anabaptisms
anabaptisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | anabaptisms | anabaptismi |
| Ģen. | anabaptisma | anabaptismu |
| Dat. | anabaptismam | anabaptismiem |
| Akuz. | anabaptismu | anabaptismus |
| Lok. | anabaptismā | anabaptismos |
16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protestantu reformācija bija 16. gadsimta kustība, kuras mērķis bija reformēt katoļu baznīcu Eiropā un kuras rezultātā notika baznīcas šķelšanās un izveidojās vairākas konfesijas, kas pastāv arī mūsdienās, kā luterisms, reformisms, prezbiteriānisms, anabaptisms, anglikānisms un citas.
- 1525. gadā līdz ar t.s. Cvikavas praviešiem pilsētā tika likti pamati anabaptisma kustībai.
- Lai gan daži uzskata anabaptismu kā daļu no protestantisma, citi to skata kā nesaistītu ar to.
- Anabaptisms
- Tā kā anabaptisms neparedz divreizēju cilvēku kristīšanu, bet gan kristīšanu tikai tad, kad cilvēks spēj pats atzīt savus grēkus, pārsvarā agrīnā pusaudžu vecumā, tad sākotnēji anabaptisti šo iesauku nepieņēma.