmērīties Noteikt izmērus apģērba šūšanai.
- diagnoscēt Noteikt kāda slimība ir pacientam.
- titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma.
- svērt svaru kausos noteikt kaut kā vērtību.
- prioritizēt noteikt kaut ko par [prioritāru]{s:1643}
- kvotēt Noteikt kvotas.
- likmēt Noteikt likmi.
- maršrutēt noteikt maršrutu.
- nospraust ceļu noteikt mērķi, turpmāko darbības virzienu, dzīvesveidu.
- muitot Noteikt muitu (1).
- uzlikt muitu noteikt muitu.
- skenēt Noteikt organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos.
- pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu; lietot pārāk lielās dozās.
- specificēt noteikt precīzi parādībai piemītošas īpašības vai citus kritērijus, lai tā atbilstu kādai kategorijai vai konkrētam mērķim
- norobežot Noteikt sākumu un beigas (posmam).
- caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- saldot Noteikt starpību starp krtedīta un debeta summām.
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
- valutēt Noteikt termiņu, ar kuru sākas procentu skaitīšana debetējamām vai kreditējamām summām.
- bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm.
- kotēt Noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
- pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna, organisma) funkcionēšanas spējas.
- cenot Noteikt, aprēķināt cenu.
- nospraust kursu Noteikt, aprēķināt un parasti iezīmēt kartē (kā) kursu.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi.
- nogrādēt Noteikt, izvēlēties, atrast (īsto laiku, mēru).
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt (6).
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā.
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (faktu) pēc kādām pazīmēm.
- pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
- pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
- likt Noteikt, lemt.
- nozēbīt Noteikt, nobrīdināt.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- pazīmot Noteikt, nolemt.
- racionēt Noteikt, normēt (pārtikas produktus).
- paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) - par likumiem, noteikumiem u. tml.
- diagnoscēt Noteikt, noskaidrot (ko) pēc kādām pazīmēm.
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- nominēt Noteikt, pamanīt.
- pielemt noteikt, paredzēt, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek
- lemt Noteikt, paredzēt, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu); norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
- atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (nodarbības, pasākums u. tml.).
- identificēt noteikt, pazīt; konstatēt (ko vai kādu pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- statuēt Noteikt, stingri norobežot.
- raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- nosacīties Noteikt.
- notemmēt Noteikt.
- nūscēt Noteikt.
- vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa; veselums (1).
- vienots vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- veselums Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- loks Noteikta (cilvēku) grupa.
- noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums; noskaņojums (2).
- noskaņojums Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur), uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- kārtība Noteikta (kā) secība.
- virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- daļa noteikta (piemēram, ceļa, dzelzceļa) josla, puse, noteikts posms.
- virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
- virzība Noteikta (piemēram, procesa, parādības) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
- loks Noteikta (procesu, parādību) grupa; apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei).
- gabals Noteikta (zemes) platība.
- miršanas vieta noteikta administratīva teritorija, kurā mirušais reģistrēts; statistiskajās atskaitēs parasti tiek norādīta mirušās personas dzīves vieta.
- pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais.
- klātesošie iedzīvotāji noteiktā apdzīvotā vietā vai teritorijā uzskaites (visbiežāk tautas skaitīšanas) momentā faktiskais iedzīvotāju kopums.
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piem., aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē.
- triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- plāksne noteiktā aspektā.
- posms noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sacensību) norises secībā.
- finiera lente noteikta biezuma finieris, ko iegūst no viena finierkluča.
- drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris.
- saplākšņa plātne noteikta biezuma slāņaina līmēta koksne, kas sastāv no savstarpēji salīmētām septiņām un vairāk lobītā finiera loksnēm, kurās koksnes šķiedrām blakus esošajās loksnēs ir noteikts virziens.
- starplika noteikta biezuma, platuma un garuma līste, ko lieto zāģmateriālu krautnēs vai kamerās, lai nodrošinātu žāvēšanas aģenta cirkulāciju krautnēs un žāvēšanas laikā nenotiktu materiālu deformācijas.
- marķieris noteikta bitu secība, ko pārraida viena lokālā tīkla stacija otrai, lai uzrādītu staciju, kurai ir tiesības sākt pārraidi.
- ielādējams fonts noteikta burtveidola fonts, kas glabājas diskatmiņā un ko pārsūta uz printera atmiņu tad, kad tas nepieciešams kāda dokumenta drukāšanai.
- burtstils noteikta burtveidola rakstzīmju izpildījuma veids, piemēram, treknraksts, slīpraksts.
- iekšējais fonts noteikta burtveidola rakstzīmju kopa, kas iebūvēta printera lasāmatmiņā.
- fonta lielums noteikta burtveidola rakstzīmju kopas punktu lielums.
- saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem.
- veikšana Noteikta ceļa posma pārvarēšana.
- prix fixe noteikta cena, ko nevar nepaaugstināt, ne pazemināt.
- pasaule noteikta cilvēku darbības joma.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; arī paraža (1).
- pendērainis noteikta cimdu adīšanas raksta nosaukums.
- apakšdiapazons Noteikta daļa no diapazona.
- šmasķe Noteikta daudzuma.
- zadviška Noteikta deva.
- etaps Noteikta distances daļa (sporta sacensībās).
- dzimumlomas identitāte noteikta dzimuma indivīda un pašapziņas vienība, kas balstās uz attiecīgās dzimumlomas prasībām.
- noskaņa Noteikta emocionālā stāvokļa kvalitāte, arī intensitātes pakāpe.
- antroponimikons Noteikta etnosa vai noteikta autora lietoto personvārdu kopums.
- privatizācijas subjekts noteikta fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā.
- koksnes briketes noteiktā formā (ķieģeļa vai cilindra veidā) sapresētas koksnes daļiņas.
- testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- akts noteiktā formā sastādīts oficiāls dokuments.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba) nobeigums.
- valsts forma noteikta forma, kurā izpaužas valsts saturs, raksturo valsts varas organizāciju; izsaka to, kā šī vara ir organizēta un tiek realizēta.
- Fixum salarium noteikta gada alga.
- aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
- kontrolējama gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā ir nodrošināta gaisa satiksmes vadība saskaņā ar vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumiem.
- gaisa satiksmes vadības gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā veic konkrētus lidojumu veidus, ir noteikti lidojumu noteikumi (instrumentālie vai vizuālie) un gaisa satiksmes vadības apjoms.
- noskaņojums Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā); arī noskaņa.
- vars Noteikta garuma diegs, no kura veido saistīto nīšu aci.
- mērkoks Noteikta garuma iedaļās (parasti - 25 cm vai viena pēda) sadalīta un attiecīgi iekrāsota kārts dziļuma noteikšanai.
- griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali; arī ekseļi.
- nomērīts (arī nomērots) solis noteikta garuma solis.
- nomērots (arī nomērīts) solis noteikta garuma solis.
- burtraksts Noteikta grafiskā veidola rakstzīmju kopa; fonts.
- pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai.
- koksnes milti noteikta granulometriskā sastāva koksnes daļiņas, iegūtas sausā mehāniskā sasmalcināšanā.
- pārstāvētie Noteikta iedzīvotāju grupa, kas kādu ievēlētu vai ieceltu amatpersonu uzskata par savu pārstāvi, kurš jūt atbildību pret viņiem.
- iedzīvotāju vidējais vecums noteikta iedzīvotāju kopuma indivīdiem aprēķinātais vidējais gadu skaits.
- etniskais sastāvs noteikta iedzīvotāju kopuma sadalījums pēc etniskās piederības (tautības).
- formāts noteikta informācijas izkārtojuma struktūra, ko izmanto informācijas apstrādei, ierakstīšanai datu vidē, attēlošanai displeja ekrānā vai izdrukai.
- līnijintegrālis Noteiktā integrāļa vispārinājums, ja integrācijas kopa ir līnija (līkne).
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- iegūšana noteikta izskata, formas, fizisko īpašību rašanās
- konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- Branči Noteikta kalendāra diena (Labrenča diena, 10. augusts), kad tika rīkots gadatirgus.
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības.
- dzimstības tabulas noteiktā kārtībā izkārtota statistisko rādītāju sistēma par dzimstības intensitātes izmaiņām atkarībā no sieviešu vecuma.
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
- noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
- noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
- parāds Noteikta kārtība, noteikts priekšmetu sakārtojums.
- savu reizi Noteiktā kārtībā, tad, kad ir reize (3), kārta (2).
- bioma Noteiktā klimatiskajā reģionā sastopamo augu un dzīvnieku kopums.
- rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai.
- adreses lauks noteikta komandas vai ziņojuma daļa, kas satur adresi.
- dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu.
- mirstības (vispārējais) koeficients noteiktā laikā mirušo skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
- arhīva datu bāze noteiktā laika momentā fiksēta datu bāzes kopija.
- ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā.
- siltumpatēriņš Noteiktā laikā patērētā siltumenerģija.
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei).
- laulību šķiršanas (vispārējais) koeficients noteiktā laikā šķirto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu.
- kā uzvilkts pulkstenis noteiktā laikā, noteiktā kārtībā.
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
- dilsi Noteikta lieluma dēļi, kas sagatavoti eksportam.
- tipfigūras etalona manekens noteikta lieluma tipfigūrai atbilstošo izmēru (parasti torsa) manekens, ko lieto ģērba antropometriskās atbilstības vizuālai pārbaudei, konstruējot modeļparaugu vai pārbaudot tiražētā ģērba piegulumu.
- fonts Noteikta lieluma un stila rakstzīmju komplekts.
- vienplatuma fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kas izdrukā neatkarīgi no katras rakstzīmes platuma aizņem vienāda horizontālā izmēra laukumu.
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam.
- takse Noteikta maksa, atlīdzība, parasti naudas izteiksmē.
- mērķfinansējums noteikta mērķa finansēšana.
- plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem.
- ģenerālkarte Noteikta mēroga un projekcijas jūras kontūrkarte, uz kuras nav hidrogrāfiskas informācijas, bet parasti ir attēlots koordinātu tīkls un kompasroze.
- solvents Noteikta naftas vai akmeņogļu darvas pārtvaices frakcija; lieto par šķīdinātāju.
- naudas sods noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu.
- vietējais Noteikta novada iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis šajā novadā.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa.
- princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- reakcija Noteikta pārmaiņa (sistēmā, aparātā, iekārtā u. tml.), ko izraisa kāda iedarbība.
- M2 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M1, naudas tirgus termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus, īstermiņa repo darījumus, īstermiņa aizņēmumus eirodolāros, mājsaimniecībām piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas.
- M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas.
- M1 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā nauda un pieprasījuma noguldījumi.
- M2X Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, plašā nauda, kas raksturo valsts naudas sistēmu; tā ietver apgrozībā esošo skaidro naudu bez atlikumiem banku kasēs, pieprasījuma noguldījumus un termiņnoguldījumus.
- aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- atsavināmā josla noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
- pārgarš līdzskanis noteiktā pozīcijā pagarināts garais līdzskanis.
- pārīss patskanis noteiktā pozīcijā saīsināts īsais patskanis.
- triecienlīnija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības).
- triecienpozīcija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības).
- pas Noteikta rakstura dejiska kustība (pas de chat, pas de basque).
- dzēšana Noteiktā refleksa atcelšana.
- tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs.
- standarts noteiktā sabiedrībā izveidojušies priekšstati, nosacījumi, kā kaut kam jābūt, jānoteik
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- dienesta atzīme noteikta satura uzraksts, ko uz dokumenta oriģināla vai tā atvasinājuma izdara tā saņemšanas, izpildes vai nosūtīšanas procesā.
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.).
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums; priekšnesumu, pārraižu kopums.
- piekļuves ceļš noteiktā secībā izkārtoti datu bāzes ieraksti, kas jāizskata lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2).
- radioprogramma Noteiktā secībā sakārtoti radioraidījumi: šādu radioraidījumu uzskaitījums; attiecīgais iespieddarbs.
- dejojums noteiktā secībā veiktas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos; savā reizē.
- savā reizē noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos.
- fāze Noteikta stadija, moments, pakāpe (norisē); kāds no stāvokļiem (periodiskā parādībā).
- orientēšana noteikta stāvokļa radīšana (kam) attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- kredītpunkts Noteikta studiju kursa apjoma apguves uzskaites vienība.
- zemētājs Noteikta šķērsgriezuma vadītājs (cauruļvads, šina), ko izmanto zemējumos.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- gals Noteikta teritorija, telpa, tās daļa.
- parcele Noteikta teritorijas vienība detaļplānojumā vai zemes ierīcības projektā.
- zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
- darba pūriņš noteikta tilpuma cilindrs (piem. 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
- ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt.
- darba perioda paredzamais ilgums noteikta vecuma un dzimuma personu kopuma vidējais darba perioda ilgums pēc darba perioda tabulām.
- darba perioda tabulas noteikta vecuma vīriešu un sieviešu ekonomisko aktivitāti raksturojošu statistisko rādītāju sistēma.
- gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
- dzeguļi noteikta veida atkārtoti elementi būvkoku savienojumu vietās
- akline Noteikta veida augs (Augškurzemē).
- tonzūra Noteiktā veidā izskūta, izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem un mūkiem).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- specializēt Noteiktā veidā organizēt darbību (kādā nozarē, specialitātē); organizēt (ko) noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē).
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu); arī fiksēt (1).
- apmets Noteikta veida putekļu mētelis.
- apaļrausis Noteikta veida rausis, kūka.
- piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas.
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne.
- klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
- matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai.
- paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- abars Noteikta veida tīkls zvejai; stāvvads.
- bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
- aizspieds Noteikta veida zivju tīkls.
- zvaigžņu pasaule noteikta veida zvaigžņu kopums.
- salaist Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
- piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- izmēģināšanas akts noteiktā veidlapā noformēts oficiāls dokuments, kas apraksta ar spēkratiem vai to agregātiem veiktos izmēģinājumus un/vai to rezultātus.
- testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi.
- augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas.
- pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli; pietura (1).
- pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi; pieturvieta.
- punkts noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam; noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
- vīrusa signatūra noteikta vīrusa mašīnas koda binārais šablons. Lai pārbaudītu, vai programmas un datnes nav inficētas, pretvīrusu programma tās salīdzina ar zināmo vīrusu signatūru datu bāzi.
- strāva Noteikta virziena (parasti gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē samērā šaurā joslā.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- okeanogrāfiskais profils noteiktā virzienā izvietotas okeanogrāfiskās stacijas, kas atrodas uz kuģiem ar nemainīgu kursu.
- skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos).
- taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
- ozinis Noteikta virziena vēja nosaukums Kuršu kāpās.
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- kopgriezums Noteikta Zemes garozas laukuma vidējais ģeoloģiskais griezums.
- pierobežas zona noteikta zemes platība gar valsts robežu, kurā var noteikt pierobežas režīmu, kas paredz īpašu iebraukšanas, atrašanās un saimniecisko darbu veikšanas kārtību šajā teritorijā.
- lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.).
- iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai.
- rekte Noteikta, iedibināta kārtība; arī tiesība.
- laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā; tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
- domīnija Noteiktai ietekmei vai kontrolei pakļauta joma vai teritorija.
- profesionālā kvalifikācija noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; šādai formai atbilstošu zīmju kopums.
- subsistēma Noteiktai sistēmai pēc apjoma un satura pakļauta apakšsistēma.
- kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums.
- starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
- ceremoniāls Noteiktam ceremoniālam 1 atbilstošs; arī svinīgs.
- piedēklis Noteiktam darbam īslaicīgi algots darbinieks.
- līgumstrādnieks Noteiktam darbam vai darba apjomam nolīgts darbinieks, kas veic savus pienākumus attiecīgajā uzņēmumā vai ārpus tā un saņem samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem.
- veselais saprāts noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
- idejisks Noteiktām idejām uzticīgs; tāds, kas aktīvi cīnās par savām idejām.
- svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne.
- ierobe Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva.
- ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva.
- istaba Noteiktam nolūkam paredzēta telpa kādā iestādē.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
- fungārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu sēņu kolekcija.
- herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
- mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte.
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
- gaisa kondicionēšana noteiktām prasībām atbilstošu gaisa parametru iegūšana un automātiska uzturēšana slēgtās telpās, izmantojot atbilstošu tehnisko līdzekļu kopumu – gaisa kondicionēšanas sistēmu.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums.
- komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
- būvbirojs Noteiktam vai nenoteiktam laikam būvdarbu organizēšanas, vadības un uzraudzības vajadzībām iekārtotas telpas.
- zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums.
- sociālā darba funkcijas noteiktas aktivitātes un darbības, ko veic sociālais darbinieks, īstenojot konkrētus uzdevumus un pildot noteiktas lomas.
- iegūšana noteiktas attieksmes (pret sevi) panākšana, izraisīšana
- slazdošana Noteiktas darbības veikšana, lai pārtrauktu darbojošos programmu, pārbaudītu un analizētu tās stāvokli, un, ja nepieciešams, nodrošinātu tās atkopšanu.
- reālā virsma noteiktas detaļas virsma, kas veidojusies apstrādes procesā vai mainījusies ekspluatācijā un kuras izmēri nav noteikti ar pieļaujamo kļūdu.
- regulekcejas Noteiktas dienas, laikposms gavēnī, kad katoļticīgie sūdz grēkus un lūdz Dievu.
- noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- tautas dzīvais spēks noteiktas etniskas kopības (tautas) summārais dzīvīguma potenciāls.
- komercakts Noteiktas formas adresāta dokuments, ko sastāda pārvadājuma attiecībās, konstatējot kravas iztrūkumu, bojājumu vai neatbilstību.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai.
- kases grāmata noteiktas formas grāmatvedības reģistrs skaidras naudas kustības uzskaitei.
- zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība.
- kinokameras protokols noteiktas formas kinokameras darbības dokumentējums attīstīšanas laboratorijas un montāžas vajadzībām.
- apskates akts noteiktas formas oficiāls dokuments, kurā apraksta spēkratu tehnisko stāvokli apskates laikā, un ko var izmantot kā juridisku dokumentu, kas apliecina, ka apskates laikā ir vai nav konstatēti kādi spēkratu bojājumi.
- skaņu ieraksts noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
- ceļa zīmes noteiktas formas tāfeles ar uzrakstiem, kas informē kustības darbiniekus par vilciena atrašanās vietu un ceļa stāvokli un nepieprasa darbinieku noteiktu rīcību.
- finiera ielāps noteiktas formas un izmēra finiera nogrieznis, kas paredzēts finiera lokšņu saplākšņa un saplākšņa plātņu ārkārtu labošanai.
- tehnoloģiskās šķeldas noteiktas formas un izmēra koksnes daļiņas celulozes, kokskaidu un kokšķiedru plātņu, hidrolīzes produkcijas ražotnēm.
- signālrādītāji Noteiktas formas un krāsas gaismas, apgaismojamās vai neapgaismojamās tāfeles vai lukturi ar nosacītiem apzīmējumiem vai uzrakstiem, kas dod lokomotīvju brigādei papildu informāciju par kustības maršrutu, attiecīgu iekārtu atrašanas vietu un stāvokli.
- izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
- taksācijas kartīte noteiktas formas veidlapa katra nogabala meža inventarizācijas datu atzīmēšanai.
- reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
- ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- horizontālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves.
- vertikālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes.
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
- būtiskums Noteiktas informācijas svarīguma pakāpe finanšu pārskatos kopumā.
- kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
- finieru izejmateriāls noteiktas koku sugas un izmēru mežmateriāli (garkluči vai kluči) finiera lentes vai finierskaidas ražošanai lobot vai drāžot.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā aizzīmē gatavojamas detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- redzamie signāli noteiktas krāsas luksofori, tāfeles, karodziņi, lukturi, diski, signālrādītāji un signālzīmes ar raksturīgu signalrādījumu skaitu un savstarpējo izvietojumu, signāluguņu degšanas režīmu un pārnesamo signāltāfeļu formu.
- difūzija Noteiktas kultūras iezīmju izplatība migrācijas vai kultūru saskares gaitā.
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
- dispersija noteiktas kvantitatīvas pazīmes daudzveidības rādītājs ganāmpulkā.
- josla Noteiktas lieluma, platuma, garuma gaisa, ūdens, zemes teritorija ar īpašu vai speciālu tiesisko režīmu valsts tiesiskā vai starptautiski tiesiskā režīmā.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
- summārais dzīvīguma potenciāls noteiktas populācijas indivīdu dzīvīguma potenciālu summa.
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.
- profesionālās vērtības noteiktas profesijas pārstāvju darbības ideāli, pēc kuriem tiek orientēta konkrētā rīcība.
- supervizors noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ir ieguvis supervizora kvalifikāciju un ir tiesīgs veikt supervīziju.
- centrs noteiktas sfēras institūcija.
- strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai.
- grīdas gulsnis noteiktas šķērsgriezuma formas un izmēru zāģmateriāls, ko izmanto grīdas seguma (tīrās grīdas) balstīšanai.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, telpā, ierīcē).
- iedzīvotāju blīvums noteiktas teritorijas apdzīvotības biežums, ko parasti izsaka kā vidējo iedzīvotāju skaitu uz vienu km^2^.
- zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības.
- hidroloģiskā rajonēšana noteiktas zemes virsas platības (upju baseinu) iedalīšana apgabalos (rajonos) ar viendabīgu virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu.
- izraut kaut (vai) no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles laukā (arī ārā) noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- izraut kaut vai no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
- artikulācija Noteikti izteiksmes līdzekļu lietojuma paņēmieni.
- nekādā ziņā noteikti nē; nekādos apstākļos.
- noziedzīga nodarījuma stadijas noteikti noziedzīgās darbības attīstības posmi, kas kvalitatīvi atšķiras pēc bīstamās darbības rakstura un atspoguļo vainīgās personas nodoma realizācijas dažādas pakāpes.
- vadīšana Noteikti organizētas sistēmas funkcija, kas šai sistēmai nodrošina struktūras un darbības režīma saglabāšanu, programmu un mērķu realizāciju.
- būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) noteikti pretoties, nepiekrist.
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām.
- zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
- kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
- deciso Noteikti, droši.
- deliberato Noteikti, droši.
- maksima Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips.
- maksāt ragā (arī ciet) noteikti, katrā ziņā maksāt.
- kā štiks noteikti, katrā ziņā, neiztrūkstoši; taisni, stalti.
- lai velns par mazu puiku paliek noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
- obligāti Noteikti, katrā ziņā.
- īsts Noteikti, labi.
- kā likts noteikti, neapšaubāmi, katrā ziņā.
- beztrūcīgi Noteikti, neizbēgami.
- determinato Noteikti, nešaubīgi.
- čista Noteikti; droši.
- ziher Noteikti; droši.
- reizi Noteikti; katrā gadījumā.
- zakonno Noteikti; likumīgi.
- toč Noteikti; patiešām.
- točen Noteikti; patiešām.
- točn Noteikti; patiešām.
- točna Noteikti; patiešām.
- točno Noteikti; patiešām.
- token Noteikti; patiešām.
- ofic noteikti; tiešām; obligāti.
- uz galvošanu noteikti.
- visādā ziņā Noteikti.
- zakon Noteikti.
- konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiska pamatotība, likumsakarība.
- līdīgums Noteiktības trūkums.
- fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
- ekotips Noteiktiem vides apstākļiem piemērojusies dzīvo būtņu forma.
- izlase noteiktiem vides apstākļiem vislabāk pielāgoto formu izdzīvošana, nodrošinot maksimālu dzīvotspējīgo pēcnācēju skaitu.
- kondicionēšana Noteikto refleksu ievingrināšana.
- kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
- naudas reforma noteiktos termiņos un noteiktā attiecībā veikta apgrozībā esošo naudaszīmju daļēja vai pilnīga apmaiņa pret jaunām naudaszīmēm.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids; noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi.
- norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība; arī struktūra.
- skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
- redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva.
- deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
- ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
- cikls Noteikts (procesu, norišu, darbību) kopums, kas veido atsevišķu posmu (procesu, norišu, darbību) virknē, ķēdē.
- sfēra Noteikts (psihisko stāvokļu) kopums.
- dziesma Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- avenragi Noteikts adījuma raksts.
- kapa Noteikts āķu skaits pie auklas zušu ķeršanai.
- multinis Noteikts apģērba gabals.
- ietvars noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- manevrēšanas ceļš noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas paredzēts gaisakuģu manevrēšanai un vienas lidlauka vietas savienošanai ar otru.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
- šķelvinis noteikts daudzums šķidruma, kas izšļakstījās no trauka to pārvadājot.
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda.
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- prāts Noteikts emocionāls stāvoklis.
- noskaņojums Noteikts garastāvoklis.
- ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras.
- nūdaļa Noteikts iedalīts daudzums.
- rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu).
- nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko); arī nostāja.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai.
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); pamatstāvoklis.
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); sākuma stāvoklis.
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā).
- tautas skaitīšanas kritiskais moments noteikts laika moments, uz kuru tiek attiecināti visi tautas skaitīšanā iegūtie dati.
- kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- meklēšanas atslēga noteikts lauks ierakstā vai kolonnā, ko meklē datu bāzē, vai arī vērtība, kas ir atrodama dokumentā vai citā datu kopumā.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- plāns Noteikts mērogs, kādā uzņem filmējamo objektu kinokadrā: kinokadra uzņēmums noteikta mēroga robežās.
- summa noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- forma Noteikts paraugs.
- konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju.
- kārta Noteikts posms (piemēram, pasākuma, procesa) norises secībā.
- pakāpiens Noteikts posms, stadija (kādā procesā, norisē).
- dziesme Noteikts putna balss veidotu skaņu kopums.
- kavs Noteikts skaits.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai.
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta.
- statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas.
- trepopnoja Noteikts stāvoklis, kādu cenšas atrast slimnieks, lai atvieglotu apgrūtināto elpošanu.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā.
- eksersīzs Noteikts vingrinājumu komplekss klasiskajā baletā.
- zvērests Noteikts, arī svinīgs apgalvojums, apsolījums.
- krass Noteikts, ass (par kontūrām, līnijām u. tm.).
- ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem).
- konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiski pamatots, likumsakarīgs.
- tēraudains Noteikts, nelokāms, skarbs.
- tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) - par cilvēku; arī konsekvents.
- izturēts Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs.
- eksakts Noteikts, precīzs.
- profilējums Noteikts, raksturīgs (parasti sejas, tās daļas) profila veidojums.
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4).
- tvirts Noteikts, stingrs (par kustībām).
- strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem).
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu).
- konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- definīts Noteikts, zīmi nemainošs.
- finīts Noteikts.
- kniedīgs Noteikts.
- mākslīgā perināšana noteiktu ārējo apstākļu nodrošināšana inkubatorā, kas nodrošina mazuļu attīstību olās un to izšķilšanos.
- iegūšana noteiktu attiecību izveidošana
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- saskare Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrība, daba).
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- sociālā darbinieka profesionālās lomas noteiktu darbību un pienākumu kopums, kas tiek izraudzīts, īstenots un kombinēts kā viens no elementiem sociālā darbinieka mijiedarbībā ar indivīdu, grupu, kopienu.
- strādāšana noteiktu darbību veikšana, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības
- jaucējsumma noteiktu datu lauku summa, kurā ietverti lauki, ko aprēķinos parasti neizmanto, piemēram, konta numurs.
- pārpilde Noteiktu datu vai programmu uzglabāšanai datorā paredzētā atmiņas apjoma pārsniegšana.
- meklēt un aizstāt noteiktu datu vai rakstzīmju secības atrašana un to aizstāšana ar citu datu kopu vai rakstzīmju secību visā dokumentā.
- elektroierīce Noteiktu funkciju veikšanai paredzēta tehniskas sistēmas sastāvdaļa, detaļu, mezglu vai elementu kopums, kurā izmanto elektrisko enerģiju.
- interpunkcija Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos.
- kontingentēts Noteiktu ietvaru ierobežots.
- atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
- signālaudekli Noteiktu izmēru audekli, ko lieto virszemes karaspēks sakariem ar lidmašīnām, ar audekliem dodot tām norunātus signālus.
- lidlauka satiksmes zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai.
- bīstamā zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā ir palielināta lidojumu bīstamība.
- proporcionālais fonts noteiktu izmēru rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aizņem dažāda platuma horizontālu telpu, piemēram burts "i" aizņem mazāku telpu nekā burts "m".
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- figūra Noteiktu kustību secība, kombinācija.
- sakvernēt noteiktu laiku gaidīt, nīkt.
- notrēst Noteiktu laiku nepārtraukti pļāpāt.
- sagvelzt noteiktu laiku pavadīt pļāpājot.
- norubināt Noteiktu laiku rubināt (par rubeni).
- savāķēt Noteiktu laiku vāķēt.
- bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu.
- ambients noteiktu noskaņu izraisošs.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
- respekts Noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem. R. pret dabas aizsardzības noteikumiem.
- mācīšanās noteiktu psihes, rakstura, personības īpašību veidošana, attīstīšana sevī
- psihodiagnoze Noteiktu psiholoģisku īpašību noteikšana, darbības un savstarpējo attiecību īpatnību uzskaite.
- seksuālās fantāzijas noteiktu seksuālu situāciju, paņēmienu vai seksa partneru iztēlošanās, ar kuriem abu dzimumu personas labprāt stātos mīlas sakaros.
- dzīvotne Noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā.
- Kerra efekts noteiktu šķidrumu un gāzu īpašības iegūt dubultlauzošas vides īpašības, ja tos ievieto ārējā elektriskajā laukā.
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
- teikuma sintaktiskā struktūra noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā.
- karšu kolekcija noteiktu uzdevumu risināšanai atlasītu karšu kopums, piem., jūras navigācijas karšu kolekcija, ko veido pirms noteikta reisa.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
- darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē); nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums kādas darbības veikšanai.
- ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
- bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
- ziņojumapmaiņas protokols noteikumi, formāti un funkcijas, kas jāīsteno ziņojumapmaiņas procesā starp sistēmas komponentiem.
- gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju.
- loģiskais interfeiss noteikumi, kas nosaka divu funkcionālu bloku sadarbību, t. sk. signālu, ko pārsūta starp ierīcēm, identifikācija un šo iekārtu atbildes reakcija.
- sintakse Noteikumi, kas nosaka programmēšanas valodā atļauto konstrukciju izveidošanu, kā arī rakstzīmju izvietojumu programmā.
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem.
- noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs; arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
- stils Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā).
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- kolinearitātes nosacījums noteikums, ka objekta punktam, projekcijas centram un ainas punktam jāatrodas uz vienas taisnes.
- komplanaritātes nosacījums noteikums, ka vektoriem, kas iet no projekcijas centriem uz objekta punktu un vektoram, kas savieno projekcijas centrus (bāzi), jāatrodas vienā plaknē.
- starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- likums Noteikums, norādījums, norma.
- regula noteikums, norma; (rīcības) likums.
- norma Noteikums, princips (kā) vislabākai, vismērķtiecīgākai izmantošanai, veikšanai.
- likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.).
- reglamentācija Noteikumu izdošana un ieviešana.
- disciplinārreglaments Noteikumu kopojums par disciplināru pārkāpumu un sodu būtību un uzlikšanas kārtību (kara un tiesu resoram).
- datu integritāte noteikumu kopums, kas datoru tīklos nodrošina datu saglabāšanu paredzētajai to izmantošanai, un ietver sevī gan spēju apstrādāt atteikumus, gan arī datu automātisku atjaunināšanu.
- marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi.
- datu integritāte noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu (īpaši pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas).
- gramatika Noteikumu kopums, kas nosaka valodas vārdu uzbūves, formu maiņas, vārdu saistījuma un teikumu uzbūves pamatprincipus.
- aptieku reglaments noteikumu kopums, kas regulē aptieku un aptiekāru darbību, Rīgā pirmais izdots 1636. g.
- datu posma vadība noteikumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas apmaiņu starp datoru tīkla mezgliem.
- tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas.
- korobka Noteikumu pārkāpums (piem., futbolā), diviem vienas komandas spēlētājiem vienlaikus no abām pusēm bloķējot kādu pretspēlētāju.
- fols Noteikumu pārkāpums (sporta spēlēs); personiskā piezīme (basketbolā).
- fauls Noteikumu pārkāpums (sporta spēlēs).
- robežrežīms Noteikumu un normu sistēma, kas nosaka iebraukšanas, pagaidu uzturēšanās, dzīvošanas, pārvietošanās un darbu veikšanas kārtību pierobežas zonā (joslā).
- drošības politika noteikumu un paņēmienu kopums, kas nosaka datoru tīkla drošības īstenošanas procedūras un mehānismus.
- elektrodrošība Noteikumu un pasākumu komplekss, kas jāievēro strādājot ar elektroiekārtām.
- drošības politika noteikumu un procedūru kopums datu apstrādes sistēmās, kas nosaka informācijas izmantošanas drošību.
- lauka definīcija noteikumu, ko izmanto datu bāzes pārvaldības programma un kas norāda, kāda veida informāciju var ievadīt datu laukā.
- sekošana noteikumu, norāžu izpildīšana, veicot kādu darbību
- instrukcija Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
- režīms Noteikumu, pasākumu kopums, kas nepieciešams kāda mērķa sasniegšanai.
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
- nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nopīpot Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā.
- brīvības atņemšana notiesātā piespiedu izolācija no sabiedrības uz laiku, kas noteikts tiesas spriedumā.
- fics Notiesātais, kas kalpo autoritātei.
- soda izciešana notiesātajam ar tiesas spriedumu noteiktā kriminālsoda izpildīšana.
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
- pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert (1).
- pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
- pietvarstīt Notvert noteiktu daudzumu, savākt kopā.
- abdukācija Novadīšana; pāreja no viena teikuma uz otru.
- piekopt Novākt un novietot noteiktā, paredzētā vietā.
- archaisms Novecojies vārds vai izteiciens; arhaisms.
- arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
- rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu.
- nestandartizētā novērošana novērošana, kurā iepriekš netiek noteikts objekta elementu kopums, un novērotājam nav rīcības plāna.
- standartizētā novērošana novērošanas veids, kuru raksturo stingri noteikta procedūru secība un tiek veikta saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu.
- pagriezt muguru novērsties, atteikties, neievērot.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- ar normām pamatotā novērtēšana novērtēšana, lietojot testu ar standartizācijas izlasē noteiktām normām.
- izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- nosvērt Novērtēt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
- vētēt Novērtēt, noteikt vērtību.
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- kombinēt Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vietā, noteiktos apstākļos.
- saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
- izvietot Novietot priekšmetus, elementus noteiktā kārtībā, veidā.
- sakārtot galdu novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
- izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā; stāties ierindā.
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
- nogarināt Nozāģēt (dēļus, apaļkokus u. tml.) noteiktā garumā.
- noziedznieka izdošana noziedznieka, kurš atrodas noteiktas valsts teritorijā, nodošana citai valstij pēc tās pieprasījuma, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības vai spēkā esoša sprieduma izpildīšanai; ekstradīcija.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- (vai) mēli nokost nožēlot izteikto.
- kost sev vai mēlē nožēlot izteikto.
- nokost sev vai mēli nožēlot izteikto.
- piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam.
- rangs numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
- fonta numurs numurs, ar kura palīdzību lietojumprogramma vai operētājsistēma identificē noteiktu fontu.
- Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
- samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt.
- mašot Ņemt (noteiktu daudzumu labības) atlīdzībai par malšanu vai kulšanu.
- līgt ņemt kādu darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- līgt ņemt pie kāda darbu uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- noņirgt Ņirdzīgi noteikt, pateikt.
- noņirgāties Ņirgājoties noteikt, pateikt.
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām.
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
- orientēt objekta (piemēram, kosmiska lidaparāta) kustību pavērst noteiktā virzienā.
- konformance Objekta atbilstība standartos noteiktajām prasībām.
- standartatbildība Objekta atbilstība standartos noteiktajām prasībām.
- skaņas lokācija objekta atrašanās vietas noteikšana, izmantojot tā radīto atstaroto skaņu.
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina.
- objekta infinitīvs objekta nenoteiksme.
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
- ilgstošais bezdarbs objektīva parādība, kad bezdarbnieks likumdošanā noteiktā laika periodā nevar atrast darbu.
- kārta Objekts (celtniecības kompleksā), ko uzceļ atsevišķā, noteiktā celtniecības posmā.
- svētvieta Objekts, kulta, svētceļojuma vai apbedījumu vieta, kura noteiktā etnosā, reliģijā vai kultūrā ir izcelta starp pārējām vietām kā svēta.
- aktīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to atstarotajiem signāliem, kurus izstaro īpašas iekārtas.
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem).
- radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
- radiotermolokācija Objektu atrašanās vietas noteikšana pēc to siltuma radiostarojuma.
- klasteris Objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu.
- klasters Objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu.
- termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus; virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
- kārtošana Objektu kopas pārveide, grupēšana vai atlase pēc noteiktām pazīmēm.
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- optiskā lokācija objektu noteikšana pēc gaismas signāliem.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem; secība.
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
- demisija Oficiāla (valdības, ministra, amatpersonas vai amatpersonu grupas) atteikšanās turpmāk izpildīt amata pienākumus.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši.
- iesniegšana oficiāla dokumenta, pieteikuma, iesnieguma u. tml. nodošana
- locija Oficiāla navigācijas informācija par kuģošanas apstākļiem, valsts noteikumiem teritoriālajos un iekšējos ūdeņos.
- galvenais apmērītājs oficiāla persona, kvalificēts speciālists jahtu apmērīšanā, kurš vada mērīšanas komisijas darbu un sastāda sacensībām pieteikto jahtu sarakstu ar to tehniskā stāvokļa novērtējumu.
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise; svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
- demisionēt Oficiāli atteikties turpmāk izpildīt amata pienākumus (par valdību, ministru).
- iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml).
- rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem).
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- pasludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- piesacīt Oficiāli pieprasīt (ko); pieteikt (1).
- slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- matrikula Oficiāls (piemēram, noteiktu personu, ienākumu, iemaksu) saraksts.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
- juridisks akts oficiāls rakstisks dokuments, kas rada noteiktu tiesisku stāvokļi, paredz zināmas tiesiskas sekas un ir virzīts uz sabiedrisko attiecību noregulēšanu.
- lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
- reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts institūciju, iestāžu, organizāciju darbību.
- oftalmometroskops Oftalmoskops ar ierīci refrakcijas noteikšanai.
- karbonometrija Oglekļa dioksīda daudzuma noteikšana telpā vai izelpojamā gaisā.
- kapnogrāfija Oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšana izelpotajā gaisā ar kapnogrāfu; lieto elpināšanas efektivitātes vērtēšanai narkozes laikā vai akūtu elpošanas traucējumu gadījumā.
- molekulmasa oglekļa vienībās izteikta molekulas masa; molmasa.
- mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
- perkarbonāti Ogļpārskābes, H2C2O6, sālis, ko iegūst vai nu apstrādājot karbonātu šķīdumus ar ūdeņraža peroksīdu, vai arī elektrolizējot karbonātu šķīdumus noteiktos apstākļos.
- cianopsīns Olbaltumviela acs tīklenes fotoreceptoros, kas absorbējot noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu maina savu ģeometrisko konfigurāciju.
- hiperluteinizācija Olnīcas folikulu pārmērīga luteinizācija.
- pertubācija Olvadu izpūšana, lai noteiktu vai atjaunotu caurlaidību.
- izvaļītēm Omulīgi, viegli, nepiespiežoties; bez steigas; pamazām.
- slēdzene Operācija, kas atļauj izmantot noteiktu resursu tikai vienam procesam.
- binārā operācija operācija, kuras izpildei nepieciešami divi argumenti (operandi); šādu operāciju var izpildīt ar skaitļiem (aritmētiskās operācijas), izteikumu patiesumvērtībām (loģiskās operācijas) u. c. matemātiskiem objektiem
- pretpārvietošanās Operācija, lai reaģētu uz pretinieka pārvietošanos vai apsteigtu to.
- zāģbaļķu sazāģēšana operāciju kopums, kuru izpildes gaitā no zāģbaļķiem iegūst noteikta izmēra un kvalitātes zāgmateriālus.
- izguve Operāciju, metožu un procedūru kopums, ko izmanto noteiktas tematikas datu atlasei no datu bāzēm vai datnēm.
- izpildlaika versija operētājsistēmas vai sistēmprogrammas vienkāršota versija, kas saistīta ar noteiktu lietojumprogrammu, kura bez šīm sistēmprogrammām nevar tikt izpildīta.
- opsonometrija Opsoniskā indeksa noteikšana.
- eksponometrija Optikas nozare, kurā pēta gaismas un apgaismojuma mērīšanas metodes, kā noteikt efektīvākās fotoaparāta slēdža un objektīva diafragmas kombinācijas optimālā fotomateriāla ekspozīcijas lieluma nodrošināšanai.
- nefelometrs Optiska ierīce šķidruma duļķainības un dispersu sistēmu blīvuma noteikšanai; lieto arī baktēriju daudzuma noteikšanai suspensijā.
- turbidimetrs Optiska ierīce šķidrumā suspendētu vielu koncentrācijas noteikšanai.
- lāzerdisks Optiskais disks - disks, kas paredzēts informācijas ierakstei un nolasei ar lāzera stara palīdzību.
- kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos).
- saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem.
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus).
- viļņmērs Optisks aparāts jūras viļņu augstuma, garuma, perioda, pārvietošanās ātruma un virziena noteikšanai.
- kiprēgelis Optisks ģeodēziskais instruments, ko lieto virziena grafiskai attēlošanai un noteikšanai.
- densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai.
- bikvarcs Optisks instruments polarizācijas plaknes noteikšanai, kas sastāv no divām kvarca pusripām.
- traheoskops Optisks instruments trahejas apskatei.
- mikrointerferometrs Optisks instruments, kas sastāv no mikroskopa un interferometra un ir paredzēts līdzenu ārējo virsmu mikronegludumu noteikšanai un mērīšanai.
- elementanalīze Organiskā savienojuma ķīmisko elementu kvalitatīva pierādīšana un kvantitatīva noteikšana.
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam).
- beilšteins Organiskās ķīmijas rokasgrāmata, ko izdeva profesors Fr. Beilšteins.
- bioloģiskā produktivitāte organiskās vielas (biomasas) pieaugums ekosistēmā noteiktā laika vienībā.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
- motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
- ģenealoģiskā metode organisma normālo un patoloģisko pazīmju iedzimšanas pētīšanas metode, izsekojot tās tās noteiktās ģimenēs vairākās paaudzēs.
- alergometrija Organisma reaktīvā stāvokļa noteikšana pret kādu alergēnu.
- iedzimtība organisma spēja nodot pēcnācējiem savas sugas un individuālās pazīmes un attīstības īpatnības, kas ir ģenētiski noteiktas.
- darbspēja Organisma, kā arī tā atsevišķu orgānu un sistēmu spēja izpildīt noteiktu, tiem raksturīgu funkciju, darbu.
- stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem.
- stenoedafiski organismi organismi, kas spēj dzīvot tikai kādā noteiktā gruntī.
- vecumposms Organismu dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- fotoperiodisms Organismu reakcija uz noteiktu diennakts gaismas un tumsas perioda attiecību.
- morfometrija Organismu un to daļu izmēru noteikšana.
- darbplūsma organizācijā plānota uzdevumu izpildes secība noteikta projekta īstenošanai
- konsultants investīciju jautājumos organizācija vai persona, kas par noteiktu maksu konsultē līdzekļu ieguldījumu jautājumos un palīdz pārvaldīt investētos līdzekļus.
- fonds organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus.
- garantija organizācijas (uzņēmuma) galvojums, ka piegādātā produkcija, nodotā lieta vai izpildītais darbs līdz garantijas termiņa beigām atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus vai arī nekvalitatīvo preci apmainīt.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
- družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam); vienība, kopa.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- solidaritātes streiks organizēta darba pārtraukšana vienā uzņēmumā (nozarē), lai izteiktu savu vienotību ar streikotājiem citos uzņēmumos (nozarēs) un tādējādi panāktu labvēlīgu rezultātu.
- pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- kampaņa organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- pasāciens organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; pasākums
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- iešūnis Organoīds - šūnas daļa ar noteiktu uzbūvi, kas veic noteiktas funkcijas.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- orientācija Orientēšanās - sava stāvokļa noteikšana telpā; savas pozīcijas noteikšana politiskajā, ideoloģiskajā u. tml. sfērās; savas darbības virzīšana uz noteiktu mērķi.
- datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai.
- ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
- uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
- ortofotokarte Ortofotoattēls, kas atbilst noteiktai karšu lapu nomenklatūrai.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- hronisks osteomielīts osteomielīts bez strutu veidošanās, ar izteiktu kaula sklerozi; rentgenogrammā redzams slimā kaula vārpstveida sabiezējums.
- festino otrās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- camestres otrās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- cesare otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs
- pēcizsole Otrreizēja izsole, kad tiek noteikta galīgā cena.
- odorimetrija Ožas stimulu noteikšana.
- burzināt Pa druscītei drupināt, sīki smalcināt.
- ģeometriski degresīvā metode paātrinātās nolietojuma metodes variants; nolietojuma normu, kas noteikta atbilstoši lineārā nolietojuma formulai, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu aprēķinano objekta atlikuma vērtības, kas ar katru nākamo gadu samazinās.
- spedente Paātrinot, pasteidzinot.
- ačelerando Paātrinot, sasteidzot.
- garenslīpums Paaugstinājuma vai pazeminājuma un ceļa horizontālā attāluma attiecības rādītājs, parasti izteikts procentos vai promiles.
- trigonometriskā nivelēšana paaugstinājumu noteikšana ar slīpu vizūru no vienas instrumenta stāvvietas.
- augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu.
- uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
- mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm.
- periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
- paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā).
- atsažaustīties Pabūt, ierasties vairākās vietās, parasti bez noteikta mērķa.
- dacelt Pacelt (līdz noteiktam augstumam).
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- pampaks pacelta zemes virsmas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni; paugurs.
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- pašvīkstēt Pačukstēt, klusu pateikt.
- sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
- paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
- atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt.
- sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
- pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt.
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
- parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
- refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks.
- etalonsaimniecība Padomju lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kas pārstāvēja noteiktu saimniecību grupu ar aptuveni līdzīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem, ražošanas un ekonomiskajiem rādītājiem.
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
- iekaudze Pagaidām un steigā samesta siena kaudze, lielāka nekā guba.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja.
- pasukāt Paiet, pastaigāt (parasti enerģiski, steidzīgi).
- papildpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības, izņemot balsstiesības.
- pamatpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības.
- pakalpojumatteice pakalpojuma atteikums.
- aprūpes līdzmaksājums pakalpojuma saņēmēja maksājuma daļa, saņemot valsts apmaksātos sociālās aprūpes pakalpojumus; tās apmērs un biežums tiek noteikts pēc individuālās situācijas izvērtējuma, ko veic sociālais darbinieks.
- numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.
- papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei.
- veselības aprūpes pakalpojums pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai.
- pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā.
- vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
- tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika.
- iznākt Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
- pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- balansēts datu posma piekļuves protokols pakešu komutācijas tīklu X.25 standartā noteiktais datu posma slāņa protokols. LAPB ir duplekss, asinhrons, simetrisks protokols.
- nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt; nomurmināt.
- izkāst caur zobiem reti paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt.
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
- savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
- dispanserizēt Pakļaut dispansera uzskaitei un ārstēt dispanserā.
- karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- šķērsts palama darbīgai sievietei.
- piricka Palama sievietei un aitai.
- plida Palama sievietei.
- pļirka Palama sievietei.
- bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij.
- pļerra Palama vecākai sievietei.
- merci paldies, pateicos.
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
- nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt; novilkt (11).
- aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
- attīstīt Palielināt (ātrumu), sasniegt (noteiktu ātrumu) - par mašīnām; panākt, ka palielinās (mašīnas ātrums).
- pielikt Palielināt (maksājuma summu); pievienot maksājumam (noteiktu summu).
- megaloskops Palielinātājs spogulis; lupa sīku priekšmetu apskatei.
- palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai.
- būsters palīgierīce iekārtas (mašīnas), ātruma, spēka vai citu parametru palielināšanai; starta paātrinātājs, piemēram, raķetei vai lidmašīnai.
- zāģēšanas sile palīgierīce koka sagatavju šķērszāģēšanai noteiktā leņķī pret tās garenvirsmu.
- salīdzinājuma palīgteikums palīgteikums, kas ir salīdzinājuma attieksmē ar virsteikumu.
- nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs.
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma darbības nolūku, mērķi.
- cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni.
- pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_.
- veida apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka, kādā veidā risinās virsteikuma darbība un var konkretizēt vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu virsteikumā.
- izteicēja palīgteikums palīgteikums, kas konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu sastata izteicēja nominālo daļu virsteikumā.
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam.
- seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas.
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds.
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā.
- teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā.
- mēra apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas raksturo virsteikuma darbību no intensitātes vai mēra viedokļa.
- laika apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo laiku, kad risinās virsteikuma darbība.
- vietas apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo vietu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa virsteikumā.
- pieļāvuma palīgteikums palīgteikums, kura saturs ir loģiskā pretrunā ar virsteikuma saturu, tomēr ļauj īstenoties virsteikuma darbībai.
- aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
- ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
- stabveida pamati pamati, kas veidojas no atsevišķiem stabiem, kam noteikti jābūt ēkas stūros, sienu krustojuma vietās, zem ēkas karkasa statņiem, zem smagām nesošām ailstarpu konstrukcijām un sijām; ierīko zem koka un karkasa ēkām.
- cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
- profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2).
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
- pavēles teikums pamudinājuma teikums.
- rosinājuma teikums pamudinājuma teikums.
- iesteidzināt Pamudināt steigties.
- mācīšana panākšana, ka dzīvnieks izturas noteiktā veidā; dresēšana
- dzīt panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
- sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- novaldīt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
- nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.); panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
- taktēt Panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
- nolemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts).
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- novest (kādu) tik tālu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
- slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums; panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (noteiktā laikposmā) nav materiālu grūtību.
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process) pievēršas noteiktam objektam.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (sēļa, acis) iegūst citu izteiksmi.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
- ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
- iegūt Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi); izpelnīties.
- izpelnīties Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi).
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
- uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
- lakonizēt Panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks.
- pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- turēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- noturēt Panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas, paliek noteiktā stāvoklī.
- nodarbināt Panākt, ka (ķermeņa daļas) izdara noteiktas kustības, funkcionē noteiktā veida.
- izvest Panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem).
- izkārtot Panākt, ka (parasti transportlīdzekļi) tiek izvietoti noteiktā kārtībā.
- ievirzīt Panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību.
- izveidot Panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām; arī pilnveidot.
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- sataisīt Panākt, ka (sejai) rodas noteikta izteiksme.
- izveidot Panākt, ka rodas (noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- ievirzīt sliedēs panākt, lai kaut kas norisētu noteiktā kārtībā.
- panorāma ar atklājumu panorāmas kadrs, kura beigās skatītājam atklājas kāda pārsteidzoša vai negaidīta detaļa.
- panteists Panteisma piekritējs.
- akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas.
- tirāde Pantforma senfranču eposā, kas sastāv no nenoteikta skaita rindām (~7-35), bet ar noteiktu zilbju skaitu rindās (10) un biežām asonansēm.
- deviņrinde Pantforma, kura sastāv vai nu no noteiktā kārtībā izvietotām atskaņām, vai arī no noteikta pantu izkārtojuma.
- anaklāze Pantmēru dažādība, vai noteikta pantmēra trūkums.
- oktāva Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība.
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
- balneotehnika Paņēmieni un noteikumi peldes sagatavošanai.
- šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā.
- deflatēšana Paņēmiens naudā izteiktu lielumu pārlēšanai naudā ar vienādu pirktspēju.
- padomdošana paņēmiens, kā izteikt pieņēmumu, sniegt ieteikumus par labāko rīcību un iedrošināt.
- nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu.
- apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka).
- piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- koprocesors Papildu procesors (piem., aritmētiskais procesors), kas darbojas kopīgi ar pamatprocesoru un paātrina vai no tā pārņem noteiktu operāciju izpildi.
- kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
- kalibrēšana papīra (kartona) apdare ar speciālu kalibrēšanas kalandru noteikta vienmērīga biezuma iegūšanai.
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- papīra naudas kurss papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
- Šopera–Rīglera aparāts papīrmasas maluma pakāpes noteikšanas aparāts, ko izmanto lielākajā daļā Eiropas valstu un Krievijā.
- papīra pamatne papīrs, kas paredzēts tālākai apdarei, veidojot jaunu šķirni noteiktiem mērķiem.
- paškopējošais papīrs papīrs, kas sakomplektēts noteiktā lokšņu secībā, kopē attēlu no loksnes uz loksni bez kopējamā papīra palīdzības.
- apžilbināt Par ko negaidītu, pārsteidzošu.
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- standartšķirne Par piemērotāko atzītā šķirne kādā apvidū noteiktā laika periodā.
- pēclaicīgi par vēlu, pēc noteiktā laika.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- hinhidrons Parabenzohinona un hidrohinona molekulu komplekss; lieto platīna elektroda pagatavošanai, kas nepieciešams pH noteikšanai.
- banalitāte Parādība, fakts ar banālu raksturu; banāls izteiciens.
- stacionārais Džozefsona efekts parādība, ka līdz noteiktam t. s. kritiskam strāvas stiprumam sprieguma krituma kontaktā nav.
- mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās.
- virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
- gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē.
- kodolmagnētiskā rezonanse parādība, kuras pamatā ir dažu atomu kodolu mijiedarbība magnētiskajā laukā ar noteikta diapazona radiofrekvencēm.
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
- tradicionālisms Parādības, procesa saistība ar noteiktām tradīcijām (parasti mākslā).
- lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu; problēmas aplūkošana vietējā skatījumā.
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli.
- parādīties pie apvāršņa parādīties noteiktā sabiedrībā, ierasties, sākt kur darboties.
- parafrāzija Parafāzijas veids, raksturīga nesakarīgu teikumu veidošana, nekārtīgi saliekot vārdus.
- decerācija Parafīna daļas izņemšana no audiem, kas gatavoti mikroskopiskai apskatei.
- leģenda Paraksts, paskaidrojums (kartei, plānam, attēlam).
- translācija paralēlā pārnese – ģeometriska transformācija plaknē vai telpā, pārbīdot figūru vai koordinātu sistēmu par noteiktu nogriezni (vektoru) un nemainot koordinātu asu virzienus.
- izomorfisms paralēlisms valodas skaņas un valodas jēgas aspektu organizācijā (izteiksmes aspektā un satura aspektā).
- paratonija Paralīzes veids, kad ir noteiktas muskuļu grupas hipertonija un tās antagonistu hipotonija.
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- nominālais parametrs parametrs, ko noteikusi izgatavotājrūpnīca savam ražojumam. Parasti tas ir strukturālais vai diagnostiskais parametrs jaunai mašīnai.
- brīvsolis Parastais gājiena solis ierindā (kad nav jāievēro ierindas gaitas noteikumi).
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku.
- inversija Parastās vārdu kārtas maiņa (piemēram, teikumā).
- nost Parasti aizstāj verba priedēkli -no, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
- komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts"; maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
- dramaturģija Parasti savienojumā ar "muzikāls": mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- plāns Parasti savienojumā ar "pirmais", "otrais", "tiešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- papīra virsmas izturība parauga svara zudums gramos, ja tā virsmu ar spiedienu berž ar noteiktas markas smilšpapīru.
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- paraugošana Paraugu ņemšana minerālu, iežu, kā arī izr. sastāva un kval. noteikšanai.
- patrilineāra radniecība paraža noteikt bērna izcelšanos pēc vīriešu līnijas.
- redundances pārbaude pārbaude, ko veic, izmantojot aparatūras vai informacionālo redundanci un kas nodrošina noteikt veida kļūdu atklāšanu.
- ieskaite Pārbaude, kurā noskaidro, vai sportistu rezultāti atbilst noteiktām normām.
- degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
- izmeklēt pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- uzprasījums Pārdevēja pieprasītais cenas palielinājums virs ražotāja noteiktās cenas.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- pārdotspējas automatizācija pārdošanas darbību automatizācijas programmpakete, kas izveidota, lai pārdevējiem atvieglotu pārdodamo preču ieteikšanu un reklāmu; tā nodrošina savstarpēju klientu-pārdevēju kontaktu vadību, piedāvājumu un prezentāciju veidošanu, pasūtījumu apstrādi, jaunu produktu iegādi, cenu politikas veidošanu u. c.
- tirgoties Pārdot preces; apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm.
- brīnums pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu; ļoti liels pārsteigums
- apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- ieguldījumu efektivitātes novērtēšana paredzamo kapitālieguldījumu vērtēšana finanšu aspektā, lai noteiktu kapitālieguldījumu rentabilitātes un (vai) kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiku.
- īpašs paredzēts noteiktam nolūkam.
- stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi, saturu.
- zošpēdiņas Pareizrakstības zīmes, ko lieto atkārtotu teikumu sākumā un beigās.
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- racionalizēšanās Pāreja no spontānas, subjektīvas, tradicionālas darbības uz organizētu darbību saskaņā ar racionāli izvirzītiem noteikumiem.
- zarošanās Pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; vadības maiņa.
- vadības maiņa pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; zarošanās.
- beznosacījumu zarojums pāreja uz kādu noteiktu programmas vietu bez jebkādu nosacījumu iepriekšējas pārbaudes.
- pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam.
- klimaktērijs Pārejas vecums (izteiktāk izpaužas sievietēm 45-50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimakss.
- ceteris paribus pārējiem noteikumiem esot vienādiem.
- neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- adrese Parlamenta palātas atbilde uz monarha teikto troņa runu.
- landtāgs Parlaments Lihtenšteinā.
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
- sadot par ragiem pārmācīt kādu, izteikt nosodījumu, kritizēt.
- sadot pa ragiem pārmācīt kādu, izteikt nosodījumu, kritizēt.
- pārsarakstīties Pārmainīt uzvārdu likumā noteiktajā kārtībā.
- engramma Pārmaiņas, kas paliek citoplazmā, piem., neironā pēc noteikta kairinājuma.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
- ciparmānija pārmērīga aizraušanās ar cipariem un skaitļiem jebkurā darbības jomā, tieksme jebko izteikt ar skaitļiem.
- kā drudzī pārmērīgā steigā.
- noskaitīt Pārmetot, rājot, pamācot noteikt, pateikt.
- aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā.
- ņemt grožus savās rokās pārņemt iniciatīvu, vadību; kļūt par noteicēju.
- grupu atlase pārojamo dzīvnieku atlase, kurā noteiktas kvalitātes vaislinieču grupas apkalpošanai izvēlas vairākus vaisliniekus.
- privātuma atslēga parole, datu elements vai procedūra, kas identificē lietotājus un pārbauda to tiesības piekļūt īpašām datu bāzes daļām, kā arī to tiesības veikt noteiktas darbības ar datu bāzē glabājamiem datiem.
- vērsta pārraide pārraide, kas ir vērsta uz noteiktu objektu, noteiktā virzienā.
- vienvirziena sakari pārraide, kuras gaitā informācija tiek sūtīta vienā noteiktā virzienā.
- selektīvā izsaukšana pārraidošās stacijas spēja noteikt, kurai datoru tīkla stacijai ir jāsaņem ziņojums
- uzlaist Pārsniegt (noteiktu laika) ierobežojumu.
- aizjāt Pārspēt kādu jāšanā (aizsteigties priekšā).
- eifuisms Pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils, mākslotība.
- izlaist grožus no rokām pārstāt būt par vadītāju, noteicēju.
- notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam.
- sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- nepārdomāti Pārsteidzīgi.
- drabiņa Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- drabiņkule Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- dribata Pārsteidzīgs, neapdomīgs cilvēks.
- elberis Pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs cilvēks.
- žibelīgs Pārsteidzīgs, nepastāvīgs, svārstīgs.
- neapsvērts Pārsteidzīgs, neprātīgs.
- pļurcīgs Pārsteidzīgs, pārāk straujš un neapdomīgs.
- stafs Pārsteidzoša parādība.
- markants Pārsteidzošs, iespaidīgs; zīmīgs, raksturīgs.
- frapants Pārsteidzošs.
- faķīrs Pārsteidzošu darbu veicējs.
- impulsu izreaģēšana pārsteidžiga un nepārdomāta iekšēju konfliktu izpausme uzvedībā.
- aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
- noķert pie rokas pārsteigt kādu nosodāmas, neatļautas rīcības laikā, iegūt tiešus pierādījumus.
- aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
- izbrīnināt Pārsteigt, izbrīnēt.
- paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- nogūt Pārsteigt, pieķert.
- piespēt Pārsteigt, pieķert.
- pāršaut buku pārsteigties, kļūdīties.
- aizgūties Pārsteigties, pārteikties.
- apdomāt Pārsteigties.
- apdomāties Pārsteigties.
- kā no zara nokritis pārsteigts, apjucis, satriekts.
- izbrīnījies Pārsteigts.
- izbrīnots Pārsteigts.
- puante Pārsteiguma efekts; kulminācija (piemēram, darbībā, norisē).
- mīlīt Pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna.
- Ak tu vētra! pārsteiguma izsauciens.
- protreptika Pārsteiguma metode.
- brālīt Pārsteiguma, draudu vai baiļu izsauciens.
- žilbums Pārsteigums, mulsums.
- naujums Pārsteigums.
- pārsteigtība Pārsteigums.
- piespēja Pārsteigums.
- retraktacija Pārstrādāšana, savu izteicienu vai uzskatu atsaukums, pārveidošana.
- paraloģija Pārteikšanās; grūtības loģiski domāt.
- izsacīt Pārteikties (runājot).
- milīties Pārteikties, kļūdīties (runājot).
- aprunāties Pārteikties, pateikt (ko) nepareizi.
- apmisēt Pārteikties.
- pārrunāties Pārteikties.
- pārsasacīties Pārteikties.
- pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
- polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
- indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- kalcija benzoāts pārtikas piedeva E213, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, ekzēmu, nav ieteicams bērniem.
- nizīns Pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- dodecilgallāts Pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
- aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
- kupāža pārtikas produktu sastāvdaļu sajaukšana noteiktās attiecībās un noteiktā secībā, lai uzlabotu un stabilizētu produktu kvalitāti; lieto dzērienu, tējas u. c. produktu ražošanā.
- degustācija pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumukvalitātes noteikšana pēc to garšas, smaržas, krāsas un izskata.
- E962 Pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi.
- E951 Pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts.
- E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
- E151 Pārtikas uzlabotājs - briljanta melnais BN, melnais PN, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, ietekmē nieres, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
- E133 Pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
- E155 Pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
- E321 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E312 Pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem.
- E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E132 Pārtikas uzlabotājs - indigotīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem.
- E213 Pārtikas uzlabotājs - kalcija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, hiperaktivitāte, ekzēma, uzvedības problēmas, astma, nātrene, nav ieteicams bērniem.
- E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E234 Pārtikas uzlabotājs - nizīns, konservants, iespējamā iedarbība - Eiropas Parlaments 2003. gadā ieteica nelietot, var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
- E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
- modāli voluntatīvās partikulas partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
- atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm).
- kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- saraut saites pārtraukt sakarus, attiecības ar kādu, atteikties no kaut kā iepriekšēja.
- taktētājpārtraukums Pārtraukumi, kas notiek noteiktos laika intervālos un kurus izmanto, lai iniciētu procesus.
- paporkšēt Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāt.
- paporkšēties Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāties.
- kravplūsma pārvadājumu procesa raksturlielums: pārvadājumu apjoms, kas laika vienībā tiek pārvests kādā ceļa punktā noteiktā virzienā, tas ir vektoriāls lielums, ko raksturo gan lielums, gan virziens.
- kustības saraksts pārvadājumu veikšanas režīms, ar kuru noteikta transportlīdzekļa pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā, kā arī pārvadājumu izpildes laiki; reisa autobusu kustības saraksti tiek izplatīti rakstiskā un/vai elektroniskā veidā.
- atteikta iekāpšana pārvadātāja atteikšanās izvietot gaisa kuģī aviopasažieri, kuram ir derīga biļete uz attiecīgo lidojumu, apstiprināts vietas rezervējums un kurš noteiktajā reģistrācijas laikā pirms lidojuma atrodas reģistrācijas zonā.
- netiešais pārvaldījums pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā ar prievārdu.
- tiešais pārvaldījums pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā bez prievārda.
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu.
- klīrings Pārveduma rīkojumu pārraide, salīdzināšana un, ja nepieciešams, apstiprināšana pirms norēķinu veikšanas, kā arī pārveduma rīkojuma ieskaits un tādu neto pozīciju noteikšana, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini.
- eksprespārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir diena, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas ir iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
- standartpārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir nākamā darbdiena, skaitot no brīža, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
- izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
- pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- kanonizācija Pārvēršana par obligātu likumu, noteikumu.
- mobilais agregāts pārvietojama vairāku darbmašīnu kopa noteiktas tehnoloģiskas darbības izpildei, kurā kā enerģijas avots parasti ietilpst traktors.
- maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū); atkārtoti iet, parādīties (kur).
- jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā).
- brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
- virzība Pārvietošanās noteiktā virzienā.
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta).
- norādīt pārvietot rādītāju pa displeja ekrānu, lai izvēlētos kādu noteiktu objektu.
- tiekties Pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu objektu).
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- izņemt no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki pasakās, teikās zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
- personāla attīstība pasākumi un programmas noteiktas sociālās institūcijas ietvaros, kas paredzētas, lai veicinātu personāla spējas pildīt ar darbu saistītās prasības.
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
- grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- izstāde pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) tiek izstādīts.
- sociālā ārstēšana pasākumu komplekss, kura mērķis ir noteikt sociālo diagnozi un sniegt palīdzību sociālās krīzes situācijās.
- apsaimniekošanas sistēma pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgo atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- pamatierīcība Pasākumu sistēma, ko realizē, lai kādā noteiktā teritorijā veiktu visu meža inventarizāciju un izstrādātu šai teritorijai vienotu meža apsaimniekošanas projektu.
- vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- institūcija Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.).
- kruīzu kuģis pasažieru kuģis tūrisma vai izpriecu braucienam pa noteiktu maršrutu.
- pasažieru regulārie pārvadājumi pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu.
- pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi pasažieru regulārie pārvadājumi, kuros pārvadā noteiktu kategoriju pasažierus.
- maršruta taksometrs pasažieru taksometrs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.
- līnijkuģis Pasažieru vai kravas kuģis, kas kursē regulāri tikai pa noteiktu maršrutu.
- termiņpase Pase, kam ir noteikts termiņš; terminēta pase.
- palaist Paskriet, ātri paiet (parasti noteiktā veidā) - par dzīvniekiem.
- pabudināt Paskubināt, steidzināt, dzīt uz priekšu.
- paslamstīties Paslinkot; pavadīt (kādu laiku) bez noteikta darba.
- iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).
- padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot.
- pablezerēt Pastaigāties bez noteikta mērķa.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
- lidojuma līmenis pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena 1013,2 hPa līmeni.
- viršanas temperatūra pastāvīga temperatūra, kurā noteikts šķidrums vārās, ja spiediens ir nemainīgs.
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
- fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi.
- traktorbrigāde Pastāvīgs traktoristu u. c. mehanizatoru kolektīvs, kas veic noteiktu mehanizēto darbu apjomu lielsaimniecībā.
- stingrestība Pastāvīgums, noteiktība.
- ietiekties Pastāvot noteiktā laika posmā, attiekties arī uz citu laika posmu.
- atmudināt Pasteidzināt atnākt.
- apskubināt Pasteidzināt nāvi.
- aizspraukt Pasteigties kādam garām (spiežoties, spraucoties).
- sašķirmināties Pasteigties, saņemties.
- pačaganēties Pasteigties.
- pamudīties Pasteigties.
- pamundrēties Pasteigties.
- pasaskubināties Pasteigties.
- pasteidzināties Pasteigties.
- posīties Pasteigties.
- uzkuknīties Pasteigties.
- uzsteigt Pasteigties.
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
- raušus Pastiprina ar tās pašas saknes darbības vārdu izteiktas darbības intensitāti; ar rāvienu; strauji.
- nū Pastiprina izteikto domu.
- reiz Pastiprina izteikumā nosacījuma nozīmi.
- da Pastiprina kādu vārdu izteikumā; gan.
- koč Pastiprina teikumā izteikto apgalvojumu.
- decibels pastiprinātāju pastiprinājuma koeficienta mērvienība; lai izteiktu sprieguma pastiprinājumu decibelos, izejas un ieejas spriegumu attiecības decimāllogaritmu reizina ar 20.
- hiperparatireoze Pastiprinātas parathormona sekrēcijas nosacīta endokrīnās sistēmas slimība, kam raksturīgi izteikti kalcija un fosfora maiņas traucējumi.
- storno pasūtījuma atteikšana vai dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana.
- humilitāte Pašnoteiksmes traucējumi.
- pašnosacīšana Pašnoteikšanās.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā pastāvošs, tam raksturīgs, atbilstošs.
- starp mums pašu starpā; tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
- pašvaldības nodeva pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā likumā paredzētajos gadījumos.
- pašvaldības muzejs pašvaldības izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- vērtētie ieņēmumi pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas.
- pašvaldību finanšu izlīdzināšana pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei.
- kommodāts Patapinājums; romiešu līgums ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- Deo gratias pateicamies Dievam.
- apalts Pateicība, paldies.
- gratia Pateicība, žēlastība, labvēlība.
- gratias Pateicība.
- paldies Pateicība.
- paldiess Pateicība.
- pateiki Pateicība.
- pateikšana Pateicība.
- pateikums Pateicība.
- patence Pateicība.
- tenciens Pateicība.
- tencinājums Pateicība.
- eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
- tencināt Pateicoties (par ko), slavēt (kādu, ko).
- uzskoloties Pateicoties izglītībai tikt uz augšu.
- atliecināties Pateicoties liecinieku liecībām atbrīvoties.
- atgādināšana pateikšana (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (kaut ko); likšana atcerēties
- norādīšana pateikšana paziņošana (ko darīt, kā rīkoties), norādījumu došana
- padot dievpalīgu pateikt "dievs palīdz!".
- nosaukt Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
- aizbilst Pateikt (ko labu) par kādu izdevīgā, vajadzīgā brīdī.
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piezīmēt Pateikt (ko), parasti papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pamest (8).
- pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3).
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest (7).
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- palaist Pateikt (piemēram, asprātību).
- ielepīt Pateikt asi, atklāti, arī pārmetoši.
- pateikt (arī pasacīt) acīs pateikt atklāti.
- pateikt (arī pasacīt) priekšā pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž
- trāpīt naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, ko pareizu, vajadzīgu, trāpīgu.
- aizteikties Pateikt pāris vārdu.
- pabeigt Pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
- iesākt Pateikt pašus pirmos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
- spoilot pateikt priekšā (grāmatā vai filmā) paredzētu notikumu.
- izmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu); apmainīt (3).
- apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
- pārmainīt Pateikt savu un uztvert cita (domu).
- aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
- izņemt vārdus no mutes pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- spļaut acīs pateikt visu, ko domā.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt (ziņas, datus).
- iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
- iebilst Pateikt, ieteikties.
- pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
- izmuldēt Pateikt, izrunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- noteikt pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu; nosacīt (1.1).
- nosacīt Pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu; noteikt (1.1).
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko).
- nosaukt Pateikt, minēt.
- norādīt pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt).
- atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
- pabilst Pateikt, pasacīt (parasti īsi, dažus vārdus).
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
- aizrādīt Pateikt, paziņot (parasti, cenšoties brīdināt).
- atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko sen zināmu.
- sažaut Pateikt, samuldēt.
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- atgādināt Pateikt, uzrakstīt (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (ko).
- pieminēt Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē.
- izspļaut Pateikt.
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot.
- notencināties Pateikties (vairākas reizes un pietiekami).
- aptencināt Pateikties visiem pēc kārtas.
- spiest roku pateikties, just līdzi, apsveikt.
- tenkt Pateikties, slavēt, daudzināt.
- diekoties Pateikties, tencināt.
- paldiesot Pateikties, vairākkārt sakot "paldies".
- pasacīt (arī pateikt) paldies pateikties.
- pateikt (arī pasacīt) paldies pateikties.
- sacīt (arī teikt) paldies pateikties.
- teikt (arī sacīt) paldies pateikties.
- denkoties Pateikties.
- dzjakavāt Pateikties.
- padiekot Pateikties.
- padiekoties Pateikties.
- padzjākavāt Pateikties.
- pasacīties Pateikties.
- pasatēikties Pateikties.
- pateikt Pateikties.
- patencināt Pateikties.
- tencināt Pateikties.
- uztencināt Pateikties.
- nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar Patentu likuma prasībām.
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- sabiedriskie patēriņa fondi patēriņa fonda daļa, ko var izmantot bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem.
- īstais vējš patiesais vēja virziens, kas nosakāms tikai uz sauszemes vai peldlīdzeklim stāvot ostā, jo pārvietojoties to liedz noteikt kustības ātrums un virziens.
- konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- predikāts Patiesuma funkcija, kura definēta uz noteiktu īpašību kompleksa bāzes; ja dotajam objektam piemīt dotā īpašība (īpašību komplekss), tad funkcija pieņem vērtību 1 (patiess), ja nepiemīt - 0 (nepatiess).
- verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana; empīriska teorētisko atzinumu pārbaude.
- loģiskā izteiksme patiesumvērtības noteikšanas priekšraksts, kas formulēts, izmantojot attieksmes, loģiskos mainīgos un konstantes, kas savienoti ar loģisko operāciju zīmēm.
- organotropisms Patogēnu mikroorganismu vai ķīmisku vielu afinitāte pret noteiktu orgānu.
- mitofobija Patoloģiskas bailes izteikt nepareizu apgalvojumu.
- ipse dixit pats teicis (par autoritatīvu personu).
- atklāt jaunu Ameriku patstāvīgi izzināt kaut ko sen zināmu (parasti nolieguma teikumos).
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
- balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu.
- kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5).
- sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); teikties (2).
- mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu).
- apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
- saņemt rokas paust pārsteigumu, prieku, izbrīnu, neziņu.
- sasist rokas paust pārsteigumu, prieku, izbrīnu, neziņu.
- pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt.
- atspoguļot Paust, izteikt (par sejas izteiksmi, balsi, kustībām u. tml.).
- lādēties Paust, teikt lāstus.
- šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skaļi, teikt, runāt; arī bārties, rāties.
- čortāties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
- čortēties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
- izmantot pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
- au naturel pavāru mākslā izteiciens par ēdienu, kas pagatavots vienkārši, bez piedevām.
- pasteigt Paveikt (ko) ātrāk; pasteigties (1).
- nospēlēt Paveikt (noteiktu funkciju, uzdevumu kopumu).
- apstrēbt Paveikt darbus steidzīgi un pavirši.
- apdēstīties Paveikt dēstīšanu (kādā noteiktā platībā vai saimniecībā).
- aizurbt Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai).
- iegalvojums Paveikta darbība --> iegalvot (1); izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1).
- aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties; izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5); izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto; arī piebilde.
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(1); īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto; piebildums.
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (2).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme.
- sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt; noteikts matu sakārtojums.
- sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1); noteikts matu kārtojums.
- uzteikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzteikt (1).
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- imperatīvs Pavēles izteiksme (darbības vārdam).
- lipu Pavēles izteiksme no "lipt".
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- Svētais gads pāvesta izsludināts gads, kura laikā atceļ grēksūdzē uzlikto sodu (gandarīšanu) tiem, kas izpilda baznīcas noteikumus.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
- aizkamstīt Pavirši un steidzīgi aizšūt.
- ķep-ļep Pavirši, sasteigti.
- palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus); paskriet, ātri paiet.
- kā sālsstabs pavisam nekustīgs, sastindzis (no pārsteiguma, bailēm).
- prifikss Pavisam noteikta cena, ko nedrīkst ne pazemināt, ne paaugstināt.
- apdzist Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm).
- izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos).
- nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
- stigma Pazīme, kas raksturīga noteiktai slimībai.
- vēsma Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta.
- signālkairinātāji Pazīmes, kas izraisa noteiktu uzvedību; attiecinot uz cilvēkiem, ar tiem domātas raksturīgas īpašības, kas psihiski vai fiziski sevišķi pievilcīgi iedarbojas uz citiem cilvēkiem.
- puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- fonoloģiskā opozīcija pēc binārajām akustiskajām un auditīvajām pazīmēm noteikts pretstats fonoloģijā.
- zīlēt pēc rokas (arī delnas) pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
- kontrolvērtība pēc iepriekš definēta algoritma aprēķināta pārraidāmā ziņojuma, vai tā daļas, noteiktu rādītāju summa.
- dzadzens Pēc īpašiem noteikumiem izpildīta sēdoša meditācija dzenbudismā; nepieciešama pareiza poza un elpošana.
- Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu.
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- neitralizēšanās pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizācija (5).
- neitralizācija pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizēšanās.
- tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
- rinda Pēc noteikta principa sakārtots vielu kopums.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteikta pazīmju kritērija grupēts valodas vienību kopums, kurā katrs loceklis ar citiem locekļiem saistīts noteiktās attieksmēs, piem., viena un tā paša vārda gramatisko formu kopums; vārda formu veidošanas paraugs.
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- piekārtot Pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.).
- šķira Pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- stabilizējošā izlase pēc noteiktas pazīmes vai pazīmju kompleksa populācijas modālajam tipam tuvu īpatņu izdzīvošana un savairošanās noturīgos vides apstākļos.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- klasificēts pēc noteiktiem kritērijiem sadalīts; svarīgs; slepens.
- apakškorpuss pēc noteiktiem kritērijiem šķirta [korpusa]{s:9} daļa, kura ietilpst lielākā korpusā
- izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
- sēklu plantācija pēc noteiktiem selekcijas principiem atlasītu un veģetatīvi pavairotu vienas sugas koku stādījums, ko audzē sēklu ieguvei.
- runa Pēc noteiktiem valodas likumiem veidots teksts, kas atspoguļo šādu darbību.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
- prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra.
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piemēram, kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons.
- minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
- kampaņa pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- nolasīt no lūpām pēc sejas izteiksmes uztvert, nojaust ko, vērīgi uzklausīt.
- rupjvilna Pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām.
- balzametiķis Pēc stingri noteiktas tehnoloģijas no vīnogu misas (parasti Itālijā) ražots etiķis.
- algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
- augustīnietis Pēc Sv. Augustīna noteikumiem ap 500. gadu dibinātā mūku ordeņa loceklis.
- Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē.
- in optima forma pēc visiem noteikumiem.
- atpakaļējs spēks pēc vispārīgā noteikuma tāds nepiemīt normatīvajiem aktiem (ar retiem izņēmumiem, kad tas norādīts pašā normatīvajā aktā vai kad juridiskam aktam tādu piešķir kompetenta iestāde)
- anālā stadija pēc Z. Freida teorijas noteikta fāze bērna seksuālajā attīstībā, kad tā seksuālā dziņa koncentrējas tūpļa zonā.
- pazare Pēcnākamais, piem., bērns mātei.
- Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos.
- dresūra Pedantiska (cilvēku) mācīšana stingrā un noteiktā kārtībā.
- iedresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā iemācīt (cilvēku).
- izdresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā izmācīt (cilvēku).
- dresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā mācīt (cilvēku).
- pedogramma Pēdas apakšas nospiedums pēdas velves izliekuma noteikšanai.
- kodicills Pēdējās gribas izteikšana priekš nāves, ar ko pārgroza dažā ziņā testamentu.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- apžilbināt Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).
- pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- atklājums Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
- spert (arī šaut) vaļā pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
- kā uz burvja mājienu pēkšņi, negaidīti, brīnumainā, pārsteidzošā kārtā.
- kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē).
- gaidīt Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu.
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- lagrēķina garums peldlīdzekļa (atrašanās) vietas (pozīcijas) ģeogrāfiskais garums, kas noteikts ar lagrēķina metodi.
- lagrēķina platums peldlīdzekļa (atrašanās) vietas (pozīcijas) ģeogrāfiskais platums, kas noteikts ar lagrēķina metodi.
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
- navigācijas ugunis peldlīdzekļu specifiskie gaismas signāli, kas paredzēti Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos.
- pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai.
- peilēklis Pelengators - instruments novērojamā objekta virziena noteikšanai.
- peilers Pelengators - instruments novērojamā objekta virziena noteikšanai.
- kremties Pelt, izteikt pārmetumus.
- rendits Peļņa no kapitāla ieguldījuma vai no apgrozījuma (mazumtirdzniecībā), izteikta procentos.
- timopentīns Pentapeptīdu grupas imūnstimulators; efektīvs pret noteiktiem primāra imūndeficīta veidiem.
- sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos.
- pentateuchs Pentateihs.
- pentolīze Pentozes noārdīšana, konstatēta vēža slimnieku serumā; ieteikta vēža diagnostikai.
- perioptometrija Perifēriskās redzes asuma vai redzes lauka robežu noteikšana.
- žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- radiožurnāls Periodisks radioraidījums, kas sastāv no dažādu žanru materiāliem par noteiktu tēmu.
- komerclaiks Periods, kas valstī ar likumu noteikts komercdarījumiem; Latvijā - gadā 360 dienas, mēnesī - 30 dienas.
- uzskaitīt Perot iesist (kādam vairākus sitienus vai noteiktu sitienu skaitu).
- fiduciārijs persona (fiziskā vai juridiskā), piemēram, banka, kurai saskaņā ar vienošanos par trastu ir nodota pilnvarotā valdījumā noteikta manta.
- dīleris Persona vai firma, kas pārdod (parasti mazumtirdzniecībā) kādas noteiktas preces.
- darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
- kontraktants Persona vai organizācija, kas uzņemas noteiktas saistības pēc kontrakta.
- kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
- gruntsnomnieks Persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs.
- trasants Persona, kas dod tratu, uzdod savam parādniekam samaksāt noteiktu summu citai personai.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- valsts ierēdnis persona, kas ir nokārtojusi valsts civildienests ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un uz noteiktu vai nenoteiktu laiku iecelta kādā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā minētajiem ierēdņu amatiem.
- reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- liecinieks krimināllietā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā aicināta dot liecības vai kas tiek nopratināta kā liecinieks tā atrašanās vietā.
- pilnvarnieks Persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai.
- kurjers Persona, kas nogādā, parasti ko steidzamu, arī slepenu.
- armatieris Persona, kas nomā kuģi tā tālākai ekspluatēšanai, iestādamās rēdera un kapteiņa jūras dienesta līguma attieksmē.
- godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu; attiecīgais nosaukums.
- loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu.
- viesis Persona, kas piesakās tīklā vai kāda noteikta sistēmas pakalpojuma izmantošanai, bet kam nav lietotāja konta.
- abstinents Persona, kas prasa atteikties no alkoholiskiem dzērieniem, aizliegt to ražošanu un pārdošanu.
- zvērināts revidents persona, kas saņēmusi sertifikātu saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteiktajām prasībām.
- superkargo Persona, kas uz kuģa pārzina kravas uzņemšanu un izsniegšanu; parasti - kapteiņa otrais palīgs.
- turētājbanka Persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus noteiktos pienākumus.
- pašvaldības policijas darbinieks persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda likumā "Par Policiju" noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
- vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus.
- pārdzīvojušais persona, kura turpina dzīvot pēc ģimenes locekļa nāves; mirstības tabulā persona, kas pārsniegusi noteiktu vecumu.
- persona ar invaliditāti persona, kurai _Invaliditātes likumā_ paredzētā kārtībā ir noteikta invaliditāte.
- sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus.
- neapstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības uz vienu noteiktu darbību — uz konkrētu akcīzes preču vienreizēju saņemšanu no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu.
- notiesāta persona persona, kuru tiesa ar notiesājošu spriedumu ir atzinusi par vainīgu noziegumā; tai tiek piemērots kriminālkodeksā noteiktais sods par nodarījumu, un spriedums iegūst likuma spēku.
- pilnvarots Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - tēzaurs personālā datora atmiņā izveidota datne ar noteiktas vārdu kopas sinonīmiem un programma, ar kuras starpniecību var atrast vajadzīgā vārda sinonīmu šajā datnē.
- tiešās darba izmaksas personāla izmaksas, kas tieši saistītas arnoteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs.
- netiešā runa personas izteikuma atstāstījums palīgteikuma veidā.
- pilsonība Personas piederība pie noteiktas valsts.
- labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju.
- likumiskie pārstāvji personas, kas likuma noteiktajā kārtībā krimināllietās un civillietās pārstāv nepilngadīgos, rīcībnespējīgos un ierobežoti rīcībspējīgos.
- civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpe personas, kurām attiecīgās aviācijas institūcijas noteiktajā kārtībā uzdots gaisa kuģa lidojuma laikā veikt tā ekspluatāciju.
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
- vecuma grupa personu kopums noteikta vecuma intervālā (robežās), iedzīvotāju vecumstruktūras galvenais elements.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta.
- pesku Pesku peskumis - steidzīgi, pa kaklu un galvu.
- pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu).
- fāžu analīze pētāmās sistēmas atsevišķu fāžu sastāva noteikšana.
- sinhronisks pētījums pētījums, kurā tā priekšmets aplūkots kādā noteiktā laikposmā, neievērojot tā vēsturisko attīstību.
- peļņas sliekšņa analīze pētīšanas metode, ko izmanto, lai salīdzinātu kā kopējās izmaksas un peļņa mainās atkarībā no pārdošanas ieņēmuma (neto apgrozījuma), un noteiktu, kāds pārdošanas apjoms (neto apgrozījums) vajadzīgs, lai izvairītos no zaudējumiem vai iegūtu vēlamo peļņas lielumu.
- salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- Baltijas institūts pētniecības centrs Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas reģiona problēmu izpētei, dibināts 1931. g., no 1945. g. organizēja baltiešu zinātnieku lekcijas Stokholmas universitātē.
- autsaiders Pie noteiktām aprindām, profesijas, grupējuma nepiederoša persona; vienpatis; izstumtais.
- papildu darbs pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veiktais darbs; par papildu darba veikšanu darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktā apmērā.
- dzinums Pieauguma daļa (augam) vienā noteiktā laika posmā; vasa.
- pieteiciens Piebilde; bieži lietots izteiciens.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- piectoņu Piectoņu gamma - piecu blakus pakāpju skaņu rinda; jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
- pentahords Piecu blakus pakāpju skaņu rinda; jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
- saliktās tatvas piecu primāro tatvu kombinācija pa divām, ar kurām var izteikt dažādus ēteriskās fizioloģijas un tantrisma ezoteriskās filozofijas jēdzienus.
- uzsolīt Piedāvāt vairāk par kādu noteiktu lielumu.
- attiekties Piederēt (pie noteikta laika posma).
- autologs Piederīgs noteiktam organismam vai radies no šī organisma (atšķirībā no homologa vai heterologa).
- kārt kaklā piedēvēt kādam interesi par noteiktu pretējā dzimuma pārstāvi, simpātijas pret to; uzbāzīgi precināt.
- kārt kaklā piedēvēt, pārmest (vainu, izteikumu u. tml.).
- koda Piedevu vārsma noteiktu dzejas formu, parasti sonetu, nobeigumā.
- vērtēšanas sistēma pieeja, kurā, pamatojoties uz noteiktiem datiem un modeļiem, var aprēķināt vērtības, lai izvērtētu personas vai arī prognozētu to rīcību nākotnē.
- pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
- pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
- pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2).
- DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
- DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
- DAF Piegādāts līdz robežai (angļu "delivered at frontier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas eksportam, nogādātas noteiktā punktā vai vietā uz robežas pirms blakus valsts muitas robežas.
- ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
- Uz redzi! pieklājības teiciens atsveicinoties; uz redzēšanos.
- Uz redzēšanos! pieklājības teiciens atsveicinoties.
- sveikiveseli Pieklājības teiciens atsveicinoties.
- dievs gausin pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- dievs svētī pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties; sveiks.
- sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; arī laba vēlējums.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveicināts Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveiki Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties.
- Paliec sveiks! pieklājības teiciens šķiroties.
- arlabudien Pieklājības teiciens, atsveicinoties dienā.
- arlabudienu Pieklājības teiciens, atsveicinoties dienā.
- arlaburīt Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
- arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
- arlabunakt Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
- arlabvakaru Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
- Ļoti patīkami! pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
- labadiena Pieklājības teiciens, sasveicinoties dienā.
- labdien Pieklājības teiciens, sasveicinoties dienā.
- labrīt Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
- labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
- noslomēt Pieķert, pārsteigt.
- labīties Pielabināties, pieglaimoties, sataisīt draudzīgu sejas izteiksmi.
- konformēties Pielāgoties (noteiktai formai, uzdevumam, prasībām).
- pierast Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos).
- konforms Pielāgots, atbilstošs (noteiktai formai, uzdevumam, prasībām).
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums); atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
- galaktometrs Piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanas ierīce.
- regresanta pienākums pienākums iepriekš paziņot regresātam parčeka vai vekseļa samaksāšanu ar tiesas starpniecību likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.
- pašuzdošana Pienākums pašam pieteikt ienākumus.
- atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- šifrs pieņemta zīmju kopa (burti un cipari) saīsinātai dokumentu, iespieddarbu u. tml. apzīmēšanai, kas ļauj grāmatas u. c. iespieddarbus kārtot noteiktā secībā bibliotēku vai citu krātuvju plauktos.
- gaisakuģa pazīšanas zīme pieņemtie apzīmējumi (simboli, uzraksti) gaisakuģa veida un valstiskās piederības noteikšanai; izvieto uz lidmašīnas plākšņiem, fizelāžas un stabilizatora; piederību Latvijas Republikai simbolizē sarkanbaltsarkans aplis.
- interpelācija Pieprasījums, ko parlamenta deputāts vai deputātu grupa iesniedz valdībai vai atsevišķam ministram (noteiktā jautājumā vai sakarā ar visu valdības politisko kursu).
- uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti, to pārdodot).
- iepūtināt Pieradināt (zirgu) atpūsties zināmās vietās vai noteiktos laikos.
- sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā).
- izlempēties Pierast pie sliktām manierēm vai izteikumiem.
- izziņas priekšmets pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
- nodievoties Piesaukt dievu, izmantot Bībeles teicienus, lai apgalvotu, pierādītu.
- dievoties Piesaukt dievu, lietot Bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- piejāties Pieskriet, piesteigties.
- pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei.
- diezēt Piesolīt, piedāvāt, ieteikt.
- izraidīšana Piespiedu uzturēšanās aiz savas dzimtās zemes robežām uz noteiktu laiku vai visu mūžu.
- izspiest vārdu Piespiest sevi ko pateikt.
- iedot Piespriest sodu (uz noteiktu laiku).
- dašaut Piesteigt.
- dasteigties Piesteigties.
- piegrūsties Piesteigties.
- piesmukt Piesteigties.
- piespurdzīties Piesteigties.
- piesteigt Piesteigties.
- nokrāsot Piesūcinot, arī sajaucot ar noteiktu krāsu, krāsvielu, panākt, ka (kas) iegūst šādu krāsu.
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai); novirzīt.
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
- sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
- atmaidzināt Piešķirt maigāku izteiksmi (balsij, sejai u. tml.).
- novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam); piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
- savilkt seju piešķirt sejai kādu izteiksmi.
- (sa)vilkt seju piešķirt sejai kādu izteiksmi.
- vilkt seju piešķirt sejai kādu izteiksmi.
- apēnot Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietnu izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.).
- dalīt Piešķirt, noteikt katram daļu (no kopuma).
- logins Pieteikšanās (internetā).
- piemeldēt Pieteikt (kādu).
- pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem, grāmatām).
- matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
- uzdot Pieteikt, reģistrēt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- piesacīties Pieteikties (1).
- piedāvāties Pieteikties (darbā).
- uzsaukties Pieteikties laulībām un likt uzsaukt sevi baznīcā.
- pātaroties Pieteikties mācītājam uzsaukšanai (baznīcā).
- sasarakstīties Pieteikties pie garīdznieka laulībām.
- uzsolīties Pieteikties, apsolīties (ko darīt).
- uzrādīties Pieteikties, atklāt sevi.
- piebildināties Pieteikties, ierasties, būt klāt.
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (parasti par biedru, dalībnieku).
- meldēties Pieteikties.
- piemeldēties Pieteikties.
- piesasacīties Pieteikties.
- piesateikties Pieteikties.
- uzteikties Pieteikties.
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1); arī kandidēšana.
- starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī.
- izčakstināties Pietiekoši čapstināt (radot noteiktas skaņas).
- semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- izsaukuma zīme pieturzīme (!), ko parasti liek izsaukuma, pamudinājuma, vēlējuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme pieturzīme (?), ko parasti liek jautājuma teikuma beigās.
- atdalītājpieturzīme Pieturzīme, kas parasti atdala teikumus, teikuma daļas, teikuma locekļus vai to grupas.
- interpunkcija Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā.
- siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam.
- ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam.
- virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu.
- piepīt Pievienojot (kādu satura elementu, izteikumu, vārdu), papildināt (ar to tekstu).
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piemēram, afiksam, teikumam).
- piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piemēram, vingrošanai).
- laulāties spējīgais pilngadīga persona, kura nesastāv juridiski reģistrētā laulībā un uz kuru nav attiecināmi likumā noteiktie aizliegumi.
- nodokļu atvieglojumi pilnīga vai daļēja juridisku un fizisku personu atbrīvošana no nodokļu samaksas, ko noteic valsts.
- pārvilkt krustu (kaut kam) pilnīgi atteikties no kaut kā, izbeigt, aizmirst kaut ko.
- kā izspļauts pilnīgi līdzīgs (parasti mātei vai tēvam).
- prefikss Pilnīgi noteikta cena, ko nedrīkst ne pamazināt, ne paaugstināt; cena bez uzprasījuma.
- izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā).
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
- ticēt uz vārda pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
- pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
- kungs un ķeizars pilnīgs noteicējs.
- asignējums Pilnvara uzņemties īstermiņa saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.
- speciālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots vest atsevišķas un noteiktas lietas.
- komercpilnvara Pilnvara, kuru izdod komersants pilnvarojot kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt noteikta veida darījumus vai arī slēgt atsevišķus darījumus.
- parastā komercpilnvara pilnvara, kuru izdod komersants; neizsniedzot prokūru, viņš pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgta ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.
- principāls Pilnvarotājs - persona, kas nolīgst aģentu noteikta uzdevuma veikšanai.
- drošības sertificēšana pilnvarotas personas sniegts apstiprinājums, ka drošības novērtēšana veikta kvalificēti un pilnīgā saskaņā ar iepriekš formulētajiem drošības noteikumiem.
- pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums.
- pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai vai personu grupai noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
- pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai veikt noteiktu darbību vai rīkoties pilnvaras izsniedzēja vārdā.
- ievēlēšana Pilnvaru piešķiršana vai nodošana likumā noteiktajā kārtībā kādai personai balsošanas ceļā, lai tā ieņemtu valsts vai sabiedrisko amatu un veiktu tam atbilstošus pienākumus; vēlējot, balsojot izveidot cilvēku grupu, komisiju, komiteju utt., kāda uzdevuma veikšanai.
- otrais pilots pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt.
- Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas.
- Allentštaiga Pilsēta Austrijā ("Allentsteig"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dirnšteina Pilsēta Austrijā ("Duernstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heidenreihšteina Pilsēta Austrijā ("Heidenreichstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kufšteina Pilsēta Austrijā ("Kufstein"), Tiroles federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zālfeldene Pilsēta Austrijā ("Saalfelden am Steinernen Meer"), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blumfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Bloemfontein"), Frīsteitas provinces administratīvais centrs, 341700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Randfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Randfontein"), Hautenas provincē, 80500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Velkoma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Welkom"), Frīsteitas provincē, 211000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Phuthaditičhaba Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Frīsteitas provincē, 251500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kronstate Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas vidienē ("Kroonstad"), Frīsteitas provincē, 97800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
- Krēteija Pilsēta Francijā ("Creteil"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 90000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Montejāzi Pilsēta Itālijā ("Monteiasi"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ešene Pilsēta Lihtenšteinā ("Eschen"), 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gamprina Pilsēta Lihtenšteinā ("Gamprin"), 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Maurena Pilsēta Lihtenšteinā ("Mauren"), 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plankene Pilsēta Lihtenšteinā ("Planken"), 430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rugella Pilsēta Lihtenšteinā ("Rugell"), 2100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šellenberga Pilsēta Lihtenšteinā ("Schellenberg"), 1000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trīzene Pilsēta Lihtenšteinā ("Triesen"), 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trīzenberga Pilsēta Lihtenšteinā ("Triesenberg"), 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Balcersa Pilsēta Lihtenšteinā, 4500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šāna Pilsēta Lihtenšteinā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hagesteina Pilsēta Nīderlandē ("Hagestein"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eiselsteina Pilsēta Nīderlandē ("Ijsselstein"), Utrehtas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Steina Pilsēta Nīderlandē ("Stein"), Limburgas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvarteira Pilsēta Portugālē ("Quarteira"), Faru apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arteišo pilsēta Spānijā (_Arteijo_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
- Lihtenšteiga Pilsēta Šveicē ("Lichtensteig"), Sanktgallenes kantonā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minhenšteine Pilsēta Šveicē ("Muenchenstein"), Bāzeles lauku kantonā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteina pie Reinas pilsēta Šveicē ("Stein am Rhein"), Šafhauzenes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ārensburga pilsēta Vācijā (_Ahrensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bredštete pilsēta Vācijā (_Bredstedt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brunsbitele pilsēta Vācijā (_Brunsbüttel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ekernfērde pilsēta Vācijā (_Eckernfoerde_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heide pilsēta Vācijā (_Heide_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hūzuma pilsēta Vācijā (_Husum_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kapelne pilsēta Vācijā (_Kappeln_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meldorfa pilsēta Vācijā (_Meldorf_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiminstere pilsēta Vācijā (_Neumuenster_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 77100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nībille pilsēta Vācijā (_Niebuell_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlēsviga pilsēta Vācijā (_Schleswig_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā.
- Altenšteiga Pilsēta Vācijā ("Altensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arnisa Pilsēta Vācijā ("Arnis"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arnšteina Pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Bavārijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arnšteina Pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbramštete Pilsēta Vācijā ("Bad Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlībenšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenstein"), Tīringenes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlobenšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Lobenstein"), Tīringenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādoldeslo Pilsēta Vācijā ("Bad Oldesloe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšvartava Pilsēta Vācijā ("Bad Schwartau"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzegeberga Pilsēta Vācijā ("Bad Segeberg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādštafelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Staffelstein"), Bavārijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādteinaha-Cavelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bargteheide Pilsēta Vācijā ("Bargteheide"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beilšteina Pilsēta Vācijā ("Beilstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēcenšteina Pilsēta Vācijā ("Betzenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blaušteina Pilsēta Vācijā ("Blaustein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bramštete Pilsēta Vācijā ("Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīdelsdorfa Pilsēta Vācijā ("Büdelsdorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dreinšteinfurte Pilsēta Vācijā ("Dreinsteinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elmshorna Pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Epšteina Pilsēta Vācijā ("Eppstein"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
- Eitīne Pilsēta Vācijā ("Eutin"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenšteina Pilsēta Vācijā ("Falkenstein"), Saksijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenšteina Pilsēta Vācijā ("Falkenstein/Harz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013.g.).
- Fēmarna Pilsēta Vācijā ("Fehmarn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1240 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frauenšteina Pilsēta Vācijā ("Frauenstein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdrihštate Pilsēta Vācijā ("Friedrichstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gardina Pilsēta Vācijā ("Garding"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēstahte Pilsēta Vācijā ("Geesthacht"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen an der Steige"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerolšteina Pilsēta Vācijā ("Gerolstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glinde Pilsēta Vācijā ("Glinde"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gliksburga Pilsēta Vācijā ("Gluecksburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glikštate Pilsēta Vācijā ("Glueckstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grēbenšteina Pilsēta Vācijā ("Grebenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāmelne Pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju.
- Hartenšteina Pilsēta Vācijā ("Hartenstein"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heiligenhāfene Pilsēta Vācijā ("Heiligenhafen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herbšteine Pilsēta Vācijā ("Herbstein"), Hesenes federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hilpoltšteina Pilsēta Vācijā ("Hilpoltstein"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hoenšteina-Ernstāle Pilsēta Vācijā ("Hohenstein-Ernstthal"), Saksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Honšteina Pilsēta Vācijā ("Hohnstein"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Īdara-Oberšteina Pilsēta Vācijā ("Idar-Oberstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Idšteine Pilsēta Vācijā ("Idstein"), Hesenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iceho Pilsēta Vācijā ("Itzehoe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaltenkirhene Pilsēta Vācijā ("Kaltenkirchen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēllinghūzene Pilsēta Vācijā ("Kellinghusen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigšteina Pilsēta Vācijā ("Koenigstein (Saechsische Schweiz)"), Saksijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigšteina Pilsēta Vācijā ("Koenigstein im Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krempe Pilsēta Vācijā ("Krempe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lānšteina Pilsēta Vācijā ("Lahnstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauenburga Pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauteršteina Pilsēta Vācijā ("Lauterstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenšteina Pilsēta Vācijā ("Lichtenstein"), Saksijas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēvenšteina Pilsēta Vācijā ("Loewenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lībeka Pilsēta Vācijā ("Luebeck"), Šlesvigas-Holšteinas federālajā zemē, 213000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Litjenburga Pilsēta Vācijā ("Luetjenburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marne Pilsēta Vācijā ("Marne"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miterteiha Pilsēta Vācijā ("Mitterteich"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Melne Pilsēta Vācijā ("Moelln"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nekāršteinaha Pilsēta Vācijā ("Neckarsteinach"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienšteina Pilsēta Vācijā ("Neuenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīdenšteina Pilsēta Vācijā ("Niedenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīršteina Pilsēta Vācijā ("Nierstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Norderšteta Pilsēta Vācijā ("Norderstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 75400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nortorfa Pilsēta Vācijā ("Nortorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 6660 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oldenburga Pilsēta Vācijā ("Oldenburg in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pinneberga Pilsēta Vācijā ("Pinneberg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 42100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pleišteina Pilsēta Vācijā ("Pleystein"), Bavārijas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plēne Pilsēta Vācijā ("Ploen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Potenšteina Pilsēta Vācijā ("Pottenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prēca Pilsēta Vācijā ("Preetz"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kvikborna Pilsēta Vācijā ("Quickborn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ramšteina-Mīzenbaha Pilsēta Vācijā ("Ramstein-Miesenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Raceburga Pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rāvenšteina Pilsēta Vācijā ("Ravenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinbeka Pilsēta Vācijā ("Reinbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinfelde Pilsēta Vācijā ("Reinfeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šauenšteina Pilsēta Vācijā ("Schauenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šenefelde Pilsēta Vācijā ("Schenefeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenbeka Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šventinentāle Pilsēta Vācijā ("Schwentinental"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatšteinaha Pilsēta Vācijā ("Stadtsteinach"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteina Pilsēta Vācijā ("Stein"), Bavārijas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinaha Pilsēta Vācijā ("Steinach"), Tīringenes federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinava Pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteibaha-Hallenberga Pilsēta Vācijā ("Steinbach-Hallenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinbaha Pilsēta Vācijā ("Steinbach"), Hesenes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinfurte Pilsēta Vācijā ("Steinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim an der Murr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Taunusšteina Pilsēta Vācijā ("Taunusstein"), Hesenes federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēninge Pilsēta Vācijā ("Toenning"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torneša Pilsēta Vācijā ("Tornesch"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iterzene Pilsēta Vācijā ("Uetersen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ulrihšteina Pilsēta Vācijā ("Ulrichstein"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vālštete Pilsēta Vācijā ("Wahlstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Varšteina Pilsēta Vācijā ("Warstein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēdele Pilsēta Vācijā ("Wedel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzelbūrene Pilsēta Vācijā ("Wesselburen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīzenšteiga Pilsēta Vācijā ("Wiesensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilstere Pilsēta Vācijā ("Wilster"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfšteina Pilsēta Vācijā ("Wolfstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1930 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volkenšteina Pilsēta Vācijā ("Wolkenstein"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļjūras Ziltes salā.
- Ķīle Pilsēta Vācijas ziemeļos ("Kiel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes administratīvais centrs, atrodas Baltijas jūras piekrastē, 241500 iedzīvotāju (2013. g.).
- būvnoteikumi Pilsētas pašvaldības izdotie saistošie noteikumi, kas ierobežo būvkungu būvtiesības.
- apbūves līnija jeb būvlaide pilsētplānošanas dokumentos zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka apbūves attālumu no sarkanās līnijas.
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas.
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs.
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā.
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs.
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
- Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs.
- Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms.
- Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- mastīkls Pinuma raksts zeķu prievītei ar imitētiem zobiņiem.
- piegādātājs Pirkšanas-pārdošanas līguma partneris, kurš apņemas piegādāt pircējam atbilstošas kvalitātes preces noteiktā daudzumā, laikā un par noteiktu cenu.
- diskontēt Pirkt (vekseli), atskaitot attiecīgos procentus līdz noteiktajam termiņam; pārdot (vekseli bankā) ar attiecīgo procentu atskaitījumu.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei.
- pirmiesaukums Pirmais, kārtējais (noteikta vecuma pilsoņu) iesaukums aktīvajā karadienestā.
- barbara Pirmās slēdziena figūras pirmais modus; virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens tāpat.
- ferio pirmās slēdzienu figūras ceturtais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- celarent pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs
- darii pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs
- troglodīts pirmatnējais alu cilvēks; senatnē kāda teiksmaina tauta Ēģiptes dienvidaustrumos, alu iedzīvotāji.
- atriekt Pirmo reizi uzart plēsumu līdz noteiktai vietai.
- bezlaikā Pirms (parastā, vajadzīgā vai noteiktā) laika.
- iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
- sekstanta indeksa korekcija pirms lietošanas noteikta starpība loka mērvienībās starp 0 punktu uz sekstanta limba un faktisko nulles punktu.
- neīstā laikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika; priekšlaicīgi; nelaikā (1).
- nelaikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika; priekšlaicīgi.
- laikus pirms noteiktā, paredzētā laika, iepriekš.
- puslaikā Pirms noteiktā, paredzētā laika.
- prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība.
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
- ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma.
- membrāna plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- sadalīt Plānojot, prognozējot, aprēķināt, noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
- kalendarizēt Plānot (darbību, pasākumu u. tml. kopumu) pa noteiktām laika vienībām.
- kombinēt Plānot, organizēt noteiktā kārtībā (piemēram, darbu).
- profilaktiskais remonts plānoti, profilaktiski remonta darbi, ko veic, lai nepieļautu detaļu un mezglu avārijas nodiluma/nolietojuma rašanos un nodrošinātu drošu darbu noteiktā laika periodā.
- izmaksu pārkārtošana plānoto izmaksu pieskaņošana tirgus prasībām un klientu vēlmēm, pateicoties jaunievedumu procesa pārkārtošanai, kas balstās uz atziņu, ka iespējamās izmaksas ir vieglāk un lētāk pieskaņot pieļaujamām izmaksām produkta radīšanas visagrīnākajā posmā.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendāra plāns.
- kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendārplāns.
- saimnieciskais aprēķins plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
- plasku Plasku plaskumis - saka, kad salijis mētelis steidzīgi soļojot sitas un tinas ap lieliem.
- kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri.
- Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai.
- diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
- valsts iekārta plašākā nozīmē - galveno pazīmju kopums, kas raksturo noteiktas valsts būtību un uzbūvi.
- sintaktiskā paradigma plašākā nozīmē - sintaktiskās struktūras ziņā atšķirīgu, bet semantiskās struktūras ziņā vienādu vai tuvu sintakses vienību kopums; šaurākā nozīmē - vienkārša teikuma paradigma.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- Gibsona maisījums plaši pazīstams operāciju sakopojums, ko lieto tipveida programmu imitācijai un ko izmato kā etalonu procesoru ātrdarbības noteikšanai.
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- Dārfūras plato plato Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Sudānā (angļu val. "Plateau Darfur"), ir Āfrikas platformas kupolveida pacēlums ar izteiktām nogāzēm, plakanu virsu (augstums - 1000-1500 m), dažiem atliku kalniem (līdz 3000 m).
- zvoncs Platopaugurs - paugurs ar izteiktu virsotnes plakanumu, kuru veido bezakmens māls.
- personālais ciparasistents plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adrešu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam.
- bronhilokvija Plaušu blīvuma gadījumā stipri izteikta pektorilokvija.
- spirogrāfija Plaušu funkcionālo spēju noteikšana ar aparātu spirogrāfu, kas pieraksta plaušu darbības grafisko attēlu; spirometrijs.
- snēgties Plesties; aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
- sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
- aiztērzēt Pļāpāt ilgi, līdz noteiktam laikam.
- pneimerkators Pneimatisks aparāts, ar ko noteic šķidruma līmeni rezervuāros, kuģa tilpnēs, cisternās.
- velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi.
- polarizācija Polaritātes iegūšana; noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- kārtībnieks Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
- stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
- fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas; šīs formas skaņdarbs.
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
- gelefekts Polimerizācijas paātrināšanās, pieaugot vides viskozitātei, ko parasti novēro radiācijas iniciētās blokkopolimerizācijas gaitā.
- karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
- politeists Politeisma piekritējs.
- polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā.
- militārisms Politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
- harta Politisks un juridisks dokuments, kurā gk. izteiktas kādu sabiedrības slāņu politiskās prasības.
- stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību; vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- lēkumu skaits posmu skaits, kas ceļā no nosūtītāja līdz saņēmējam jāveic paketei vai e-pasta ziņojumam.
- potenciālis Potenciāls (2), fizikāls lielums, kas raksturo lauku noteiktā telpas punktā.
- pozicionējums Pozīcijas noteikšana.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību); labvēlīgs ieteikums.
- rigorozitāte Pozitīvo vekseļu likumu noteikumi, kuru dēļ vekseļa saistībai piemīt sevišķi formāls un nelokāms raksturs.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- atzinība Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
- prakses modeļi sociālajā darbā praksē atzīti profesionālās darbības vispārināti, shematiski apraksti par to, kā noteiktas sociālā darba teorijas un metodes tiek īstenotas; sastopami pieci vispāratzīti prakses modeļi: 1) problēmu risināšanas modelis; 2) uzdevumcentrētais modelis (īstermiņa pieeja); 3) naratīvā pieeja; 4) kognitīvi biheiviorālā terapija; 5) krīzes intervences modelis.
- vispārīgais sociālais darbs prakse, kurai raksturīga sociālā darba pamata kompetence bez noteiktas specializācijas; raksturīgs daudzveidīgu pieeju, teoriju un metožu lietojums dažādos sociālā darba prakses līmeņos.
- profesionālā izglītība praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei.
- aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu.
- jūras astronomija praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātas) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem.
- nosacījums Prasība, noteikums, kas jāizpilda, jāievēro.
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
- testamenta apstrīdēšana prasības iesniegšana tiesā, apstrīdot testamenta spēku pilnībā vai daļēji, ja tas neatbilst kādam likuma noteikumam.
- iebraukšanas prasības prasības, ko valsts noteikusi iebraukšanai tajā, parasti iebraukšanai nepieciešama pase vai cits dokuments, kas apliecina pilsonību, vīza un medicīniskie vai apdrošināšanas dokumenti.
- diktāts Prasību, noteikumu uzspiešana (valstu starptautiskajās attiecībās).
- funkcionālās prasmes prasmes, kas cilvēkam ir nepieciešamas, lai patstāvīgi veiktu noteiktas ikdienas dzīves darbības.
- mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
- pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- diskonts preces cenas pazemināšanās sakarā ar tās kvalitātes neatbilstību līgumā noteiktajām prasībām.
- garantijas vēstule preces izgatavotāja rakstveida garantija sniegt bezmaksas palīdzību, ja izstrādājums sabojājas noteiktā laika periodā, picējam nepārkāpjot lietošanas instrukcijas
- cena Preces vērtības izteiksme naudā.
- videi kaitīgas preces preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.
- iet tautās precēties (sievietei).
- apmērīšana precīza, noteiktās dimensijās veikta korpusa, takelāžas un buru izmērīšana, lai iedalītu jahtu attiecīgajā klasē.
- mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā.
- vārdu pa vārdam, arī vārds vārdā precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- režīms Precīzi, stingri noteikta (darbības, izturēšanās) kārtība, sadalījums laikā.
- aggiustatamente Precīzi; noteiktā tempā, ritmiski.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piemēram, savos izteikumos, vērtējumos).
- matemātisks Precīzs; noteikts.
- pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus.
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
- kredītvēstule Preču vai pakalpojumu pircēja vārdā bankas izsniegts dokuments, kas ļauj tajā minētajai personai saņemt noteiktu naudas summu.
- apgalvojums Predikāts, loģiskā izteiksme vai nosacījums, kuram būtu jābūt patiesam.
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
- mikolotisulīns Preparāts, kas satur tuberkulozes mikobaktēriju antigēnu mikolu un pret tuberkulozi rezistentu, imunizētu dzīvnieku audu ekstraktu tisulinu; ieteikts tuberkulozes terapijai.
- Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa.
- pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus.
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste.
- tribadisms Pretdabiska dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- darba izpildītājs pretendents, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts pašvaldības pasūtījuma līgumu.
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piemēram, savas aizsardzības zonas priekšā).
- inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana.
- renitence Pretošanās, atteikšanās, sevišķi goda lietu kārtošanā.
- oksimorons Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai.
- kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums; pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
- katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums; neloģisks izteikums.
- prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu.
- nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- barvede Priekšdziedātāja, teicēja.
- ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko.
- uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- optiska sistēma priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza.
- izvietošana Priekšmetu novietošana noteiktā vietā, kārtībā.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
- izvietojums Priekšmetu, elementu izkārtojums noteiktā veidā, kārtībā.
- izkārtojums Priekšmetu, to daļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- pamats zem kājām priekšnoteikumi normālai eksistencei, darbam, stabils, drošs stāvoklis, materiāls nodrošinājums; garīgs līdzsvars.
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
- premisa Priekšnoteikums.
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
- kārtula Priekšraksts, pēc kura noteiktā secībā veic matemātiskas darbības.
- kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi.
- kalendārvārds Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas.
- kanoniskais personvārds priekšvārds, ko kādas reliģiskas konfesijas pārstāvji tradicionāli atzīst par ieteicamu un lieto.
- Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- grāmatvedības politika principi, nostādnes, tradīcijas, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finansu pārskatus.
- tiesas koleģialitāte princips tiesvedībā, kas paredz, izņemot likumā noteiktos gadījumos, lietu izskatīšanu tiesā vismaz triju līdztiesīgu tiesnešu sastāvā.
- labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību.
- pasaules uzskats principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
- kārtridžs Printera sastāvdaļa - maināms konteiners, kas pildīts ar šķidrumu vai pulveri, gāzi, filtrmateriāliem.
- atrisināmības problēma problēmas būtība - noteikt, vai eksistē dotā uzdevuma risināšanas algoritms, t. i. via var atrast šī uzdevuma atrisinājumu, izpildot ierobežotu skaitu elementāru operāciju (soļu).
- selektīvas kombinēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties atsevišķu komponentu un to kombināciju izpratnei.
- selektīvās iekodēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties svarīgākās informācijas atsijāšanai no nesvarīgākās.
- selektīvā salīdzinājuma insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties zināšanu un prakses salīdzinājumam.
- uzticama funkcionēšana procedūra, kas garantē drošības atbilstību īpašiem kritērijiem, ko nosaka drošības noteikumi.
- caurskatpārbaude Procedūra, kur auditors izskata noteikta veida darījumus un ar to saistītās kontroles no paša operācijas sākuma līdz tās pabeigšanai.
- akreditācija Procedūra, kurā likumā noteiktā institūcija sniedz oficiālu atzinumu, ka juridiskā vai fiziskā persona ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus.
- uzņemšana pilsonībā procedūra, kuras rezultātā persona iegūst konkrētās valsts pilsonību - pilsoņa tiesisko statusu, ciešu tiesisku un arī politisku saikni ar valsti, gūst iespēju izmantot šīs valsts likumos noteiktās pilsoņa tiesības un pildīt pilsoņa pienākumus.
- datu formāts procedūras vai noteikumi, kas apraksta datu sakārtojumu datnē vai ierakstā.
- klīringa sistēma procedūru kopums, ar kura palīdzību dalībnieki klīringa centrā vai citā noteiktā vietā veic ar naudas vai finanšu instrumentu pārvedumiem saistītas informācijas vai dokumentu apmaiņu.
- procentu likme procenti, atlīdzība kreditoram par aizdevumu noteiktā laikā.
- procentlikme Procenti, atlīdzība kreditoram par aizdevumu noteiktā laikā.
- augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu jaunus procentus.
- ekārs Procentos izteikta atkāpšanās prēmija biržas darījumos.
- ķermeņa uzbūves indekss procentos izteikta divu dzīvnieku ķermeņa izmēru attiecība.
- dējības intensitāte procentos izteikta izdēto olu daudzuma attiecība pret dēšanas perioda garumu.
- dzīvotspēja procentos izteikta izdzīvojušo dzīvnieku attiecība pret visiem dzimušajiem.
- laukdīdzība procentos izteikta laukā sadīgušo sēklu skaita attiecība pret izsēto dīgstošo sēklu skaitu; ja laukdīdzība vāja, iegūst retus sējumus.
- kautiznākums Procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas. Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%.
- sulfiditāte Procentos izteikta nātrija sulfīda ekvivalenta attiecība pret nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda summu, vārot šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes sulfātcelulozes iegūšanai.
- pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā.
- zāģmateriālu lietderīgais iznākums procentos izteikta zāģmateriālu tilpuma attiecība pret to izzāģēšanai izmantoto zāģbaļķu tilpumu.
- bioloģiskais spektrs procentos izteikts kādas teritorijas augu dzīvesformu sastāvs.
- procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
- koksnes mitrums procentos izteikts ūdens daudzums koksnē.
- procentpunkts procentos izteiktu lielumu starpība.
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja.
- kupons Procentu summa par vērtspapīru iepriekš noteiktā laika posmā.
- taimerpārtraukums Procesa pārtraukums taimera noteiktā laika intervāla beigu momentā.
- sinhronizācija procesa uzsākšanas momenta piekārtošana kādam noteiktam notikumam sistēmā.
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos.
- bīdītājs Procesora ierīce, kas veic mašīnvārdu vai to daļu pārbīdi par noteikto vietu skaitu.
- limitācija Process --> limitēt; limita noteikšana.
- novērtēšana Process, ar kura palīdzību nosaka summas naudas izteiksmē, kādās finanšu pārskatu elementi ir jāatzīst un jāuzskaita grāmatvedības bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
- klaiņojums Process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa).
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt(2); ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
- zonipetāls Process, impulss vai sāpju iradiācija, kas vērsta uz kādu noteiktu zonu.
- autoregulācija Process, kad bioloģiskās sistēmas mehānisms noteic un regulē radušās pārmaiņas.
- kļūdu diagnosticēšana process, kas ļauj noteikt kļūdas atrašanās vietu, tās veidu, kļūdas rašanās iemeslus un tās likvidēšanas iespējas.
- izoprocess Process, kas norit apstākļos, kad nemainās kāds no sistēmas stāvokli noteicošajiem parametriem.
- zemes informācijas pārvaldība process, kas saistīts ar prasību noteikšanu ar zemi saistītai informācijai, šīs informācijas kontroli, zemes informācijas sistēmu uzlabošanu un jaunu ieviešanu, informācijas un personas datu aizsardzības nodrošināšanu.
- valodas normēšana process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu; valodas normas noteikšana
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta.
- juridiskās adreses pārcelšana process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti.
- separācija Process, kura gaitā noteikta sociālā grupa vai indivīds, kas sabiedrībā pārstāv citu kultūru un valodu, pilnībā noliedz valdošo kultūru un valodu, izolējas no tās.
- formatēšana Process, kura izpildes gaitā dokumentam piešķir noteiktu ārējo veidolu: malu un atkāpju lielumu, burtstilu un citus ārējā izskata elementus.
- pretpārliecināšana Process, kurā kāda persona, politiskā grupa vai valdība tiek pārliecināta atteikties no tās ieplānotās vai iecerētās rīcības.
- terraformēšana Process, kurā kāda teritorija noteiktā laika posmā tiek modificēta tā, ka kļūst piemērota cilvēka eksistencei.
- reterminoloģizēšanās Process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai.
- uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- tiesas sēde process, kurā kompetenta tiesa, piedaloties citām likumā noteiktām personām, likumā noteiktajā kārtībā izmeklē tās izspriešanai nodotos faktus un materiālus par kādu notikumu vai apstrīdamu darījumu un izlemj to atbilstību likumībai un taisnīgumam.
- sociālā mācīšanās process, kurā mācīšanās notiek, balstoties uz indivīda spēju novērot noteiktu uzvedības modeli un atdarināt to savā darbībā.
- standartizēšana Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā.
- vidēja termiņa valsts budžeta plānošana process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi pieciem gadiem un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.
- salīdzināšana Process, kurā tiek pētīts, analizēts, novērots, lai noteiktu (kā) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- mikrotargetēšana process, kurā tiek radīta reklāma, pamatojoties uz konkrētā lietotāja gaumi, kas noteikta analizējotattiecīgās personas datus.
- atpazīšana Process, kurā uztveramais objekts tiek attiecināts uz vienu no iepriekš noteiktām klasēm (kategorijām).
- koplīgšana Process, kurā vadība, kas pārstāv darba devēju, un arodbiedrība, kas pārstāv darbiniekus, pie sarunu galda vienojas par darba noteikumiem un apstākļiem.
- valodas atdzimšana process, kurā, apzināti īstenojot noteiktu valodas politikas pasākumu kompleksu, tiek atjaunota izzudusi valoda.
- streika norise process, kurš ietver streika pieteikšanu, pašu streiku un streika sarunas un kura laikā kolektīvā darba strīda puses realizē likumā noteiktās tiesības un pienākumus.
- pārnese Process, pateicoties kuram neapzinātas tieksmes pāriet uz citiem objektiem mijiedarbībā ar tiem.
- tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
- izstrādes norma produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā.
- izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā.
- nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu.
- sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas.
- produkcija Produktu kopums, kuri saražoti noteiktā laikposmā; ražojumi, izstrādājumi.
- brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
- reglamentētās profesijas profesijas, kurās nepieciešama noteiktā kārtā iegūta izglītība, profesionālās kvalitātes atzīšana, un darbošanos tajās reglamentē kāds normatīvais akts.
- profesionālā valoda profesiolekts - valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa.
- aprūpes vajadzību izvērtēšana profesionāla darbība, ar kuras palīdzību, izmantojot noteiktus kritērijus, tiek izvērtētas pakalpojuma saņēmēja vajadzības, esošās pašaprūpes spējas un tiek noteikts nepieciešamais aprūpes apjoms un līmenis.
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- būvekspertīze Profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (Būvniecības likums).
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
- konsaltings Profesionālu konsultāciju un ieteikumu sniegšana, gk. uzņēmējdarbības jomā.
- profesionālā identitāte profesionāļu kopienas vienošanās par noteiktām vērtībām, attieksmēm, zināšanām un prasmēm, kuras ir nepieciešamas darba veikšanai un ir kopīgas konkrētās nozares profesionāļiem.
- ordinārs profesors profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (Krievijā līdz 1917).
- pašapliecinošā prognoze prognoze, kas pati sevi apstiprina; ja cilvēks noteikti gaida no cita cilvēka vai sociālās grupas konkrētu uzvedību, tad gaidīšanas procesā viņš neapzināti veicina sava priekšstata realizāciju.
- prognosticēt Prognozēt; iepriekš noteikt.
- mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, uzdevuma īstenošanai.
- apstrāde Programmā paredzēto instrukciju izpilde datora centrālajā procesorā, lai pēc noteiktiem kritērijiem pārveidotu, kārtotu un atlasītu datus vai izdarītu ar tiem matemātiskus aprēķinus.
- rezidentprogramma Programma, kas datu apstrādes procesa laikā pastāvīgi atrodas kādā noteiktā operatīvās atmiņas apgabalā.
- parsētājs Programma, kas lielus datu blokus sadala mazākās, vieglāk interpretējamās daļās, spēj analizēt sintaktisko struktūru, noteikt vārdšķiru; to izmanto mašīntulkošanā un citās tekstu elektroniskās apstrādes operācijās.
- lietotāja programma programma, kas paredzēta noteiktas lietotājam vajadzīgas problēmas risināšanai.
- tastatūras paplašinātājs programma, kas pārrauga tastatūras taustiņu un dod iespēju taustiņam (vienam vai vairākiem) piekārtot noteiktu makrodefinīciju.
- etalonprogramma programma, ko izmanto kā etalonu, lai noteiktu un salīdzinātu datoru veiktspēju.
- lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datoru izpildītu noteikta veida darbus.
- meža politika programma, kurā noteikti meža nozares attīstības mērķi, kā arī līdzekļi un paņēmieni šo mērķu sasniegšanai.
- instalēšanas programma programma, kura sagatavo citu programmatūras pakotni darbam datorā. Tā pārkopē datnes no distributīvās disketes uz cietā diska un identificē datora ārējās iekārtas, lai noteiktus programmu draiverus piekārtotu konkrētiem displejiem, printeriem, skeneriem un citām ierīcēm.
- sintakses analīze programmas analīze, lai noteiktu tās struktūru un attīstību izmantotās programmēšanas valodas sintaksei.
- automātiskais restarts programmas atkārtota palaišana tās izpildes gaitā bez otrreizējas uzdevuma ievades; programmas automātiska atsākšana tieši no pārtraukšanas vietas var notikt arī pēc sistēmas atteices.
- pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi.
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību.
- automātiska saglabāšana programmas spēja automātiski saglabāt datni, dublējot to pēc kāda noteikta laika intervāla vai pēc noteikta tastatūras taustiņu nospiešanas reižu skaita.
- moduļuzbūve Programmas vai skaitļotājierīces uzbūves princips, pēc kura tās struktūra tiek sastādīta no atsevišķiem standartelementiem ar noteiktām funkcijām un savienošanas veidu.
- priekšlaicīgā pārtrauce programmas, komandas, procedūras vai datu pārraides pārtraukšana gadījumā, ja netiek ievēroti sistēmai noteiktie ierobežojumi.
- iestatīšanas programma programmatūra datoru sistēmas izveidošanai noteiktai uzdevumu risināšanas apkārtnei.
- termināļprocesors Programmatūra vai aparatūra ziņojumu uztveršanas un pārraides procesa vadībai noteiktam terminālim.
- tīkla ievainojamības zonde programmatūra, kas pārbauda potenciālus tīkla drošības noteikumu pārkāpumus.
- fontu ģenerators programmatūra, kas pārveido rakstzīmju kontūrfontus noteikta stila un lieluma bitkartētajos fontos, kādi nepieciešami konkrētā dokumenta drukāšanai.
- lietojumģenerators Programmatūras izstrādāšanas sistēma, kas pēc tam, kad programmētājs ir noteicis lietojumprogrammas funkcijas, ģenerē tai atbilstošus pirmkodus (mašīnas komandas).
- lappuses iestatīšana programmatūras papildiespējas, kas ļauj izveidot lappusi tādu, kād tā izskatīsies izdrukā, piemēram, noteikt tās lielumu, malu platumu, papīra izmēru.
- apstiprināšana programmēšanā - programmas noderīguma noteikšana paredzētā uzdevuma izpildei.
- apstiprinājums Programmēšanā - programmas noderīguma noteikšana paredzētā uzdevuma risināšanai.
- problēmorientēta valoda programmēšanas valoda, kas izstrādāta kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai, piemēram, sarakstu apstrādes valoda, informācijas izguves valoda, modelēšanas valoda.
- procedūrorientēta valoda programmēšanas valoda, kurā lietotājs izveido īpašu instrukciju kopu, kas datoram noteiktā secībā jāizpilda.
- deklaratīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā ir uzdotas attieksmes starp objektiem un lielumiem, bet nav noteikta darbību izpildes kārtība, piemēram, aprakstot datus un to savstarpējās attieksmes datu bāzēs.
- asamblervaloda Programmēšanas valoda, kuras komandu struktūru nosaka mašīnvalodas komandu un datu formāti, kā arī datora arhitektūra; asamblerā pieļaujamas arī augstāku līmeņu valodu konstrukcijas, piem., izteiksmes un makroinstrukcijas.
- makrovaloda Programmēšanas valodas sastāvdaļa, ar kuru zināmas operatoru secības var izteikt kā makrokomandas, piešķirot tām pastāvīgus vārdus.
- deklarācija Programmēšanas valodu semantiska izteiksme, kas ietekmē citu šīs valodas izteiksmju interpretāciju.
- raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
- pakotne programmu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus.
- prokuratūras iestādes prokuratūras sistēmā ietilpstošās iestādes, kas īsteno visas prokuratūras funkcijas noteiktā darbības teritorijā vai nozarē.
- oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa.
- rahialbuminimetrija Proteīnu daudzuma noteikšana muguras smadzeņu šķidrumā.
- kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
- protokols "Kerberos" protokols, kas autentificē lietotājus, kuri mēģina pieteikties darbam datoru tīklā un kas, izmantojot slepenu šifrēšanas atslēgu, šifrē datu apmaiņu starp šiem lietotājiem.
- maršrutēšanas tabulu protokols protokols, ko izmanto maršrutēšanas tabulu (instrukciju vai soļu sarakstu), lai apstrādātu ienākošos izsaukumus, kā arī lai noteiktu izejošo izsaukumu ceļu datoru tīklā.
- maršrutētāja protokols protokols, ko izmanto, lai noteiktu maršrutētāja statusu attiecībā pret citiem datoru tīkla maršrutētājiem un veiktu to iekšējo tabulu atjaunošanu.
- Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.).
- promese Provizoriska saistība iegādāties noteiktu daudzumu akciju par iepriekš norunātu cenu pēc šo akciju izlaišanas.
- diversija provokatīva masu mediju propaganda nolūkā dezorientēt noteiktas valsts iedzīvotājus
- jaungraši Prūsijā 1821. g. noteiktā dāldera 1/30 daļa, ko daļēji lietoja arī citās Vācijas impērijas valstīs.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- iedvešana Psihiska iedarbība uz indivīdu, lai izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi un uzvedību neatkarīgi no indivīda gribas vai pat pret to.
- hospitālisms Psihiskās attīstības aiztures zīdaiņa vecumā, kas rodas emocionālā kontakta ar pieaugušo izteikta deficīta dēļ.
- uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības konkrēta izpausme (pret kādu, ko).
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām; suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- psihodometrija Psihisko procesu ātruma noteikšana.
- emocionāls stāvoklis psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes.
- grafoanalīze Psihoanalīzes paņēmiens, kurā slimnieks rakstveidā izteic savas domas.
- runas mehānisms psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- jatrogēnija Psihogēniska slimība, kas rodas, jūtīgam cilvēkam nepareizi novērtējot ārsta izteikumus vai rīcību.
- īstenums Psiholoģijā īpašība, kas var piemist cilvēka izteiksmes veidam un pastāv pilnīgā izteiksmes saskaņā ar visu cilvēka raksturu, t. i. ar viņa gribu, jūtām, kaislībām, dziļākām tieksmēm.
- inženierpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka un viņa vadīto vai kontrolēto tehnisko ierīču mijiedarbības procesu objektīvās likumsakarības noteiktā sociālā un dabas vidē.
- aperceptīvā psiholoģija psiholoģijas virziens, kas uzsver apercepcijas noteicošo lomu apziņas dzīvē.
- grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
- koprofemija Psihoseksuāla partnera stimulēšana ar necenzētiem vārdiem un teicieniem.
- autokatarze Psihoterapijas metode, kurā slimniekam ieteic aprakstīt savus pārdzīvojumus, lai atbrīvotos no psihiskiem konfliktiem.
- autokatarse Psihoterapijas metode, kurā slimniekiem ieteic atcerēties un aprakstīt savus piedzīvojumus, lai atbrīvotos no iekšējiem psihiskiem konfliktiem.
- ideofrēnija Psihoze ar izteiktām perversām idejām.
- pamāte Pubertātes iniciācijā īstā māte, kurai jārīkojas kā pamātei (1), izraidot bērnu no savas paspārnes, aizgādniecības.
- apostāze Publiska atteikšanās no savas ticības vai pāriešana citā ticībā.
- abjurācija Publiska atteikšanās no savas ticības vai pārliecības.
- pārtveršanas punkts publiska elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem.
- sportula Publiski tiesiskas nodevas, ko pēc noteiktas takses ierēdņi senā Romā saņēma no pilsoņiem par dienesta pienākumu izpildīšanu.
- balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā.
- saukums Publisks paziņojums, parasti baznīcā no kanceles par laulības pieteikumu.
- pudžu Pudžu pudžumis - steigties nevienmērīgā solī, klūpot un krītot.
- floskuls Puķains, tukšs izteiciens; frāze.
- grupēties Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā).
- modinātājpulkstenis Pulkstenis ar ierīci (parasti zvanu), kas noteiktā laikā signalizē.
- modinātājs pulkstenis ar zvanu, kas iestatāms signalizēšanai noteiktā laikā
- reāllaika pulkstenis pulkstenis datorā, kas vienmēr rāda faktisko laiku, ģenerē ciparsignālu vai periodiskus impulsus, ko dators var izmantot kā laika intervāla starp dažādiem notikumiem, tā arī kāda procesa sākuma momenta noteikšanai.
- digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs.
- hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm).
- aeronivelēšana Punktu augstumu noteikšana ar radioaugstummēru un statoskopu aerofotografēšanas procesā.
- hidrostatiskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana (nivelēšana), kas balstās uz šķidruma īpašību savienotos traukos nostāties vienādā līmenī.
- ģeometriskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana, ko izpilda ar horizontālu vizūru.
- sekvenēšana Purīnbāzes (adenīnu un guanīnu) un pirimidīnbāzes (citozīnu un timīnu vai uracilu) saturošu nukleotīdu secības (sekvences) noteikšana polinukleotīdu (DNS, RNS) virknēs.
- nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt.
- Nigula purvs purvs Igaunijas dienvidrietumu daļā, Pērnavas rajonā, platība - 27 kvadrātkilometri, 1958. g. tam noteikts rezervāta statuss, lai saglabātu dabas kompleksus (augsto purvu un mežu).
- Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km.
- Eiderštete pussala Vācijas ziemeļrietumos, Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā.
- monolemma Pusspriedumis, tāds, kuram trūkst viena teikuma.
- kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā.
- kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira").
- sudīteris radījums, kas steidzīgi staigā apkārt un kaut ko meklē.
- dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga.
- dēdināt Radināt vistu dēt noteiktā vietā.
- radioizotopiskā diagnostika radioaktīvo elementu, to izotopu un ar tiem iezīmētu savienojumu izmantošana slimību noteikšanā.
- radionuklīdiskā diagnostika radioaktīvo elementu, to izotopu un ar tiem iezīmētu savienojumu izmantošana slimību noteikšanā.
- radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā.
- metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu.
- marķiera radiobāka radiobāka, kas atrodas noteiktā attālumā no lidlauka uz skrejceļa ass un raida radiosignālus vertikālā plaknē, pēc kuriem pilots var noteikt attālumu līdz lidlaukam.
- radiotermolokators Radioelektroniska ierīce objektu (mērķu) atklāšanai, to leņķisko koordinātu u. c. datu noteikšanai ar radiotermolokācijas metodēm.
- klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert.
- radiopeilers Radioiekārta, ar kuru noteic virzienu uz raidstaciju, tās signālus uztverot ar virzienantenu; radiopeilēklis.
- radiopeilēklis Radioiekārta, ar kuru noteic virzienu uz raidstaciju, tās signālus uztverot ar virzienantenu; radiopeilers.
- radiofrekvences piešķīrums radioiekārtas darbības nodrošināšanai individuāli noteikta radiofrekvence vai radiofrekvenču kanāls, kā arī izmantošanas nosacījumi un izmantošanas tehniskie parametri.
- ģeoradars Radiolokācijas iekārta zemes dzīļu izpētei līdz dažu simtu metru dziļumam.
- radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma.
- radioaltimetrs Radionavigācijas ierīce lidaparātu lidošanas augstuma noteikšanai.
- radiogoniometrs Radiopeilēšanas ierīce, ar kuru noteic radiostarojuma avota (piemēram, radiobākas) vai no objekta atstarojušos radioviļņu pienākšanas virzienu; to plaši izmanto navigācijā.
- radioklusums Radioraidīšanas pārtraukums tīklā uz noteiktu laiku.
- radiokontrole Radiosakaru noteiktās kārtības kontrole, lai pārbaudītu karaspēka daļas un savienojumu slēpto vadību, darbības režīmus, radiomaskēšanos, iekārtu tehniskās ekspluatācijas prasību un radiosakaru noteikumu izpildi.
- radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus.
- radars Radiotehniska ierīce mērķa atklāšanai un tā virziena un attāluma noteikšanai ar radiosignāliem; radiolokators.
- attāluma mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma gaisakuģa attāluma noteikšanai līdz noteiktai vietai uz Zemes virsmas, navigācijas satelītam vai citam gaisakuģim.
- radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai.
- radiokomplekss Radiotehnisku iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai.
- radiointerferometrs Radioteleskopu sistēma, kas sastāv no divām vai vairākām antenām, kas novietotas noteiktā attālumā viena no otras.
- orientēt Radīt (kā) darbībai noteiktu virzību, vērstību.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
- puantēt Radīt (kā) pārsteiguma efektu, kulmināciju.
- noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi; radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- rotāt Radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.).
- čerināt Radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām.
- pļukstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram biezputrai vāroties.
- pļupīt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
- pļupstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
- pļupēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
- pļupināt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
- slirkšināt radīt noteiktu troksni, kas raksturīgs cieta priekšmeta pārvietošanai velkot vai stumjot.
- orientēties Radīt savai darbībai noteiktu virzību, vērstību.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.).
- signalizēt Radīt un raidīt signālus (1); ziņot ar noteiktiem signāliem.
- sataisīt ceļu (kaut kam, kādam) radīt vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt, veicināt.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- perioda rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības lielumu noteiktā laika periodā, piemēram, mēnesī, ceturksnī utt.
- momenta rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības stāvokli noteiktā laika momentā, piemēram, mēneša beigās, gada sākumā u. tml.
- ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu; materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- laulātības tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju stāšanos laulībā noteikā laika posmā, piemēram, kopš dzimšanas, kopš šķiršanās vai kopš laulības partnera nāves.
- patrilinearitāte Radniecības, izcelsmes noteikšana pa tēva līniju.
- glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
- simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- Bīberšteina radzene radzeņu suga ("Cerastium biebersteinii").
- televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
- radiopelengācija Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopeilēšana.
- radiopeilēšana Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopelengācija.
- izrāt Rājot izteikt (kādam) pārmetumu, nosodījumu.
- ideogrāfiskais raksts raksta veids, kurā rakstzīmes (nosacīts attēls vai zīmējums) apzīmē nevis valodas skaņas, bet noteiktas nozīmes vārdus vai morfēmas (senēģiptiešu, šumeru, ķīniešu u. c. rakstības sistēmās).
- burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai.
- trata Rakstisks kreditora rīkojums parādniekam vai bankai samaksāt noteiktu naudas summu trešajai personai.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- grāmata Rakstītā literatūra kopumā; kādas atsevišķas tautas literatūra; literatūra noteiktā nozarē.
- stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme.
- ierakstīt Rakstot iekļaut (piemēram, vārdu, teikumu) tekstā.
- norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
- pārrakstīties rakstot nopelnīt lielāku summu, nekā ticis noteikts.
- viedokļraksts Raksts, kurā tiek izteikts un izskaidrots kāds viedoklis.
- skriptūristi Rakstu pazinēji; anabaptistu sekta, kura tic tikai tam, kas svētos rakstos skaidri pateikts.
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- tiesību īpašības raksturīgas tiesību pazīmes: normativitāte - tiesības sastāv no visiem obligātām tiesību normām; tiesību normas ir sakārtotas sistēmā; tiesību normām ir formāli noteikts raksturs; tiesībām ir spēja piespiest šīs normas ievērot.
- anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos); arī ātrs.
- siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
- izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
- lomas ģimenē raksturo katra ģimenes locekļa sagaidāmo uzvedības modeli, balstoties uz radniecību un/vai statusu ģimenē, ietver noteiktas funkcijas, atbildību, mijiedarbību, attieksmes un saistības ar citiem ģimenes locekļiem.
- tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem.
- izsacīt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt (4).
- mugurkauls Raksturs (parasti stingrs, noteikts).
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
- normatīvie akti rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus).
- trasēšana Rakstveida rīkojums - tratas izsniegšana par noteiktas naudas summas samaksu.
- simbols rakstzīme, ko izmanto datu grafiskai izteikšanai vai kodēšanai datorā.
- vadības simbols rakstzīme, kura noteiktā kontekstā iniciē, modificē vai aptur vadības operācijas izpildi; šo vadības rakstzīmi parasti nedrukā un uz displeja ekrāna tā neparādās.
- vadības rakstzīme rakstzīme, kura noteiktā kontekstā iniciē, modificē vai aptur vadības operācijas izpildi; šo vadības rakstzīmi parasti nedrukā un uz displeja ekrāna tā neparādās.
- notācija Rakstzīmju kopa un to izmantošanas noteikumu sistēma, kas ļauj aprakstīt datu struktūras un formālo valodu sintaksi.
- blīvums Rakstzīmju skaits, ko var ierakstīt un uzglabāt noteiktā fizikālā datu vides laukuma (tilpuma) vienībā.
- maska Rakstzīmju šablons, kas ierobežo noteiktu rakstzīmju izmantošanu kādā datu laukā.
- literālis Rakstzīmju virkne, ko programma uztver kā nemainīgu kopumu, kas izteic noteiktus datus: skaitļus, tekstu, adreses utt.
- galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku.
- veidoties rasties jaunām šķirnēm, noteiktām prasībām atbilstošiem, piemēram, dzīvnieku, kopumiem
- iegūt Rasties noteiktam izskatam, formai, fiziskām īpašībām.
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari).
- attīstīties Rasties, palielināties, sasniegt noteiktu apjomu, līmeni (par fizikālām parādībām).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- vīlēt Rāt (kādu), teikt pārmetumus (kādam).
- orīte Rati ar kastei līdzīgu virsdaļu.
- kurvvāģi Rati ar kastei līdzīgu, nekustīgi nostiprinātu virsdaļu.
- izelsot Raudot, elsojot pateikt, izrunāt.
- noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
- raudzīties (arī skatīties) ar lielām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā.
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
- kondicionēšana Ražojuma, materiāla vai gaisa īpašību uzlabošana, ar ko panāk tā atbilstību noteiktām normām, standartiem.
- fondietilpība Ražošanas pamatfondu izmantošanas efektivitātes rādītājs; noteic kā pamatfondu vērtības attiecību pret produkcijas (bruto, preču vai tīras produkcijas) vērtību.
- tiešās ražošanas izmaksas ražošanas procesā radušās izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- salikšana Ražošanas stadija, kurā, noteiktā secībā savienojot detaļas un salikuma vienības, iegūst tehniskajām prasībām atbilstošu ražojumu.
- producēt Ražot (kādas noteiktas preces); radīt kādā procesā (piemēram, vielas).
- ražošanas veids ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē.
- kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā).
- reduktāzes raudze reakcija piena labuma un tīrības noteikšanai.
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- stabilo iedzīvotāju metode reālo iedzīvotāju, par kuriem vecuma struktūrā ir nepilnīgi dati, salīdzināšana ar stabilajiem iedzīvotājiem, lai noteiktu dzimstības un mirstības vecumkoeficientus.
- optometrija Redzes aprūpes nozare, kurā nodarbojas ar redzes spēju noteikšanu, redzes un acu defektu novēršanu.
- eidoptometrija Redzes asuma noteikšana.
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā).
- pārskata referāts referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu; tikt izveidotam.
- elektropunktūra Refleksterapijas metode, kur uz noteiktiem ķermeņa punktiem iedarbojas ar elektrisko strāvu (tievu elektrodu).
- muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma.
- libertīnieši Reformācijas laikā panteiski antinomiska virziena piekritēji, kas mācīja spirituālisko panteismu.
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju.
- priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris.
- izpildkomanda Reglamentā noteiktas komandas beigu daļa vai no viena vārda sastāvoša komanda, ko komandieris dod skaļi, īsi un enerģiski.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
- augstākā - zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību.
- līnijkuģniecība Regulāra kuģniecība, kas nodrošina pastāvīgus kravu un pasažieru pārvadājumus (līnijpārvadājumus) pa noteiktiem maršrutiem (līnijām).
- rojalti Regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika.
- pasažieru neregulārie pārvadājumi regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas; šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.
- virspārdots lidojums regulārs lidojums, uz kuru pārdoto biļešu skaits pārsniedz gaisa kuģī izmantojamo vietu skaitu - pārvadātājam ir pienākums noteikumos noteiktajā kārtībā aviopasažierim izsniegt kompensāciju.
- nostādināt Regulējot panākt, ka (kam) rodas noteikts, parasti līdzsvara, stāvoklis.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
- pakāpjveida ātruma regulēšana regulēšana ar iespējām realizēt regulēšanas diapazona robežās noteiktas ātruma pakāpes.
- neirotropisms Reģeneratīvu nerv-šķiedru tieksme augt noteiktu perifērisko nerva daļu virzienā.
- epidurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu injicē noteiktā mugurkaula daļā.
- koptonnāža Reģistra tonnās izteikts (kuģu) koptilpums.
- pasportizēt Reģistrēt (ko) noteikta veida dokumentā, kurā parasti ir iekļauts (tā) raksturojums.
- laulātības vispārējais koeficients reģistrēto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikta promilēs par kalendāro gadu.
- regestas Reģistrs, katalogs veciem dokumentiem, kas atvieglina faktu secības noteikšanu un oriģinālo dokumentu pārbaudīšanu.
- splēniskā neitropēnija un reimatoīdais artrīts reimatoīdā artrīta forma: reimatoīdais poliartrīts, palielināta liesa, leikopēnija, granulocitopēnija, trombocitopēnija, anēmija, hiper- un disproteinēmija.
- antireklāma Reklāma ar izteikti negatīvu vai parodisku raksturu ar mērķi pievērst patērētāja uzmanību kāda uzņēmuma vai firmas nekvalitatīvajai produkcijai.
- slogans Reklāmas izteiksmes veids pantos.
- pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās).
- tiešsaistes analītiskās apstrādes datu bāze relāciju datu bāze, kas, pateicoties multidimensionālai piekļuvei datiem un īpašām indeksācijas metodēm, spēj apstrādāt sarežģītākus vaicājumus nekā standarta relāciju datu bāzes.
- impulsu ģenerators relaksācijas svārstību ģenerators – radioelektroniska iekārta, kas ģenerē noteiktas formas un noteiktu parametru elektriskus impulsus (relaksācijas svārstības); darbības pamatā parasti ir kondensatoru uzlādes un izlādes procesi, kurus vada nelineāras elektroierīces.
- barometriskais augstums relatīvais lidojuma augstums, kuru nosaka no noteikta (lidlauka vai jūras standarta) līmeņa.
- frāžkopa Relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- kvantu lauka teorija relatīvistiska elementārdaļiņu un to mijiedarbības teorija, kas katram fizikālajam laukam piekārto noteiktas elementārdaļiņas, ko panāk ar attiecīgā lauka kvantēšanu.
- termorelejs Relejs, kura vadības signāls ir noteikta temperatūra.
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
- pirmmonoteisms Reliģijas izcelšanās mācība, kas uzskata, ka sākotnēji pastāvējis monoteisms.
- ticība reliģijas virziens, arī konfesija; arī noteikta mitoloģiska sistēma.
- lūgšana reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā ceremonijā izmantojamais teksts
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
- panenteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas cenšas savienot panteismu (kas Dievu identificē ar pasauli) ar teistisku priekšstatu par Dievu kā personu, kas stāv pāri pasaulei (dabai).
- providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
- fluviālais reljefs reljefa formas un tipi, ko izveidojušas pastāvīgās gultnēs plūstošas ūdens straumes (upju ielejas, terases, aluviālie līdzenumi), periodiskās gultnēs plūstošas ūdens straumes (gravas, sengravas, proluviālie un izneses konusi) vai abu veidu ūdens straumes, darbojoties kādā noteiktā teritorijā (proluviāli aluviālie līdzenumi).
- gliptomorfozes Reljefi, izteiksmīgas formas kristālu nospiedumi mālu vai karbonātiežu slāņu virsmā.
- vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
- saremontēt Remontējot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, kļūst derīgs lietošanai, atbilst noteiktām prasībām.
- punktogrāfs Rentgenogrāfisks aparāts, ar kuru noteic svešķermeņu lokalizāciju audos.
- pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
- netiešā placentogrāfija rentgenoloģiska placentas un augļa galviņas atstarpes noteikšana; izmanto priekš-guļošās placentas diagnosticēšanai.
- ortodiagrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kas dod iespēju eksaktāk noteikt iekšējo orgānu lielumu un formu grafiskā atveidojumā, lietojot šauru paralēlu rentgenstaru kūli.
- skiametrija Rentgenstarojuma intensitātes mērīšana, lai noteiktu ekspozīcijas laiku.
- repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
- protaze Retorikā runas pirmā dala; teikuma vai perioda pirmā daļa.
- metabola Retorikas figūra, ar ko atkārto iepriekš teiktos vārdus, bet citā kārtībā.
- izokolons Retoriska figūra - teikuma daļu izvietojums vienādā kārtībā, pilnīgs paralēlisms.
- epistrofa Retoriska figūra, kas sastāv no viena un tā paša vārda vai izteiciena atkārtojuma.
- revīzijas pakalpojums revīzijas uzdevuma veikšana pēc likumos noteiktā Komercreģistra iestādes, izziņas iestādes, prokurora, tiesneša vai tiesas uzaicinājuma likumos noteiktajos gadījumos.
- atteikums Rezultāts --> atteikt (2); lūguma, ierosinājuma u. tml. noraidījums.
- norāde Rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
- pieteikums Rezultāts --> pieteikt (1).
- grafikas režīms režīms, kurā displeja ekrāns tiek aplūkots kā pikseļu matrica, bet rakstzīmes un citas kontūras tiek veidotas, izmantojot noteiktas pikseļu kombinācijas, tādējādi nodrošinot iespēju attēlot praktiski neierobežotu formu un fontu dažādību.
- respektēt Rīcībā, darbībā ievērot (noteiktus principus, likumības u. tml.), rīkoties saskaņā (ar tiem).
- žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
- pieaicinātais liecinieks rīcībspējīga fiziska persona, kuru pieaicina likumos paredzētajos gadījumos, lai viņš būtu klāt, izdarot noteiktas kriminālprocesuālas, civilprocesuālas vai notariālas darbības.
- apozitija Riebums pret ēdienu; atteikšanās no ēdiena.
- Ginevra Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā karaļa Artura sieva, bruņinieka Lancelota iemīļotā.
- Morgana Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa teiksmu ciklā - feja.
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais.
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index").
- ķēmēt Rijīgi (steigšus) ēst.
- pieklencēt Rijīgi un steigšus daudz ēst, skaļi strebjot.
- ķemīgs Rijīgi, steidzīgi ēdošs.
- klencēt Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
- kledzēt Rijīgi, steigšus ēst.
- aprīkojums Rīki un ierīces, ar kurām papildina mašīnu vai iekārtu noteiktu tehnoloģisku operāciju veikšanai.
- pildīt Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos).
- darbuzdevums Rīkojuma dokuments pildīt noteiktu darbu; norāda darba apjomu, izpildes laiku, samaksu; darba uzdevums.
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- laipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- strēbt karstu putru rīkoties neapdomīgi, pārsteidzīgi, neapvaldīti, pārāk strauji.
- ievērot Rīkoties saskaņā (ar kādiem ieteikumiem, norādījumiem u. tml.); iegaumēt un izpildīt (noteikumus, prasības u. tml.).
- kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- prast (arī prasties) kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- nokārtot formalitātes rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- izpildīt Rīkoties, darboties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml).
- darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai.
- variācijas kompass rīks magnētadatas novirzības noteikšanai kādā zināmā vietā.
- kalnu kompass rīks pilnīgi pareizai kalnu slāņu vai rūdas gultnes noteikšanai attiecībā uz horizontu.
- araiometrs Rīks šķidruma īpatsvara un blīvuma noteikšanai; aerometrs.
- litrametrs Rīks šķidrumu īpatnējā svara noteikšanai.
- megametrs Rīks vietas garuma izmērīšanai un zvaigžņu attiecīgā stāvokļa noteikšanai.
- vīnometrs Rīks vīna stipruma noteikšanai.
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
- kirtometrs Rīks, ar kuru var noteikt krūšu formu dažādās elpošanas stadijās.
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni.
- rindošanas disciplīna rindošanas sistēmā noteiktā kārtība, kādā tiek apmierināti rindā stāvošie pieprasījumi.
- Rīsa māte rīsa sargātāja, ko katra Bali iedzīvotāju ģimene izveido no rīsa steibriem un piekar rīsa lauka tuvumā, lai nodrošinātu labu ražu, bet līdz ar ražu to novieto klētī.
- sistēmiskais risks risks, ka viena sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt savas saistības izraisīs citu dalībnieku vai finanšu iestāžu nespēju noteiktajā laikā izpildīt savas saistības.
- aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis.
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- fiksācija Robežlieluma noteikšana.
- robežnoteikumi Robežnosacījumi - sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos.
- interaktīvais robots robots, kas ne tikai izpilda cilvēka – operatora komandas, bet arī pats piedalās situācijas noteikšanā un lēmumu pieņemšanā.
- metas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu rodas (ir) noteikts garastāvoklis, noteikta fiziskā pašsajūta.
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst.
- rokas peilkompass rokas kompass peilējuma vai pretpeilējuma noteikšanai.
- pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties).
- līdzsvara labirints rokās turama attīstoša spēle, kurā bumbiņa jāvirza pa labirintu, lai nogādātu konkrētā galamērķī, un bumbiņas kustību noteiktā virzienā panāk ar spēles virsmas grozīšanu un cilāšanu dažādos virzienos
- dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- justitium Romā tiesas un visas citas sabiedriskas darbības pārtraukums, ko noteica senāts vai maģistrāts nelaimju, briesmu vai juku laikos un atcēla, kad briesmas bija pagājušas.
- pandekti Romiešu juristu nolikumu, izteikumu un šķitumu krājums, Justiniāna likumu krājuma 2. daļa.
- commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai.
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
- Juventa Romiešu mitoloģijā - noteiktu vecumu sasniegušu jaunekļu dieviete Romā, kura simbolizēja mūžīgo Romas jaunību.
- Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni.
- juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai.
- superficies Romiešu tiesībās institūts, kur kāda persona pēc līguma varēja lietot noteiktu vai nenoteiktu laiku par ikgadēju maksu svešu zemi apbūvei ar ēkām.
- kājceļš Romiešu tiesības noteikta publiska ceļa kategorija, pa kuru var pārvietoties kājām vai jāt.
- nexum Romiešu tiesībās personīgs aizdevums, ko nodrošina paša parādnieka persona, un ko izdara paralēlas mancipācijas formā, sakot īpašu formulu, kurā izteikts parādnieka notiesājums (dammācija) parāda neatmaksas gadījumā.
- Lielā Māte romiešu vārds Tuvo Austrumu zemes dievietei Kibelei (latīņu "Magna Mater").
- padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- bērnu rotaļa rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju.
- trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris.
- valdšteinija Rožu dzimtas ģints ("Waldsteinia"), mazi, mūžzaļi, zemenēm līdzīgi zemsedzes augi, kas augļus neveido, pavairo ar dalīšanu.
- gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'").
- Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
- sacijiens Runā lietots vārds, izteikums.
- sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1).
- pārsarunāties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- pārsaskrieties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
- ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
- pārsakulties Runājot, daudz pļāpājot, izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1).
- iespraust Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu); iestarpināt (1).
- iestarpināt Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu).
- netiešais runas akts runas akts, kurā nav atbilsmes starp teikuma komunikatīvo tipu un tā funkciju runas situācijā.
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
- secīgā tulkošana runas mutvārdu tulkošana secīgi ik pēc noteiktas teksta daļas.
- mutvārdi Runas valodā izteikts teksts.
- zilbe runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- frāze Runas vienība, vārdu savienojums (parasti teikums).
- intonēšana Runas vienības (frāzes, teikuma) iezīmēšana ar runas intonāciju.
- sacīt Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [teikt]{s:1818}.
- bērt kā no maisa runāt juceklīgi, neapdomīgi, lielā steigā.
- runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- galsterēties Runāt muļķīgi vai nenoteikti.
- runāt (arī runāties) pašam ar sevi runāt pie sevis, arī vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- pārpērt Runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt.
- turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
- ņemt vārdu runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
- norkšēt Runāt, rāties, izteikt nemieru.
- laist pār lūpām runāt, teikt (ko).
- mētāties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi.
- svaidīties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi.
- grābt (arī ķert) no zila gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
- grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
- aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
- krekšēt Runāt; teikt.
- krekšķēt Runāt; teikt.
- replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
- runātmāka Runātprasme; māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
- kārtot galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- kārtot (arī sakārtot) galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
- spļaut sejā rupji apvainot kādu, atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- nejaucība Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi.
- parādīt pigu rupji, nievājoši noraidīt, izsmiet, piemānīt kādu, izjaukt nodomāto, atteikt kādam.
- negantība Rupji, piedauzīgi vardi, izteikumi.
- nelietība Rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- kreftīgs Rupjš (par vārdiem, izteicieniem).
- netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums.
- nelabs vārds (arī izteiciens) rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens).
- kakofēmisms Rupjš, nepieklājīgs vārds, ko lieto neitrāla vārda vai teiciena vietā.
- jēls Rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
- negants Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
- nelietīgs Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
- jēlība Rupjš, piedauzīgs vārds, izteiciens; rupjš, seksuāla satura joks.
- mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
- pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
- rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- habdala Sabata vai svinamās dienas beigās - pateicības lūgšana, ko ģimenes svinībās nolasa mājastēvs.
- aizbīdelēt Sabīdelēt noteiktam laikam.
- multikulturāla sabiedrība sabiedrība, kas migrācijas vai citu vēsturisku, ģeogrāfisku notikumu rezultātā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā, reliģiskā ziņā izteikti heterogēna; mūsdienās ietver arī uzskatu, attieksmju, vērtību, pārliecību dažādību.
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija ; sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- izpildinstitūcija Sabiedrības valde vai cita ar likumu vai statūtiem noteikta institūcija, kurai ir tiesības vadīt sabiedrības darbību.
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
- arodbiedrība sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- ekoloģiskie noziegumi sabiedriski bīstami prettiesiski nodarījumi, kas apdraud noteikto ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai.
- morāle sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- sporta tūrisms sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā.
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- sporta spēle sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekļi noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
- priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
- monotips Sacīkšu jahta, kura pieder pie noteiktas klases un kurai ir stingri noteikti izmēri.
- sacīt (arī teikt) acīs sacīt (teikt) atklāti.
- sacīt (arī teikt) priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, laktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- ķodīt Sacīt, teikt.
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
- izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji viendabīgās (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās.
- zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
- sagarumot Sadalīt (ko) noteikta garuma daļās.
- izkārtāt Sadalīt noteiktā kārtībā (laiku).
- izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
- gradēt Sadalīt noteikta lieluma iedaļās.
- nodēt Sadēt noteiktu daudzumu (olu).
- sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
- situēt Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- iestādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- nodrosēt Saglabāt, atstāt (ko) noteiktai personai, vajadzībai; nodrošināt, rezervēt.
- uzturēties saglabāties noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai; [uzglabāties]{s:1311}.
- pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku.
- pakārtojuma saiklis saiklis, kas saista palīgteikumu ar virsteikumu vai divus savstarpēji pakārtotus palīgteikumus.
- sakārtojuma saiklis saiklis, kas saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, vienlīdzīgus palīgteikumus, neatkarīgas teikuma daļas vai teikumus tekstā.
- pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu.
- komerciālais aprēķins saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē.
- kalkulācija Saimnieciskās uzskaites nozare - uzņēmuma ražošanas, pārvaldes un apgrozības izmaksu noteikšana.
- kartelis Saimnieciski patstāvīgu uzņēmumu apvienība, kas izveidota, lai novērstu savstarpēju konkurenci un vienotos par pārdošanas noteikumiem, cenām utt.
- bilancvērtība Saimniecisko līdzekļu novērtējums naudas izteiksmē grāmatvedības bilancē.
- grāmatvedības bilance saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā.
- analītiskā uzskaite saimniecisko operāciju grāmatvedības uzskaite, rādītājus dodot naudas, bet nepieciešamības gadījumā arī naturālā izteiksmē.
- nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- entimēma Saīsināts siloģisms tradicionālajā formālajā loģikā, kurā netiek skaidri izteikta kāda premisa vai secinājums.
- koncīzs Saīsināts, īss, savilkts; nenoteikts.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- kurpretī Saista divus relatīvi patstāvīgus salikta teikuma komponentus; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; bet; turpretī.
- kādēļ Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tādēļ.
- kālab Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tālab.
- kāpēc Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tāpēc.
- kas Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tas.
- kur Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tur.
- tik Saista divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to līdzīgumu.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē; nevis.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
- tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību; ne tikai - bet arī.
- vien saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
- toties saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
- taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (3).
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- tātad Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
- vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
- tik Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- tikai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- ja Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- jeb Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- jo Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- kas Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- kaut Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- vai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai".
- tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
- vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai (3).
- tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
- turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
- vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (2).
- bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3).
- tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3).
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
- tātad Saista salikta sakārtota teikuma komponentus, norādot uz secinājuma attieksmēm starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tā"), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tāpēc", "tādēļ"), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; kamēr.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; līdz 3.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- tā kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem; tikko.
- līdz kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības)
- kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības); līdz
- pirms saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); līdzko.
- tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tikko (3), kolīdz.
- tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz, kolīdz.
- līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem; lai.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- tāpat kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma un nosacījuma attieksmēm starp tiem
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
- tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
- tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu, kurā nosaukts laika moments, kad sākusies un turpinās palīgteikumā minētā darbība, ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
- tāds Saista salikta teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- te Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nu Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
- vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
- un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā saista teikuma locekļus salīdzinājuma konstrukcijā un norāda uz nosauktā objekta ierobežojumu noteiktā kategorijā
- tā kā saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tikpat kā saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- kā saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- nekā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu; turpretī, turpretim.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli "vai" ievadītā palīgteikumā.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to nozīmju pretstatu, neatbilsmi.
- bet arī saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, pretstatot otro locekli vai kopu pirmajam loceklim vai kopai
- kā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām
- tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; kā - tā.
- tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā.
- tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; kā - tā.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojama sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu; ne - ne.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- da Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, īpaši pastiprinot pirmā locekļa izteikto nojēgumu.
- kā arī saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (1).
- līdz saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz secīguma attieksmi starp norādīto daudzumu.
- nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
- drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- gan Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- kaut arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- lai arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- gan saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem
- gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem; lai gan, kaut gan.
- galvojums Saistība, apliecinājums, solījums, ar ko persona pēc likuma uzņemas izpildīt šajā saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības.
- pieruna Saistība, kas jāveic papildus (galvenajiem līguma noteikumiem).
- defolts Saistību nepildīšana - aizņēmēja jeb emitenta nespēja izpildīt kredīta vai parāda vērtspapīra noteikumos paredzētās saistības.
- opcija saistību tiesībās - ar līgumu nosacītā vienas puses iespēja izvēlēties saistības izpildes veidu, apjomu vai atteikties no tās izpildes, ievērojot nosacījumus, par kuriem ir iepriekšēja vienošanās.
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
- šajā (arī šinī, šai) ziņā saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu (piemēram, procesu, parādību).
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- attiecīgi saistīti ar ko noteiktu, iepriekš minētu; piemēroti kam; tā, kā nepieciešams.
- stāties Saistīties (noteiktās attiecībās).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- hipsometrisks Saistīts ar hipsometriju, absolūtā augstuma noteikšanu.
- predikatīvs saistīts ar izteicēju, tam raksturīgs
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs; pakļauts konspirācijas noteikumiem.
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- svarisks Saistīts ar masu (1), tās noteikšanu, masai (1), tās noteikšanai raksturīgs.
- monoteistisks Saistīts ar monoteismu, tam raksturīgs.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā neatkarīgi no uzsvaru izvietojuma tajā.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
- metodisks Saistīts ar noteiktu metodi, ar metodes ievērošanu; saistīts ar iepriekš izstrādātu plānu, programmu.
- sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
- praktisks saistīts ar noteiktu vajadzību vai uzdevumu izpildīšanu, izmantojot iegūtās iemaņas un zināšanas
- panteistisks Saistīts ar panteismu, tam raksturīgs.
- politeistisks Saistīts ar politeismu, tam raksturīgs.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv noteiktā sezonā.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- teistisks Saistīts ar teismu, tam raksturīgs.
- tematisks Saistīts ar tematu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas institūciju formu, kur augstākās valsts varas institūcijas ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas institūciju formai raksturīgs.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (2), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (3), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (4), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (1), tai raksturīgs.
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (2), tai raksturīgs.
- diskurss Saistītu izteikumu virkne; teksts; konkrēts valodas lietojums; runa.
- a saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo pretstatu; [bet]{s:7}
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- Mamma mia! sajūsmas vai pārsteiguma izsauciens.
- Svētā Lestene! sajūsmas, pārsteiguma izsauciens (radies no Lestenes baznīcas dievlūdzēju sajūsmas par tās skaistumu).
- aizraut elpu sajūsmināt, pārsteigt.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- kā tad tā, arī kā tā? saka brīnoties, pārsteigumā.
- kā tad tā, arī kā tā saka brīnoties, pārsteigumā.
- stāsti manim, Daugaviņa saka dialogā, nepieņemot sarunbiedra teikto, neticot tam.
- skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto.
- mutē padevies saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties.
- skraida kā sadedzis (arī apsvilis, negudrs, nelabā apsēsts) saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomās.
- biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
- kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- no ielas saka par cilvēku, kuru nepazīst, par kuru nekā nezina, kuram nav ieteikuma.
- labs numurs saka par darbību, rīcību, kas atbilst, ir piemērota noteiktām prasībām.
- pazīstams (arī vecs) numurs saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
- kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams.
- Amoka skrējiens saka par intensīvu, lielā steigā un satraukumā veiktu darbību
- kā (cūkas) apzarnis saka par izteikti nelīdzenu, grubuļainu virsmu, reljefu.
- vecs (arī pazīstams) numurs saka par kas neiztaisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
- kā deviņi velni, arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
- kā deviņi (velni), arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
- kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
- plats kā kulba saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu).
- kaut kas traks, arī vai traks saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu.
- ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
- Tavu (arī to) brīnumu! saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
- kā sitiens pa pieri saka par ko ļoti pārsteidzošu, negaidītu, par ko tādu, kas liek atjēgties, aptvert notiekošo.
- dieva zīmes saka par ko pārsteidzošu, neticamu.
- bumbas sprādziens saka par ko pēkšņu, pārsteidzošu, pavisam negaidītu.
- deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- tas tik(ai) ir numurs saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
- kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
- karāties diega galā (arī diegā, diedziņā) saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu.
- karāties diega galā saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu.
- vēja pilns saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
- kā apsvilis (arī aizsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
- kā aizsvilis (arī apsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
- tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks, nenovēršami realizēsies.
- likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- uz mēles būt saka par to, ko gribas pateikt.
- pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
- lēnām pa tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
- velns zin saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko.
- vilks viņu zina saka, akcentējot kut kā nenoteiktību, neziņu par ko.
- lai velns par stenderi paliek saka, apstiprinot teikto, apliecinot savu pārliecību, ticību kaut kam.
- aizsiet baltā lupatiņā saka, atgādinot teiktā svarīgumu, liekot atcerēties, neaizmirst.
- iet pie velna saka, dzenot kādu projām, dusmās atraidot kādu, neatzīstot kāda domas, ieteikumus.
- iet ratā saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret ko.
- ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
- no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu apgalvojuma teikumos - katrā ziņā.
- no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu nolieguma teikumos - nekādā ziņā.
- (par) ko tad tā? saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
- Kas to būtu domājis! saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
- visas kārtis rokā saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
- trumpis rokā saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
- acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst.
- goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
- dieva vārds saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
- kaut (arī ja) tu zinātu saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
- pirksti deg saka, ja ir kas bīstams, ja kāds vēlas steidzīgi ko paspēt, veikt, panākt.
- mati ceļas (arī slienas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- mati slienas (arī ceļas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- mute atplešas saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
- skaties (arī klausies) un brīnies saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
- karsts darbalaiks saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba.
- darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
- stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
- spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
- ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos.
- spēlēt lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā.
- spēlēt lielu lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā.
- mēle niez kādam saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt.
- papēži svilst saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām.
- papēži deg saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām.
- mute ir ciet saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
- uz mēles saka, ja kādam, ir kas runājams, ja ko ļoti gribas pateikt.
- kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
- kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
- mēle kā piesieta saka, ja kāds aiz uztraukuma, bailēm, pārsteiguma nespēj parunāt, sākt sarunu.
- aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
- kā papagailis saka, ja kāds atkārto citu izteikumus, ja runā daudzkārt vienu un to pašu.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu.
- kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt.
- klāt kā štiks saka, ja kāds ierodas (kur) precīzi, kā noteikts, norunāts.
- acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts
- mute paliek vaļā saka, ja kāds ir ļoti izbrīnījies, pārsteigts, ieinteresēts.
- žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
- mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida.
- kā zibens spēriena ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
- cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- acis (ir) pierē saka, ja kāds ir vērīgs, ātri pamana notiekošo, galveno (bieži nolieguma teikumos).
- acis uz kātiņiem saka, ja kāds izrāda lielu izbrīnu, ir pārsteigts, šokēts.
- zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg.
- kā sadedzis saka, ja kāds ko dara lielā steigā, nepacietībā.
- klāt kā misiņš saka, ja kāds kur ierodas noteiktā laikā, kā paredzēts.
- izausteits Saka, ja kāds kur neprātīgi steidzas.
- kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos.
- plāta muti kā zivs sausumā saka, ja kāds mēģina runāt, bet nespēj izteikt ne vārda apmulsuma, satraukuma, pārsteiguma dēļ, ja nevarīgi plāta muti.
- nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts.
- kā pīlei ūdens saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto.
- mēle balta (kādam) saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme.
- mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
- iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
- atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
- vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
- kā triekas ķerts saka, ja kāds no pārsteiguma, uztraukuma, bailēm paliek nekustīgā, sastingušā stāvoklī.
- asinis sakāpj vaigos (kādam) saka, ja kāds nosarkst (aiz dusmām, sašutuma, pārsteiguma, kauna).
- kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu.
- būt pa rokai saka, ja kāds viegli, ātri var ko piemērotu pateikt.
- (iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita.
- ka nemetas saka, ja kas izdodas, notiek viegli, ātri, ja teiktajam var droši ticēt.
- kā pērkons no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
- kā zibens spēriens saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
- kā zibens spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
- kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
- elpa aizraujas (kādam) saka, ja kas ļoti pārsteidz, izbrīna, sajūsmina.
- ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots noteikta mērķa sasniegšanai.
- kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
- elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- kā ar vāli pa pieri saka, ja kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz, ja ko pēkšņi, negaidīti izprot, aptver.
- būt uz sirds saka, ja kas satrauc, nomāc, ja ko vēlas pateikt.
- saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas.
- dzīvs vai miris saka, ja kaut kas noteikti jāizdara, jārealizē jebkuros apstākļos.
- tītars arī domā saka, ja ko apšauba, izsmej, ir nemierā ar kāda teikto.
- mēles galā saka, ja ko ļoti gribas pateikt.
- tagad (arī pēc tam) visi ir gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- ieniezas mēle saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- kā pātagas cirtiens saka, ja ļoti sāpīgi izjūt kāda teikto.
- netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo.
- no tavas mutes dieva ausī saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
- līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
- mācītājs divreiz kancelē nekāpj saka, ja negrib otrreiz atkārtot iepriekš teikto.
- ne ar kruķi, ne ar kāsi saka, ja nekādā veidā nevar pamudināt uz noteiktu rīcību.
- podiņš piededzis saka, ja neprecētai sievietei iestājusies grūtniecība.
- (pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt.
- iet bekot saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja noraida kāda izteikumu, ja grib no kāda atbrīvoties.
- kā to lai saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
- galva reibst saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams
- galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis.
- palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
- tā (nu) ir, kā ir saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi.
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
- kā vēja dzelts saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās saka, ja sarunbiedrs ir pateicis ko muļķīgi.
- seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, īgna izteiksme.
- atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas.
- vārdi krīt auglīgā zemē saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
- kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz.
- no Tavas mutes dieva ausī saka, ja vēlas, lai teiktais piepildītos.
- nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja vienā laikā darāmi vairāki steidzami darbi.
- ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
- ej taču tu galīgi! Saka, kategoriski noliedzot (kāda teikto).
- cik īkss, tik gars saka, lai apstiprinātu izteikto domu.
- tā kā tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti būs, notiks.
- tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
- agrāk vai vēlāk saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti notiks.
- par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Sēdi un attīsties! saka, lai izteiktu noraidījumu kāda vēlmei (piem., aktīvi darboties), lūgumam.
- čorts ar viņu, arī čorts ar to, arī čorts sņim saka, lai izteiktu noraidošu, arī vienaldzīgu attieksmi.
- lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- lai neteiktu (arī nesacītu vairāk) saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- nikolajs Saka, lai pateiktu, ka kaut kas ir pilnīgi vienaldzīgs.
- nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
- nav (ne mazāko, arī nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
- sit (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- griezties Saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem.
- vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Lai tad (arī tur) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tur (arī tad) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- kā pēc uguns saka, pārmetot kādam pārliecīgu steigu.
- kā rags saka, pastiprinot apgalvojumu, tā noteiktību, ticamību.
- kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
- dievs sodi saka, pastiprinot teikto.
- vai akls saka, paužot lielu izbrīnu, pārsteigumu.
- jebaķ saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
- jedritvaikociņ Saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
- (nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
- Jēzus Marija! saka, paužot pārsteigumu.
- jēziņ Saka, paužot pārsteigumu.
- velna milti saka, paužot sašutumu, neapmierinātību, pārsteigumu.
- taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā.
- tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
- johanštraus Saka, piem., paužot pārsteigumu.
- kā nagla saka, raksturojot kādu pozitīvi, uzsverot kāda čaklumu, krietnumu, precizitāti, noteiktību.
- iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
- kur kungs muižu ņem saka, uzskatot, ka neticībā izteiktam jautājumam nav pamata.
- uz visām debess pusēm saka, uzsverot virzienu dažādību, nenoteiktību, _retāk_ iespēju izvēlēties, uz kuru pusi.
- maksāt ragā saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
- dievs ir mans liecinieks saka, uzsverot, ka teiktais ir patiesība.
- iekapāt Sakapāt noteiktu (kā) daudzumu konkrētā nolūkā.
- hektika Sakāpināts darbīgums, drudžaina steiga.
- cēloņsakarība Sakarība, ko noteic cēloņu iedarbība, objektīvi pastāvošā cēlonība.
- robežnosacījumi Sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos; robežnoteikumi.
- struktūra sakars starp elementiem, ko nosaka noteikumi, likumi vai principi.
- sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts.
- sekvencveida sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt.
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.); pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
- kumulatīvā variācijas rinda sakārtota variācijas rinda, kuras absolūtie vai relatīvie biežumi ir uzkrāti; uzkrātos biežumus iegūst, secīgi summējot (uzkrājot) līdz kādai variantei šīs variantes un visu iepriekšējo varianšu biežumus.
- analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību.
- atvēlētā līnija sakaru līnija, kas izdalīta pastāvīga savienojuma izveidošanai starp diviem lietotājiem un ko izmanto ar kādu noteiktu uzdevumu saistītai datu apmaiņai.
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- transakcija sakarus sistēmās - mijiedarbība starp programmu lokālā sistēmā un programmu attālā sistēmā, lai iniciētu noteiktu darbību vai nodrošinātu vajadzīgā rezultāta iegūšanu.
- grupējums Sakopojums grupās vai noteiktā grupā, izvietojums grupās, pa grupām.
- pārsacīties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārteikties.
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- pirmnoteikums Sākotnējais, arī galvenais noteikums.
- priekšlīgums Sākotnējs līgums, kas nosaka sadarbības un savstarpējās informācijas apmaiņas noteikumus līdz konkrēta līguma noslēgšanai.
- izohronija Sakrišana laikā; muskuļa un nerva hronaksijas vienādība, kas noteic nerva impulsa pārraidi uz muskuli.
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- rasties Sākt eksistēt jaunā kvalitātē, iegūt noteiktu raksturojumu (par cilvēku).
- iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties; arī iedzīvoties (1).
- spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk.
- paplest muti sākt runāt, izteikt kaut ko.
- vērt vaļā muti sākt runāt, izteikt savas domas.
- uzņemt Sākt spēlēt, dziedāt (noteiktā toņkārtā, augstumā); sākt (kā) atskaņojumu.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos.
- notikt Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību).
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
- Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām.
- kampari Saldi rūgts liķieris, ko parasti lieto kokteiļa (aperitīva) veidā.
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas; nodot.
- nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas.
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai".
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- palīgteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski atkarīgais komponents.
- virsteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents.
- neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
- teiciensaliktenis Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam.
- salikts sakārtots teikums salikts teikums, ko veido divas vai vairākas sakārtojumā saistītas daļas.
- salikts bezsaikļa teikums salikts teikums, kurā daļas ir saistītas bez saikļiem vai saikļavārdiem.
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā.
- salikts kombinēta saistījuma teikums salikts teikums, kurā daļas saistītas gan saikļa, gan bezsaikļa saistījumā.
- jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums.
- salikts saikļa teikums salikts teikums, kurā visas daļas ir saistītas ar saikļiem vai saikļavārdiem.
- defiskoptermins salikts termins, kas izteikts ar defiskopu.
- saļammāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest.
- saļemmāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest.
- samoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra); arī sašķaidīt, saspiest.
- sakoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra).
- kokains Samākslots, arī neizteiksmīgs (par vaibstiem, runu).
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
- puķains Samākslots, izskaistināts (par tekstu, izteikumu).
- deklamācija Samākslotu valodisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti daiļdarbā); teksts, kurā izmantoti šādi izteiksmes līdzekļi.
- redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- atņemt Samazināt (kādu lielumu par noteiktu daļu).
- reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
- pamīksts Samērā gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs.
- labs Samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- komanda Samērā neliela personu grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- pastingrs Samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām); tāds, kas ir samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par cilvēku).
- paciets Samērā stingrs, noteikts, arī nežēlīgs.
- dziļai Samēra tālu no kādas noteiktas vietas; tālu iekšā (no malas).
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu).
- pajēls Samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
- pastīvs Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
- sastomīt samulsināt, pārsteigt.
- dabūt kurvīti saņemt atteikumu, noraidījumu, bildinot vai lūdzot uz deju.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- dolorimetrija Sāpju pakāpes noteikšana.
- algezimetrija Sāpju sajūtas noteikšanas metode.
- oneiroskopija Sapņu analīze diagnozes noteikšanai.
- nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- likt trūkties (kādam) sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- likt (kādam) trūkties sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- paībties Saraukt lūpas smīnā, ironiskā izteiksmē; saviebties.
- samudrīt Sarežģīt, pārgudri izteikties.
- mutvārdu žurnāls sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi par noteiktu tematu.
- sarkozinēmija Sarkozīna uzkrāšanās asinīs, parasti to izraisa sarkozīna dehidrogenāzes vai flavoproteīna defekts, kā arī izteikts folātu deficīts.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- plastmasas nauda sarunvalodā lietots apzīmējums kredītkartei, debetkartei vai daudzfunkciju kartei.
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
- noformēt Saskaņā ar noteikumiem iekārtot (kādu) darbā (par ko).
- ievirze Saskaņojums ar (noteiktu) uzdevumu, (noteiktām) prasībām.
- nozometrija Saslimstības noteikšana.
- izsijas Sasmalcināta materiāla frakcija, kas izgājusi caur noteikta lieluma acu izmēru sietu.
- pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu stāvokli, attiecības).
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
- pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laikposmu).
- piedzīvot Sasniegt (piemēram, noteiktu izrāžu, izdevumu skaitu.) - par mākslas darbu.
- uzkāpt Sasniegt (sabiedriska stāvokļa, kādas darbības nozares u. tml.) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml).
- notilāties Sasniegt noteiktu gatavības pakāpi, kad šķiedra kļūst elastīga un atdalās (par noplūktiem, uz lauka izklātiem liniem).
- iekužņāties Sasniegt noteiktu līmeni.
- iekužoties Sasniegt noteiktu līmeni.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties.
- ievecēt Sasniegt noteiktu vecumu.
- ievecēties Sasniegt noteiktu vecumu.
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai; sakopot.
- atrast Sastapt (noteiktu attieksmi).
- tonālais audiometrs sastāv no ģeneratora, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas, un telefona, nosakot dzirdamības slieksni - vismazāko skaņas stiprumu, kuru var uztvert ar pārbaudāmo ausi noteiktā attālumā.
- analīze Sastāva noteikšana (vielai).
- izkārtojums Sastāvdaļu, elementu iekļāvums, izvietojums noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- sagrūst Sasteigt.
- saskubt Sasteigt.
- sasteidzināt Sasteigt.
- sveiki, kanareiki! sasveicināšanās teiciens.
- globālā navigācijas satelītsistēma satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto militāro, civilo transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā.
- rezervētā satiksmes josla satiksmes josla vai joslas, kas rezervētas noteiktiem satiksmes līdzekļu veidiem visu dienu vai tikai maksimumstundās.
- kā apsvilis satraukti, lielā steigā, bez apdomas.
- kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
- ārējais normatīvais akts Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi.
- aks Sauciens dažādu jūtu izteikšanai.
- šavai Sauciens, ar kuru aicina tūlīt, steigšus (ko darīt, kurp doties).
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- insolācija Saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- patiesais pusdienas laiks Saules patiesais augšējās kulminācijas moments, izteikts pēc patiesā vai vidējā laika, tad Saules augstums virs horizonta ir vislielākais un priekšmetu ēnas ir visīsākās.
- ieturēt Savā (parasti sabiedriskajā) darbībā ievērot (noteiktus principus).
- pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (kādas likumus, noteikumus, prasības, morāles normas u. tml.).
- ekscentriāde Savāds, dīvains, pārsteidzošs notikums; savādība, dīvainība.
- iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko.
- iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- astroorientācija Savas atrašanās vietas noteikšana pēc astronomiskiem objektiem.
- orientēšanās Savas atrašanās vietas, stāvokļa zināšana vai noteikšana.
- autodeterminisms Savas gribas un darbības noteikšana ar saprāta spēku un brīvības apziņu.
- socializēšanās Savas sabiedrības sociālo vērtību, normu, jēdzienu, simbolu, valodas, ticējumu, atziņu, tradīciju un institūtu, kā arī noteiktu sociālo lomu apguve mūža gaitā.
- autognoze Savas slimības noteikšana, izmantojot pašnovērošanu.
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
- i savieno divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus, norādot uz to līdzīgo raksturu: kā - tā, gan - gan
- ir Savieno divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus, norādot uz to līdzīgo raksturu: kā - tā, gan - gan.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- jejeak Savienojumā "a jejak" lieto, lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu.
- todieviņu Savienojumā "ar todieviņu" lieto kā atsveicināšanās, atvadīšanās izteicienu.
- todievu Savienojumā "ar todievu" lieto kā atsveicināšanās, atvadīšanās izteicienu.
- ne Savienojumā "bet ne" - saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- nevis Savienojumā "bet nevis" saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- gulka Savienojumā "gulku gulkām" raksturo steidzīgu rīcību.
- iķitvai Savienojumā "iķitvai nazīt!" - lieto negatīvu emociju izteikšanai (dažreiz ar humora pieskaņu).
- izsauksmes Savienojumā "izsauksmes vārds": vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- kliburu Savienojumā "kliburu klaburiem iet" raksturo steidzīgas, haotiskas darbības.
- vāļis Savienojumā "kučkis - vāļis" raksturo steigā veiktas darbības.
- ķega Savienojumā "laist pa ķegu" - steigties prom; bēgt.
- mī Savienojumā "mī un žē!" - saka pārsteigumā, arī bēdās.
- tik Savienojumā "ne tik", parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- tikai Savienojumā "ne tikai - arī" saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
- kuriene Savienojumā "no kurienes": norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- nominālistisks Savienojumā "nominālistiskā naudas teorija": ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- mantu Savienojumā "par mantu" - noteikti, par katru cenu.
- sadoties Savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- nodaba Savienojumā "savā nodabā": netraucēti, savā tempā, parasti bez steigas.
- stagarveidīgs Savienojumā "stagarveidīgās zivis": kaulzivju kārta ("Gasterosteiformes"), kurā ietilpst, piemēram, stagari.
- sālsstabs Savienojumā "stāv kā sālsstabs": saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
- virsloceklis Savienojumā "teikuma virsloceklis": teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
- muse Savienojumā "uz musi" - steigšus, tūlīt.
- vicu Savienojumā "vica vicu" izmanto patīkamu izjūtu vai apbrīnas izteikšanai.
- otrais Savienojumā "viens otrs": tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms; dažs (3), kāds (8).
- vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
- kampšus Savienojumā ar "kampt" lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- kampu Savienojumā ar "kampt" lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- kampus Savienojumā ar "kampt" lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- ierunāties Savienojumā ar "ļauties": ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
- plūšus Savienojumā ar "plūst" lieto darbības intensitātes pastiprinājuma izteikšanai.
- teicien Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- teicin Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- teikšus Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- teiktin Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- ierādīt Savienojumā ar "vieta"; noradīt, noteikt vietu (kādam).
- būt Savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību.
- nicin Savienojumā ar darbības vārdu "nicināt" lieto pastiprinājuma izteikšanai.
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu starp vietu (kur iekšā) un (kā) virsmu.
- tālums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu.
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu ievirzījumu kur iekšā.
- attālums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- tālu Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu attālumu.
- atstatu Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: noteiktajā attālumā.
- atstatus Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: noteiktajā attālumā.
- garš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā.
- plats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.
- atstats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas noteiktā attālumā.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
- vecs Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu.
- garš Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
- pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- smags Savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- tik Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi.
- visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
- ļoti Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi.
- ne- Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu.
- silts Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- steigtin Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
- steigšus Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
- no- Savienojumā ar verbu norāda darbības virzību uz noteiktu mērķi, vietu.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
- jau Savienojumos "jau gan", "jau nu gan": lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- gan Savienojumos "jau gan", "nu gan", "jau nu gan" lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- gan Savienojumos "laikam gan", "liekas gan", "ticamāk gan" u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
- oksimioglobīns Savienojums, kas rodas no mioglobīna atmosfēras skābekļa iedarbībā, veidojoties kovalentai saitei ar skābekli, bet ar dzelzs jonu pārmaiņas nenotiek.
- siderofors Savienojums, ko sintezē noteiktas mikobaktēriju un enterobaktēriju sugas.
- kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
- sabloķēt Savienot noteiktā kompleksā, sistēmā, blokā (piemēram, celtnes, ierīces, iekārtas).
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- saliedēt Savienot, saistīt (piemēram, parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- saliedēties savienoties, saistīties noteiktā sistēmā (par parādībām, īpašībām)
- saliedēties savienoties, saistīties noteiktā, stabilā grupā (par cilvēkiem)
- divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- ģeogrāfiska ainava savstarpēji saistītu dabas parādību komplekss noteiktā Zemes virsas daļā.
- programmatūras pakotne savstarpēji saistītu programmu kopums, kas izveidots kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai un kas ietver visas nepieciešamās palīgprogrammas un programmu dokumentāciju.
- mirstības (pārdzīvotības) tabulas savstarpēji saistītu rādītāju sistēma noteikta vecuma iedzīvotāju mirstības un izdzīvošanas raksturošanai, sagaidāmā mūža ilguma un citu rādītāju aprēķināšanai.
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
- proporcija Savstarpējs, kādām normām atbilstošs (kā sastāvdaļu, elementu) samērs, savstarpēja, kādu normu noteikta (kā sastāvdaļu, elementu) atbilstība.
- uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
- iekundzēties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt par noteicēju.
- pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
- apmaiņa Savu domu, uzskatu izteikšana un cita domu uzklausīšana; darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2).
- koalīcija Savu identitāti saglabājušu politisku partiju, frakciju vai grupu apvienošanās uz noteiktu laiku uzdevumu veikšanai.
- mērķorientācija savu mērķu noteikšana.
- franšīze Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam.
- frenčaizings Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam.
- neuzticība Savu saistību, savas apņemšanās nepildīšana, atteikšanās no tuvības ar ko.
- medību dzīvnieki savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
- malumedniecība Savvaļas zvēru un putnu iegūšana un iznīcināšana, pārkāpjot medību noteikumus un likumus par dzīvnieku aizsardzību.
- medību noteikumi savvaļas zvēru un putnu iegūšanas noteikumi, kas ietverti Medību likumā u. c. normatīvajos aktos
- sagarināt Sazāģēt, sadalīt noteiktā garumā.
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- stenfeldieši Seces pagasta apdzīvotās vietas "Steinfelde" iedzīvotāji.
- maršruts Secīga (piemēram, detaļu) virzība noteiktu tehnoloģisku operāciju laikā.
- straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
- investīciju projekts secīgu aktivitāšu kopums ar noteiktu realizācijas grafiku, kurā paredzēti pasākumi materiālu vai nemateriālu vērtību iegādei vai radīšanai un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums.
- process secīgu darbību kopums noteikta rezultāta sasniegšanai.
- vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā.
- ieguldījumu projekts secīgu pasākumu kopa ar noteiktu īstenošanas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos un radītu materiālus labumus un sasniegtu projektā minētos mērķus, un kuram ir noteikta realizācijas struktūra un īstenošanai nepieciešamo resursu pamatojums.
- nosēkties Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkt (2).
- nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
- fizionomija Seja; sejas izteiksme.
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- skābs ģīmis sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- gara seja sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; arī grimase.
- fiziognoms Sejas pētītājs, rakstura noteicējs pēc vaibstiem.
- vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums; raksturīgas līnijas sejā; arī sejas izteiksme.
- viensēklas sējmašīna sējmašīna, kas paredzēta precīzai sēklu izsējai pa vienai noteiktā attālumā un dziļumā.
- izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā.
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
- sēklu glabāšana sēklu novietošana tādos apstākļos (noteiktā temperatūras, mitruma un gaisa režīmā), kur pēc iespējas ilgāk nepazeminās dīgtspēja.
- atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
- pieci Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (parasti skolā); piecnieks.
- piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (piecu ballu sistēmā); pieci.
- deviņi Sekmju vērtējums, atzīme "teicami"; devītnieks.
- grebene Sekstei līdzīga frizūra (parasti pankiem).
- metatropisms Seksuālās attiecības, kur sievietei aktīva, vīrietim pasīva loma.
- smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas.
- pseidopubertāte Sekundāro dzimumpazīmju un reproduktīvo orgānu attīstība bez pubertātei raksturīga gonadotropīnu un gonadotropisko hormonu atbrīvojošā hormona līmeņa; visbiežāk novēro virsnieru garozas vai gonādu audzēju gadījumā, kad pārmērīgi atbrīvojas steroīdhormoni.
- ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos.
- aktants Semantikā - propozīcijas komponents, leksēma, kas nosauc predikāta izteiktās darbības, procesa vai stāvokļa dalībnieku.
- modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
- instrukcija Semantiska izteiksme programmēšanas valodā, kas apraksta izpildāmo operāciju un identificē tās operandus.
- evidencialitāte Semantiska kategorija, kas apvieno valodas līdzekļus, kuros ietverta norāde uz informācijas avotu, kā arī izteikuma satura vērtējumu.
- darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss.
- terminoloģiskais trīsstūris semantiskā trīsstūra modifikācija - grafiski attēlots izziņas ceļš no izziņas objekta līdz tā būtisko pazīmju izzināšanai un apkopošanai jēdzienā un izteikšanā ar terminu.
- tautoloģija semantiski savstarpēji identisku vai ļoti līdzīgu izteikuma elementu, ar vienādu vārdu (parasti nevajadzīga) atkārtošana vienā un tai pašā teikumā.
- zināšanu bāze semantisks modelis, ko izmanto datoros, lai attēlotu cilvēka uzkrātās zināšanas par kādu noteiktu priekšmetu apgabalu.
- protokols semantisku un sintaktisku noteikumu kopums, kas nosaka datoru tīkla funkcionālo bloku darbību datu pārraides procesā.
- madonna Sena itāliešu sievietes uzrunas forma, arī cieņas izteikšanas forma.
- mārka Sena naudas vienība (piemēram, Baltijā no 12. gadsimta līdz 17. gadsimtam) - sudraba stienis ar noteiktu masu.
- mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
- senteika Sena teika.
- simpozijs Senajā Grieķijā un Romā - ēšanai sekojošā dzīru daļa, kurā dzēra vīnu un teica runas.
- feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības.
- kolēģija Senajā Romā - personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu.
- cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- glosomantija Senāk lietota metode slimības prognozes noteikšanai pēc mēles izskata.
- sāmkhja Senākā no sešām hinduistu filozofijas skolām, kas radusies ap 6. gs. p. m. ē., tās uzmanības centrā ir gara un matērijas attiecības; vēlāk tā saplūda ar teistisko jogu.
- piramīdu teksti senākie ēģiptiešu izteicieni, kas atrasti uz V un VI dinastijas piramīdu iekšējām sienām Sakārā.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
- palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem.
- sorīts Sengrieķu filozofijā pazīstams pierādījums tam, ka nav iespējams noteikt, cik graudu veido kaudzi; raksturo stihiski dialektisko minējumu par kvantitātes pāreju kvalitātē.
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- nomenklātors Seniem romiešiem vergs, kas savam kungam teica nepazīstamo sastopamo personu vārdus.
- Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs.
- Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks.
- ašvamedha senindiešu mitoloģijā - sīki aprakstīts mitoloģiska rakstura rituāls ar teiksmainu iedarbības spēku, kas, kā apgalvo upanašidas, spēj iecelt rituāla rīkotāju pasaules valdnieka godā un gāzt Indru no debesu troņa.
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis.
- Ambarīša senindiešu mitoloģijā - vairāku teiksmainu valdnieku vārds.
- Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem.
- Bhārata senindiešu mitoloģijā un episkajā literatūrā - vārds, kurā sauc daudzas teiksmainas personas.
- sūtra Senindiešu rakstos - īsa, iegaumējama tēze, teiciens; senindiešu literatūras žanrs - šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
- Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti).
- Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā.
- izotopiskā paleotermometrija seno jūru un okeānu ūdens temperatūras noteikšana pēc skābekļa izotopu (180, 160) attiecības tālaika organismu kalcīta čaulās vai skeletā.
- kipu Seno peruāņu mezglu raksts: vilnas vai kokvilnas virve, pie kuras piesietas vairākas dažādas krāsas aukliņas ar iesietiem dažādas formas mezgliem; mezglu forma un skaits apzīmēja skaitļus, aukliņu krāsa - noteiktus priekšmetus.
- centimani Seno romiešu teikās milži ar simts rokām.
- drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
- vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos.
- cistercieši Sens katoļu mūku ordenis, dibināts 1098. g. Francijā, benediktiešu ordeņa atzars (ar stingrākiem noteikumiem); šī ordeņa brāļi.
- spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l.
- raksturojošās metodes sensorās metodes, ko lieto, lai raksturotu un noteiktu pārtikas produktu sensoro īpašību intensitāti.
- diskriminējošās metodes sensorās metodes, kuras izmanto uztveramu atšķirību noteikšanai, salīdzinot vairākus pārtikas produktus.
- emocionālās (patērētāju) metodes sensorās produktu vērtēšanas metodes, kuras lieto, lai noteiktu kāda produkta pārākumu (izvēloties vienu no vairākiem vērtētajiem produktiem), patikšanu (nosakot "patīk" vai "nepatīk" pakāpi) vai produkta akceptēšanu (atzīstot vai noraidot).
- aizbekot Sēņojot aiziet prom, aiziet līdz noteiktai vietai.
- mikocenoze Sēņu kopums noteiktā teritorijā.
- koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes.
- septiņrinde Septiņrindu strofa, kurā rindas parasti savstarpēji atskaņotas, bet atskaņu kompozīcija nav stingri noteikta.
- vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam.
- zaļā karte sertifikāts, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis golfa spēles noteikumus un uzvedības etiķeti
- kvalificēts sertifikāts sertifikāts, kurš ietver Elektronisko dokumentu likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.
- antiglobulīna serums serums, ko iegūst no truša, kuram atkārtoti ievada cilvēka serumglobulīnu; lieto cirkulējošo antigēnu noteikšanai hemolītiskās anēmijas gadījumā.
- reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks.
- personālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai.
- brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, sevis psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- pašizteiksme Sevis, savas būtības, personības izteiksme.
- pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana.
- bet Sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- eventuālmaksima Sevišķs procesuāls līdzeklis pret prāvas vilkšanu garumā, kas noteica, ka prāvniekam jāiesniedz tiesai vienā reizē visi savi aizstāvības līdzekļi.
- nereglamentētā sfēra sfēra, kas nav pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanai.
- reglamentētā sfēra sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai.
- zvaigznes zonas sfēriski simetriski zvaigznes slāņi, kuriem raksturīga noteikta vidējā temperatūra, gāzes spiediens, blīvums, ķīmiskais sastāvs un kuros norisinās tiem raksturīgi fizikālie procesi.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- baltā līmeņa ierobežotājshēma shēma, kas novērš telesignāla amplitūdas paplašināšanos virs noteiktā maksimumbaltā līmeņa.
- nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas.
- Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai.
- Zemes sievas sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, dažkārt, ja minēti vienskaitļa formā, tuvi Zemes mātei.
- jezuītes Sieviešu kongregācija, ko 1609. g. pēc jezuītu ordeņa noteikumiem dibināja meiteņu un jaunavu audzināšanai.
- zakonneica sieviete, kas atteikusies no pasaulīgās dzīves.
- merkaza Sieviete, kas maisās citu runā, bet pati nevar neko skaidri izteikt.
- saimniece Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- dūla Sieviete, kas sniedz nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- vientuļā māte sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
- dzemdību vēsture sievietei dzīvi un nedzīvi dzimušo bērnu reģistrs.
- sievišķs sievietei piemītošo pazīmju kopums; viens no pretstatu “vīrišķais-sievišķais” pāra
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- efeminācija Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- sievišķošanās Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- ginandrisim Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
- ginandrisms Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
- efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- signāla līmenis signāla intensitāte, kas izteikta, piemēram, sprieguma vai jaudas mērvienībās.
- zvans Signālierīce, kas rada noteiktas frekvences skaņas.
- signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- pazīšanas signāls signāls (kā) noteikšanai, atšķiršanai.
- vadības signāls signāls, kura iedarbības rezultātā vadāmais objekts izpilda noteiktas darbības.
- pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa").
- nosipināt Sīkiem soļiem steidzoties aiziet.
- dirbeklis Sīks, steigā rakstīts, grūti salasāms rokraksts.
- punktuālists Sīkumos ļoti noteikts cilvēks.
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
- Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
- siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe.
- simbolisms Simbolu kopums, sistēma, arī simboliska izteiksme (piem., rakstnieka, dzejnieka daiļradē).
- ganglioplēģija Simpātisko impulsu vadīšanas pārtraukšana vai vājināšana veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos ar noteiktiem medikamentiem.
- sindroms Simptomu kopums, kas attīstās noteikta patoloģiska stāvokļa vai slimības gadījumā un nosaka šīs slimības klīnisko ainu.
- procents Simtā (kā) daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- megalosindaktilija Sindaktilija kopā ar pirkstu izteiktu palielinājumu.
- sinsemantisks Sinsemantisks vārds - vārds, kam lietojumā nepieciešama noteikta semantiska vai sintaktiska apkaime; relatīvas nozīmes vārds.
- redukcija sintaksē - viena vai vairāku strukturāli nozīmīgu teikuma komponentu izlaidums teikumā.
- teksta sintakse sintakses apakšnozare, kurā pēta saistīta teksta izveides likumus un teikuma struktūras pārveidojumus konsituācijas ietekmē.
- veidotājgramatika Sintakses kārtulu kopums, kas apraksta pareizu teikumu veidošanas procedūru.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintakstiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- stilistiskā figūra sintaktiska konstrukcija (vai cits sintagmatisks izteiksmes līdzeklis), kas rada vai pastiprina teksta izteiksmīgumu jeb ekspresivitāti.
- figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai.
- sintaktiskā analīze sintaktisko sakaru, jēdzienisko attieksmju un sintaktisko kategoriju noteikšana sintakses vienībās - vārdu savienojumā un teikumā.
- predikatīvais sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
- predikatīvs sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
- macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- kardiometrija Sirds lieluma noteikšana ar auskultāciju un perkusiju.
- vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā).
- Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas.
- kapnogrāfs Sistēma oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā.
- reāllaika informācijas sistēma sistēma, kas apkalpo transakcijas, tūlītēji modificējot attiecīgās pamatdatnes un pietiekami ātri ģenerējot atbildi, lai veiktu operācijas noteiktajā laika sprīdī.
- platuma dienests sistēma, kas izveidota, lai astronomisku novērojumu ceļā nepārtraukti noteiktu novērošanas punktu ģeogrāfisko platumu un pētītu Zemes rotācijas ass (polu) svārstības.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienādiem, bet pretējas zīmes lādiņiem, kuri atrodas viens no otra noteiktā attālumā.
- statiski nenoteikta sistēma sistēma, kurā nezināmo skaits (saišu reakcijas vai aktīvie spēki) sistēmas neatkarīgajos līdzsvara vienādojumos (vai noteikumos) ir lielāks par šo vienādojumu (vai noteikumu) skaitu.
- atiestate Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- atiestatīšana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- atgriešana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestatīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- izkārtojums Sistēmas izveidojums, iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- funkcionālā projektēšana sistēmas komponentu funkcionālo sakaru noteikšanas process.
- sistēmas politika sistēmas noteikumi un kārtulas, kas ir prioritētas attiecībā pret lietotāja iestatījumiem.
- verifikācija Sistēmas pārbaude, ko parasti veic tās izstrādāšanas gaitā, lai pārliecinātos, vai izstrādāšanas procesā aplūkojamā posma rezultāti atbilst tā sākumā definētajiem noteikumiem un prasībām.
- pašdiagnosticēšana Sistēmas spēja patstāvīgi atklāt, lokalizēt un analizēt kļūdas un atteices.
- tolerance Sistēmas spēja turpināt normālu darbību apstākļos, kad tās parametru vērtības noteiktās robežās atšķiras no nominālajām.
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību.
- izmantojamība Sistēmas vai tās komponenta spēja konkrētos apstākļos izpildīt uzdotās funkcijas noteiktā laika sprīdī vai laika posmā, pieņemot, ka pieprasītie ārējie resursi ir nodrošināti.
- statistiskā novērošana sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi.
- etnocīds Sistemātiska noteiktas tautas kultūras iznīcināšana.
- process sistemātiska operāciju izpilde kāda noteikta rezultāta iegūšanai, piemēram, neapstrādātas informācijas pārveidošanai praktiski izmantojamos datos.
- grāmatvedības kontu plāns sistematizēts grāmatvedības kontu saraksts, ko uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu kontu plānu un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu krājums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- teritoriālā plānošana sistēmisks process, kura laikā attīstības stratēģiskās, fiziskās un telpiskās prasības tiek piesaistītas teritorijai un izstrādāti šās piesaistes noteikumi.
- slēgta sistēma sistēmu teorijas termins, kas raksturo sistēmu ar strikti izteiktām robežām un vāju mijiedarbību ar citām sistēmām.
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
- trenkt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri
- triekt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri, arī nesaudzīgi; arī [trenkt]{s:562}
- runas situācija situācija (saziņas apstākļi, mērķis u. tml.), kurā notiek runas akts un kura var ietekmēt izteikuma struktūru; runas konteksts.
- kļūme situācija, kad ierīce vai sistēma bojājumu dēļ daļēji vai pilnīgi zaudē spēju izpildīt tai paredzētās funkcijas; atteice.
- taimauts Situācija, kad process gaida kādu ārēju notikumu vai iepriekš noteiktā laika intervāla beigas, bet procesa gaidīšanas laiks beidzas agrāk, nekā notiek ārējais notikums vai beidzas noteiktais laika intervāls.
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
- apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ.
- negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ.
- bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna.
- atomsvars Skābekļa vienībās izteikts atoma svars; atommasa.
- pseudoskābes Skābes izomērs, kurā ūdeņradis saistīts pie noteikta skābekļa atoma, nevis atskaldīts jona veidā, kā īstā skābē.
- acidimetrija Skābju daudzuma noteikšana šķīdumos ar kvantitatīvu ķīmisko analīzi.
- posmainā skaida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – robota un atsevišķi elementi ir savstarpēji stipri saistīti un ar noteiktu virzienu; veidojas, apstrādājot tēraudu ar vidēju griešanas ātrumu.
- iegriezējnazis Skaidojamās mašīnas nazis noteikta garuma kokskaidu iegūšanai.
- uzņemšanas procedūras skaidri formulēti noteikumi, lai nodrošinātu palīdzību cilvēkiem sociālās aprūpes institūcijās, veselības aprūpes iestādēs, rehabilitācijas centros u. c.
- distinto Skaidri, noteikti.
- ģimenes sistēmu teorija skaidro ģimeni kā sociālu sistēmu, kuru uztur iekšējie noteikumi, robežas un attiecības, kas ļauj ģimenei saglabāties kā sistēmai arī tad, kad ģimenes locekļi piedzīvo dažādas pārmaiņas.
- tvirts Skaidrs, noteikts (piemēram, par domu, mērķi).
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi.
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes.
- rezultāts skaitlis, izteiksme, ko iegūst aprēķinos.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- jodskaitlis Skaitlis, kas izteic, cik svara vienības joda var uzņemt eļļas un tauki.
- determinante Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
- determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
- binārais skaitlis skaitlis, ko izsaka kā summu no noteiktām skaitļa 2 (bāzes) pakāpēm.
- aprēķins Skaitliska izteiksme (parasti projektējama objekta vērtībai, jaudai un tml.).
- koeficients Skaitlisks reizinātājs monomā vai burtveida izteiksmē.
- signums Skaitļa vai izteiksmes zīme.
- vērtība skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- interfeiss Skaitļošanas, sakaru, datu pārraides un apstrādes tehnikā - noteikumu, programmu un aparatūras kopums, kas nodrošina iespēju dažādas ierīces savienot kopīgai darbībai.
- komutācija skaitļotāja iestādīšana noteikta uzdevuma risināšanai.
- grafikators Skaitļotāja izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
- noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu); skaitot iedalīt.
- aizskaitīt Skaitot nonākt (līdz noteiktam skaitlim).
- Boforta skala skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai ballēs pēc vēja iedarbības uz priekšmetiem vai pēc jūras viļņošanās, no 0 (klusums) līdz 12 (orkāns); skalu izstrādājis angļu admirālis Boforts (1774.-1857. g.).
- termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
- nosaukt Skaļā balsī pateikt.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
- iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (atsevišķus vārdus, īsu teikumu).
- iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
- nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt; skaļā balsī, kliedzot norunāt.
- bumbasņiks skaļa mūzika, visbiežāk ar izteiktiem basiem.
- norēkties Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkt (3).
- norēkt Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkties (3).
- izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
- aizbimbāt Skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam.
- tutināt Skaļi teikt "tu, tu".
- brēka Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests; arī tracis.
- uzbļauties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzbrēkties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzvēkšēt Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- prieškā Skaļi, kādam dzirdami (lasīt, teikt).
- kliedziens skaļi, kliedzot izteikti vārdi, teksts
- noblorkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt.
- noblurkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt.
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi).
- Starkadrs Skandināvu vikingu teiku varonis, ideāltips; tulkojumā - Stiprinieks.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
- saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.).
- tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.).
- pamatskaņa Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatpakāpe.
- pamatpakāpe Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatskaņa (2).
- troksnis skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības; šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē
- artikulārā analīze skaņas sastāva (kvalitātes) noteikšana pēc runas orgānu darbības raksturojuma.
- akustiskā analīze skaņas sastāva kompleksa noteikšana pēc tās komponentu svārstību frekvences un intensitātes.
- asinhronisms Skaņas un attēla savienojums kinofilmā laika ziņā neatbilstoši realitātei.
- oseosonometrija Skaņas vadāmības noteikšana kaulā.
- frazēšana Skaņdarba idejiski emocionālā satura prasmīga izteiksme atskaņojot; muzikālās frāzes izcelšana.
- maršs Skaņdarbs ar enerģisku, noteiktu ritmu un stingri vienmērīgu, ar soli saskaņotu tempu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- rāga Skaņdarbs, kura pamatā ir noteikta rāga 1(l).
- skaņkārttonalitāte Skaņkārtas izvietojums noteiktā augstumā ar noteiktu toniku.
- simetriskās skaņkārtas skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- skarkšēt skaņu verbs, kas raksturo nenoteiktu troksni, ko rada kasīšana, grabināšana u. tml.
- užināt Skaņu verbs, ko izmanto nenoteiktu daudzbalsīgu, ne pārāk skaļu skaņu aprakstīšanai.
- diskogrāfija Skaņuplašu (un citu ierakstu) apraksts, parasti par noteiktu jomu (laikmets, žanrs, autors u. tml.).
- nocirst Skarbi noteikt, pateikt.
tei citās vārdnīcās:
MEV