nomurkšēt
nomurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomurkšu | nomurkšam | nomurkšēju | nomurkšējām | nomurkšēšu | nomurkšēsim |
| 2. pers. | nomurkši | nomurkšat | nomurkšēji | nomurkšējāt | nomurkšēsi | nomurkšēsiet, nomurkšēsit |
| 3. pers. | nomurkš | nomurkšēja | nomurkšēs | |||
Pavēles izteiksme: nomurkši (vsk. 2. pers.), nomurkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomurkšot (tag.), nomurkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomurkšētu
Vajadzības izteiksme: jānomurkš
1.Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
1.1.pārnestā nozīmē, intransitīvs Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 07:24 Un lai tik kāds vēl nomurkš selber Schuld.