pārsteidzība
pārsteidzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pārsteidzība | pārsteidzības |
| Ģen. | pārsteidzības | pārsteidzību |
| Dat. | pārsteidzībai | pārsteidzībām |
| Akuz. | pārsteidzību | pārsteidzības |
| Lok. | pārsteidzībā | pārsteidzībās |
Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad atskārta, ka Eiropā to varētu nesaprast, pārsteidzību izlaboja.
- — Nedrīkst pieļaut, ka šo stāvokli pasliktina vēl kāda pārsteidzība!
- Kā darbā, tā privātajā jomā pārsteidzība un emocijas par labu nenāks.
- Kad dusmas noskrēja, Gunārs atzina savu pārsteidzību: roku vajadzēja dot.
- Šis darbs bija lokāms pamazām — bez pārsteidzības un karstuma.