simfonisms
simfonisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | simfonisms | simfonismi |
| Ģen. | simfonisma | simfonismu |
| Dat. | simfonismam | simfonismiem |
| Akuz. | simfonismu | simfonismus |
| Lok. | simfonismā | simfonismos |
Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš norādīja, ka Kalvarskis ir savā ziņā nepārspēts džeza un estrādes simfonisma meistars.
- Tēlaini izsakoties, simfonisms un dzelzsbetons " Crionics" mūzikā draudzīgi un dinamiski papildina viens otru," norāda organizētāji.
- Simfonijas mūzika ir grandioza savā vērienīgumā, tā turpina krievu simfonisma heroiski episkās tradīcijas, kas izpaužas gan monumentālajās simfonijas formās, gan mūzikas tautiskajā sākotnē un melodiju bagātībā.
- To var teikt gan par angļu Brāmsu dēvētā Edvarda Elgāra Koncertu čellam ar orķestri, gan Antonīna Dvoržāka 9. simfoniju No Jaunās pasaules, kas uzskatāms par romantiskā simfonisma etalonu.
- E. Kupers “ Valkīras” iestudējumā bija spējis autora mūziku sniegt viņa simfonisma atklāsmes lokā, savukārt tagad M. Čehova un L. Liberta kopīgais darbs atklāja R. Vāgnera muzikālās drāmas laikmetīgu skatuvisko tulkojumu.