apstrāde

apstrāde sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	apstrāde	apstrādes
Ģen.	apstrādes	apstrāžu
Dat.	apstrādei	apstrādēm
Akuz.	apstrādi	apstrādes
Lok.	apstrādē	apstrādēs

1.Darbība, process → apstrādāt (1); apstrādāšana.

Stabili vārdu savienojumiAbrazīvā apstrāde.

Abrazīvā apstrāde joma: materiālzinātne — mehāniskā apstrāde ar abrazīva pulveri, pastu vai suspendiju.
Apstrāde ar aukstumu joma: materiālzinātne — termiskā apstrāde, kurā rūdītu leģēto tēraudu ar lielu paliekošā austenīta daudzumuturpina atdzesēt līdz negatīvai temperatūrai; tēraudā palielinās martensīta daudzums, palielinās cietība.
Apstrāde ar elektronu staru kūli joma: materiālzinātne — materiāla lokāla kausēšana un iztvaicēšana ar elektronu staru kūli.
Apstrāde ar plazmu joma: materiālzinātne — materiāla griešana ar plazmas strūklu, ko izmanto ļoti cietu metālisku un nemetālisku materiālu griešanai.
Apstrāde ar ultraskaņu joma: materiālzinātne — materiāla daļiņu atdalīšana ar speciāla instrumenta ultraskaņas svārstību enerģiju.
Apstrāde griežot joma: materiālzinātne — apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu.
Apstrāde ultraaugstā temperatūrā joma: pārtika — neiesaiņotu šķidru produktu apstrāde augstā temperatūrā (132-150 °C) īsā laikā (3-10 s) ar sekojošu aseptisku pildīšanu.
Apstrādes rūpniecība — ekonomiskās darbības veids, kurā no izejvielām un materiāliem ražo gatavus izstrādājumus, viena no plašākajām tautsaimniecības nozarēm.
Elektroerozijas apstrāde joma: materiālzinātne — apstrāde ar elektrisko izlādi starp apstrādājamo ķermeni un speciālu elektrodu.
Elektroķīmiskā apstrāde joma: materiālzinātne — metāla lokālu apjomu šķīdināšana ar elektrisko strāvu elektrolītiskā vidē.
Galīgā apstrāde joma: materiālzinātne — pēdējais no vairākiem secīgi izpildāmiem apstrādes posmiem.
Gludā apstrāde joma: materiālzinātne — aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti.
Rupjā (iepriekšējā) apstrāde joma: materiālzinātne — pirmais no vairākiem secīgi izpildāmiem apstrādes posmiem.
Smalkā apstrāde joma: materiālzinātne — galīgā apstrāde, kurā noņem ļoti planu materiāla kārtu.

2.Darbība, process → apstrādāt (2); apstrādāšana.

3.Darbība, process → apstrādāt (3); apstrādāšana.

Stabili vārdu savienojumiApstrādes shēma. OLAP apstrāde.

3.1.joma: informātika Programmā paredzēto instrukciju izpilde datora centrālajā procesorā, lai pēc noteiktiem kritērijiem pārveidotu, kārtotu un atlasītu datus vai izdarītu ar tiem matemātiskus aprēķinus.

Stabili vārdu savienojumiĀrlīnijas apstrāde.

Ārlīnijas apstrāde joma: informātika — datu apstrāde, ko patstāvīgi veic perifērijas ierīces vai perifērijas datori, neizmantojot centrālā procesora vadību.
Attālās pieejas datu apstrāde — datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināliem ar datu pārraides līdzekļiem.
Attālās piekļuves datu apstrāde joma: informātika — datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliemtermināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību; tālapstrāde.
Attēlu apstrāde — datorizēta grafikas attēlu (fotogrāfiju, zīmējumu, videoattēlu u. c.) analīze, pārveidošana, uzglabāšana un izspīdināšana displeja ekrānā.
Automātiskā datu apstrāde joma: informātika — datu apstrāde ar datora palīdzību.
Balss apstrāde joma: informātika — datorizēta balss ziņojumu apstrāde, kurā ietverta balss ziņojumu saglabāšana un pārsūtīšana, balss atpazīšana, atbilžu veidošana balss ziņojumiem un tehnoloģijas, kas tekstu pārvērš runā.
Dalītā datu apstrāde joma: informātika — datu apstrāde, kurā apstrādes, uzglabāšanas un vadības funkcijas, kā arī ievadizvades funkcijas ir sadalītas starp vairākām attālām datu apstrādes sistēmām.
Darba apstrāde joma: informātika — darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas.
Datu apstrāde joma: informātika — datu vākšana, glabāšana, modificēšana, izguve un citas operācijas ar datiem.
Datu apstrādes mezgls joma: informātika — datoru tīkla mezgls, kurā izvietotas datu apstrādes iekārtas un attiecīgā programmatūra.
Datu apstrādes sistēma joma: informātika — apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi.
Dokumenta attēla apstrāde joma: informātika — dokumentu apstrāde, izmantojot to attēlus, ko parasti ievada datorā ar skeneri. Ar speciālas programmatūras starpniecību šie dokumenti tiek ievietoti dokumentu datu bāzē, kur tos ērti sameklēt.
Integrētā datu apstrāde joma: informātika — datu apstrāde, kurā datu vākšanu un citi datu apstrādes posmi ir apvienoti saskaņotā sistēmā.
Interaktīvā apstrāde — tāds datora lietošanas veids, kad visas izpildāmās operācijas parādās displeja ekrānā; lietotājs pirms attiecīgās operācijas izpildes var izlabot kļūdas.
Kooperatīvā apstrāde joma: informātika — dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus.
Nesaistes apstrāde — datu apstrāde, ko, neizmantojot centrālā procesora vadību, patstāvīgi veic perifērijas ierīces vai perifērijas datori.
Paralēlā apstrāde joma: informātika — vienlaicīga vairāku konkurējošu procesu izpilde vienā datu apstrādes sistēmā.
Pārtraukumu apstrāde joma: informātika — standartdarbību kopums, ko operētājsistēma pārtraukuma gadījumā veic kā ar programmu, tā ar aparatūras palīdzību.
Reāllaika apstrāde joma: informātika — datu apstrādes sistēmas darba režīms, kurā dati tiek saņemti un apstrādāti atbilstoši kāda ārējā procesa norisei, lai rezultātus varētu izmantot šī procesa gaitā.
Saraksta apstrāde joma: informātika — operāciju kopums, ko izpilda ar sarakstu: saraksta nolasīšana tā loģiskajā un fizikālajā secībā, saraksta paplašināšana ar jauniem elementiem, elementu izsvītrošana no saraksta u. tml.
Secīgā apstrāde joma: informātika — ierakstu apstrāde tādā kārtībā, kādā tie sakārtoti datnē.
Starptautiskā informācijas apstrādes federācija joma: informātika — federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu.
Teksta apstrāde joma: informātika — ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana u. tml. darbības.
Tiešsaistes analītiskās apstrādes datu bāze joma: informātika — relāciju datu bāze, kas, pateicoties multidimensionālai piekļuvei datiem un īpašām indeksācijas metodēm, spēj apstrādāt sarežģītākus vaicājumus nekā standarta relāciju datu bāzes.
Tiešsaistes apstrāde joma: informātika — datu apstrāde, ko centrālā procesora vadībā veic perifērijas ierīces vai perifērijas dators.
Transakciju apstrādes pārraugs joma: informātika — 1. Programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības.2. Ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas.
Transakciju tiešsaistes apstrāde joma: informātika — programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
Vairākuzdevumu apstrāde joma: informātika — 1. Vienlaicīga divu vai vairāku programmu vai instrukciju izpilde datorā vai datoru tīklā.2. Darbu sadale starp vairākiem savstarpēji saistītiem procesoriem.

Avoti: LLVV, ZTV, D3

Korpusa piemēri