kanons1
kanons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kanons | kanoni |
| Ģen. | kanona | kanonu |
| Dat. | kanonam | kanoniem |
| Akuz. | kanonu | kanonus |
| Lok. | kanonā | kanonos |
1.Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts.
2.joma: reliģija Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
2.1.Reliģiska satura tekstu kopums, ko kādā konfesijā atzīst par svētu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , bet sabiedrībai orientēties " etnogrāfiskajā muzejā" palīdz kultūras kanons.
- Tā ir viens no uzvarējušajiem darbiem dramaturģijas konkursā " Modini kanonu!
- Tieši perfektie, pēc kanoniem veidotie, ir ar mazāku dvēselīti.
- Un tieši šādam mērķim lieliski noder vēsturiski patriotiskā kanona veidošana sabiedrībā.
- Kanons nav galvenais - un arī teātrī tas taču nav galvenais.