monoteisms
monoteisms [monote-isms] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monoteisms | monoteismi |
| Ģen. | monoteisma | monoteismu |
| Dat. | monoteismam | monoteismiem |
| Akuz. | monoteismu | monoteismus |
| Lok. | monoteismā | monoteismos |
Reliģija, kas atzīst tikai vienu dievu; viendievība.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Juris Lecs bija hrestomātisks „ primordiālā monoteisma” idejas intuitīvs sekotājs.
- Tiešs Muhameda vēsts izaicinājums bija saukšana pie islāma monoteisma jeb tauhīdas.
- Tomēr Muhameds sauca viņus pie monoteisma, nevis vienkārši ticības Dievam.
- Islāma monoteismā Dievs ir viens pats savās īpašībās un vārdos.
- Muhameda vēsts noliedzēji noliedza arī monoteismu Dieva pielūgsmē un paklausībā.