granāts2
granāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | granāts | granāti |
| Ģen. | granāta | granātu |
| Dat. | granātam | granātiem |
| Akuz. | granātu | granātus |
| Lok. | granātā | granātos |
Silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
Avoti: LLVV, ZTV, LD
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Armija šīs ofensīvas laikā arī konfiscēja lielu daudzumu šaujamieroču un granātu.
- Policijai vīrietis stāstīja, ka atradis granātu un paņēmis to rokās.
- Tātad – nedaudz vīnogu, pāris granāta sēkliņas, šķipsniņa selēna...
- No gultas apakšas Piķers izvelk reaktīvo prettanku granātu " Muha".
- Aizturēto izdevās nogāzt zemē un uzmanīgi atņemt viņam granātu.