politeists
politeists [polite-ists] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | politeists | politeisti |
| Ģen. | politeista | politeistu |
| Dat. | politeistam | politeistiem |
| Akuz. | politeistu | politeistus |
| Lok. | politeistā | politeistos |
politeiste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | politeiste | politeistes |
| Ģen. | politeistes | politeistu |
| Dat. | politeistei | politeistēm |
| Akuz. | politeisti | politeistes |
| Lok. | politeistē | politeistēs |
Politeisma piekritējs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nāves priekšā esmu kļuvis par panteistu, politeistu un ateistu reizē.
- Pretēji tradicionālajam islāmam, kurā kristieši un ebreji ir " zimmiji", islāmisti tos pieskaita pie politeistiem.
- Zināms, ka Meka jau vairākas paaudzes pirms islāma pravieša Muhameda bijusi tirdzniecības centrs un politeistu kulta centrs.
- Saskaņā ar vecākā Kudenhova-Kalergi teikto, ebreju reliģiskā neiecietība provocēja opozīciju no relatīvi tolerantajiem grieķu-romiešu politeistiem, izraisot viņos anti-jūdu reakciju.
- Viņi bija politeisti - pielūdza vairākas dievības gan mežos, gan gāršās, gan svētbirzīs, taču viņiem nebija svešs ari viendievības jēdziens ( Dievs) - daļa no Latvijas austrumu iedzīvotājiem jau bija pieņēmusi neagresīvo pareizticību.