izmīt1
izmīt [izmĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izminu | izminam | izminu | izminām | izmīšu | izmīsim |
| 2. pers. | izmin | izminat | izmini | izmināt | izmīsi | izmīsiet, izmīsit |
| 3. pers. | izmin | izmina | izmīs | |||
Pavēles izteiksme: izmin (vsk. 2. pers.), izminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izminot (tag.), izmīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmītu
Vajadzības izteiksme: jāizmin
1.Izmīdīt1.
1.1.Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
1.2.Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
2.Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
3.apvidvārds Mīt aužamo stāvu paminas tā, lai izveidotu (audumu ar noteiktu rakstu).
4.apvidvārds Minot viscaur sablīvēt.
5.apvidvārds Apaugļot (par putniem).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bābas aizbraukušas ar visiem zābakiem, toties izdevās atrast izmītu vīžu pāri.
- Proti, arī pēc nenozīmīgiem nokrišņiem nedēļas sākumā izmītā zāliena stūri klāja apjomīga ūdens lāma.
- Dažs vairs tik centīgi nekopjot ielas malas zālienu, jo to izmin un izbraukā tirdzinieki.
- Tikai slapjajās smiltīs iepretim tribīnēm palikušas pēdas — tumši plankumi, kur izmīti papirosu gali.
- Pagalmiņš zolēm izmīts, riepām izmalts.