aizurbt
aizurbt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizurbju | aizurbjam | aizurbu | aizurbām | aizurbšu | aizurbsim |
| 2. pers. | aizurb | aizurbjat | aizurbi | aizurbāt | aizurbsi | aizurbsiet, aizurbsit |
| 3. pers. | aizurbj | aizurba | aizurbs | |||
Pavēles izteiksme: aizurb (vsk. 2. pers.), aizurbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizurbjot (tag.), aizurbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizurbtu
Vajadzības izteiksme: jāaizurbj
2.intransitīvs Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērnam tek asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī.
- latvieši Taimskvērā birzī aizurbs
- Ko Jūs rakstāt par to lielo brīnumfontānu; kas sit bez apstāšanās un tik retam atpūšas jeb захлебывается, kas tiek no visiem aizurbts un dod, kamēr tiek sauss, - to mēs visu attiecinājām uz Jums, jo citādu tikpat brīnišķu fontānu mēs nepazīstam.
- Marta grupa jau aizurbusi diezgan tālu , bet vēl var justies kā baltais cilvēks
- Nav jau zāģis vai bundzenieka šķivis , kur plaisu var aizurbt vai izgriezt , lai nepļerkst.