monotips
monotips vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monotips | monotipi |
| Ģen. | monotipa | monotipu |
| Dat. | monotipam | monotipiem |
| Akuz. | monotipu | monotipus |
| Lok. | monotipā | monotipos |
1.joma: poligrāfija Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
2.joma: fiziskā kultūra un sports Sacīkšu jahta, kura pieder pie noteiktas klases un kurai ir stingri noteikti izmēri.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , 1840) ir monotipa ģints no rožu dzimtas, kurā ietilpst vienīgā suga Fallugia paradoxa ( D. Don) Endl.
- (piemēram, linotipi, monotipi, intertipi)
- --burtu liešanai un salikšanai ( piemēram, linotipi, monotipi, intertipi)
- linotipi, monotipi, intertipi) gab.
- monotipi, intertipi)