Ambarīša
Ambarīša joma: mitoloģija
Senindiešu mitoloģijā — vairāku teiksmainu valdnieku vārds.
Avoti: MitE
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Durvāsu Muni izglāba Mahārādža Ambarīša, Dieva Kunga bhakta.
- Ļoti labs piemērs ir Mahārādža Ambarīša.
- Piemēram, Mahārādža Prahlāda un Mahārādža Parīkšits godināja Kungu pat mātes klēpī; Dhruva Mahārādža godināja Kungu pat bērnībā, piecu gadu vecumā; Mahārādža Ambarīša godināja Kungu pat ziedošā jaunībā; un Mahārādža Dhritarāštra godināja Kungu pat vislielākajā izmisumā, būdams pavisam vecs.
- Diženais svētais Mahārādža Ambarīša vērsa prātu uz Krišnu, lai gan viņš bija valdnieks, kurš bija par daudz ko atbildīgs; un gluži tāpat ikviens, kas tādā pašā veidā cenšas virzīt savu prātu, var ļoti ātri pilnveidoties un veiksmīgi atjaunot savu sākotnējo Krišnas apziņu.
- "Valdnieks Ambarīša vērsa savu prātu uz Kunga Krišnas lotospēdām, ar vārdiem atainoja Dieva Kunga valstību, ar rokām tīrīja Viņa templi, ar ausīm klausījās par Dieva Kunga spēlēm, ar acīm skatījās uz Viņa veidolu, ar ķermeni saskārās ar citu bhaktu ķermeņiem, ar degunu smaržoja puķes, kas bija piedāvātas Dieva Kunga lotospēdām, ar mēli garšoja Dievam piedāvātās tulasī lapas, ar kājām gāja uz svēto vietu, kur bija Dieva Kunga templis, ar galvu noliecās Dieva Kunga priekšā, ar prātu vēlējās piepildīt Dieva Kunga vēlmes - visas šīs īpašības ļāva viņam kļūt par mat-para, Dieva Kunga bhaktu."