nomurmināt
nomurmināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomurminu | nomurminām | nomurmināju | nomurminājām | nomurmināšu | nomurmināsim |
| 2. pers. | nomurmini | nomurmināt | nomurmināji | nomurminājāt | nomurmināsi | nomurmināsiet, nomurmināsit |
| 3. pers. | nomurmina | nomurmināja | nomurminās | |||
Pavēles izteiksme: nomurmini (vsk. 2. pers.), nomurminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomurminot (tag.), nomurmināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomurminātu
Vajadzības izteiksme: jānomurmina
1.Murminot noteikt, pateikt.
1.1.Murminot norunāt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puisēns uzmeta mazliet izbrīnētu skatienu blakāmgājējai un nomurmināja sev zem deguna:
- — Kā parasti, — nomurmināju, kāpdama ārā no baseina.
- Fjodors paraustīja plecus, kaut ko nomurmināja bārdā, bet paklausīja.
- — komisārs nomurmināja, izvilka aptveri un izņēma no stobra patronu.
- – Ceru, ka viņš drīz izveseļosies, – meitene nomurmināja.