simfonieta
Lietojuma biežums :
simfonieta [simfoni-eta] sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mūzika
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | simfonieta | simfonietas |
| Ģen. | simfonietas | simfonietu |
| Dat. | simfonietai | simfonietām |
| Akuz. | simfonietu | simfonietas |
| Lok. | simfonietā | simfonietās |
Neliela apjoma simfonija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko piebilst par vitāli un tvirti uzrakstīto trīsdaļīgo Simfonietu ( 1977)?
- "Albumā dzirdami trīs, iespējams, izcilākā latviešu simfoniķa darbi – Simfonieta, 14. simfonija ( Sinfonia da camera) un " Poema Luttoso".
- Čellista Mario Brunello neaizmirstamais solo, vairumam publikas absolūti nezināmais un ļoti skaistais Gijoma Lekē " Adagio", Alfrēda Šnitkes Klavierkoncerts Reiņa Zariņa un diriģenta Andra Pogas emocionāli distancētajā un tāpēc jo traģiskajā interpretācijā, orķestra un Andra Pogas radošā saskaņa Mečislava Veinberga Otrajā simfonietā, un visam vainagā – Reiņa Zariņa un Andreja Puškareva virtuozā saspēle Mārtiņa Brauna apburošajā valsī. "
- ; orķestrim — 3 simfonijas ( 1865., jauna redakcija 1884.; 2-ā — Antar, 1868., jauna redakcija 189.; 1873., jauna redakcija 1886.), Muzikālā aina Sadko ( 1867., galīgā redakcija 1892.), Serbu fantāzija ( 1867., galīgā redakcija 1889.), Pasaka ( 1880.), Simfonieta par krievu tēmām ( 1885.), Spāņu kapričio ( 1887.), svīta Šeherezāde ( 1888.), Gaišie svētki ( Svētdienas uvertīra, 1888.), Dubinuška ( ar jaukto kori ad libitum, 1906.) utt.; instrumentiem ar orķestri — koncerts klavierēm ( 1883.), Fantāzija vijolei ( 1886.), Serenāde violončellam ( 1893.) utt.; darbi instrumentiem ar pūtēju orķestri; kamer-instrumentālie ansambļi; klavieru skaņdarbi; kori ar orķestri un a capella; kamer-vokālie ansambļi; 79 romances balsij ar klavierēm; tautas dziesmu apdares.
- Pēc tam radījis operas " Katja Kabanova" ( " Káťa Kabanová", 1921), " Lapsiņas Spicauses piedzīvojumi" ( " Příhody lišky Bystroušky", 1924), Simfonietu ( 1926), " Glagolisko mesu" ( " Glagolská mše", 1927).