amnestēt
amnestēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: jurisprudenceLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | amnestēju | amnestējam | amnestēju | amnestējām | amnestēšu | amnestēsim |
| 2. pers. | amnestē | amnestējat | amnestēji | amnestējāt | amnestēsi | amnestēsiet, amnestēsit |
| 3. pers. | amnestē | amnestēja | amnestēs | |||
Pavēles izteiksme: amnestē (vsk. 2. pers.), amnestējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: amnestējot (tag.), amnestēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: amnestētu
Vajadzības izteiksme: jāamnestē
Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc es lūdzu amnestēt šos nodokļu parādniekus un lūdzu jūs nobalsot.
- — Jā, amnestētie strādā trakas lietas, — strādnieks nopūšas.
- Turklāt prasīja pilnīgi legalizēt abortus un amnestēt par šo noziegumu notiesātās personas.
- Vjetnama pirms valsts neatkarības dienas amnestējusi vairāk nekā 3000 ieslodzīto.
- Pēc trim gadiem Komi APSR Ustjvimlagā viņu amnestēja un atbrīvoja.