apstrēbt
apstrēbt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apstrebju | apstrebjam | apstrēbu | apstrēbām | apstrēbšu | apstrēbsim |
| 2. pers. | apstreb | apstrebjat | apstrēbi | apstrēbāt | apstrēbsi | apstrēbsiet, apstrēbsit |
| 3. pers. | apstrebj | apstrēba | apstrēbs | |||
Pavēles izteiksme: apstreb (vsk. 2. pers.), apstrebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstrebjot (tag.), apstrēbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstrēbtu
Vajadzības izteiksme: jāapstrebj
1.Izstrēbt (visu).
2.apvidvārds Paveikt darbus steidzīgi un pavirši.
Stabili vārdu savienojumiPrātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
Avoti: LLVV, EH