infinitīvs
infinitīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | infinitīvs | infinitīvi |
| Ģen. | infinitīva | infinitīvu |
| Dat. | infinitīvam | infinitīviem |
| Akuz. | infinitīvu | infinitīvus |
| Lok. | infinitīvā | infinitīvos |
Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Retos gadījumos pamatforma ir infinitīvs, piem., Odgniewać ſię.
- Kā redzams, infinitīvs, no kura atkarīgs šis papildinātājs, ir distantā novietojumā.
- Verbāli virsraksti ar infinitīva konstrukciju [...
- Darbības vārdu pamatforma ir infinitīvs.
- + infinitīvs] un prepozicionālas grupas virsraksti [No + nomens] latviskajā korpusā konstatējami tikai 18. gs. Savukārt vācu atsauces korpusā verbāli virsraksti ar infinitīvu [...