simbolisms
simbolisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | simbolisms | simbolismi |
| Ģen. | simbolisma | simbolismu |
| Dat. | simbolismam | simbolismiem |
| Akuz. | simbolismu | simbolismus |
| Lok. | simbolismā | simbolismos |
1.Simbolu kopums, sistēma, arī simboliska izteiksme (piem., rakstnieka, dzejnieka daiļradē).
2.19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
3.joma: psihoanalīze Neapzinātas vēlmes vai psihiskas sadursmes izraisīta netieša izpausme, kas parādās kā aizstājveidojums.
Avoti: SV99, SV96
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Modernisma grupējumu pārstāvji turpina franču simbolisma dzejnieku eksperimentus ar dzejas formu.
- Tādu to pārņēma arī angļu simbolisma autori un citi Eiropas rakstnieki.
- Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, Suitu kultūrtelpa
- Simbolisma un jūgendstila tipiskie izteiksmes līdzekļi sastopami daudzu latviešu mākslinieku daiļradē.
- Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra šīs tikšanās simbolismu. "