politeisms
politeisms [polite-isms] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | politeisms | politeismi |
| Ģen. | politeisma | politeismu |
| Dat. | politeismam | politeismiem |
| Akuz. | politeismu | politeismus |
| Lok. | politeismā | politeismos |
Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults; daudzdievība.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Politeisms ir atvērts ārējām ietekmēm, un tā robežas nav precīzi noteiktas.
- Romieši pievienoja savu politeismu kristiešu monoteismam, lai saglabātu sev saprotamākus priekšstatus, un sabojāja kristietību.
- Viņš pierāda, ka senie ticēja sākotnēji vienam dievam un ka politeisms rodas filozofu un dzejnieku dēļ.
- Korāns ir liecība par notikumiem Arābijas pussalā 7. gadsimta sākumā, kura apraksta arābu civilizācijas politeisma izpausmes " tumsonības laikmetā" un elku pielūdzēju reakciju uz Muhameda aicinājumiem pievērsties viendievībai.
- Hinduistu uzskati ir ļoti plaši un aptver tādas teoloģijas kā monismu, duālismu, panteismu, panenteismu, ko daži zinātnieki sauc arī par monisko teismu, kā arī stingru monoteismu un politeismu.