grebene
grebene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grebene | grebenes |
| Ģen. | grebenes | grebeņu |
| Dat. | grebenei | grebenēm |
| Akuz. | grebeni | grebenes |
| Lok. | grebenē | grebenēs |
Sekstei līdzīga frizūra (parasti pankiem).
PiemēriTurklāt viņam tīri labi patika mani panku izlēcieni, pat grebene un pīrsingi, kas visus citus parasti atbaidīja.
- Turklāt viņam tīri labi patika mani panku izlēcieni, pat grebene un pīrsingi, kas visus citus parasti atbaidīja.
- Ir arī ģitāra, to viens tāds solīds kungs ar grebeni dažkārt uzspēlē, bet pavisam klusi, klusi.
- Toties, kad uz skatuves kāpj nākamā grupa, skatuves priekša piebirst ar grebenēm, tetovējumiem un ādas jakām.
- Ādas jakas, kerzas, krāsainas grebenes un saplēsti džinsi ar piekarinātām ķēdēm.
- Cik ļoti lai viņš arī sirdī nebūtu panks, bet darbā bankā viņam diez vai labi derētu pīrsings degunā un sarkana grebene.
Cilme:No krievu гребень ‘sekste’.
Avoti: SLG, MLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit