īpašvārds
īpašvārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | īpašvārds | īpašvārdi |
| Ģen. | īpašvārda | īpašvārdu |
| Dat. | īpašvārdam | īpašvārdiem |
| Akuz. | īpašvārdu | īpašvārdus |
| Lok. | īpašvārdā | īpašvārdos |
īpašv. saīsinājums
Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā; onīms.
Stabili vārdu savienojumiDivkāršots īpašvārds; divkāršs īpašvārds.
- Divkāršots īpašvārds; divkāršs īpašvārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
- Īpašvārdu atveide vārdkoptermins — kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem
Avoti: LLVV, VsV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- īpašvārdu transkribēšanai paredzētā likumu sistēma promocijas darbā ir pārstrādāta un papildināta.
- Citas atšėirības vārda rakstībā saistītas ar īpašvārdu atveides īpatnībām konkrētajā valodā.
- 11.6. vārds vai uzvārds ierakstīts pēc atšķirīgiem citvalodu īpašvārdu atveides principiem.
- Nevienas valodas īpašvārdu atveidošana nenotiek tieši pārnesot oriģinālvalodas fonētisko skanējumu latviski.
- Martīnam būtu vajadzējis sagatavot daiļliteratūras rādītāju, īpašvārdu kopu un klasifikāciju.