granātmetējs
granātmetējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: militārās zinātnesLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | granātmetējs | granātmetēji |
| Ģen. | granātmetēja | granātmetēju |
| Dat. | granātmetējam | granātmetējiem |
| Akuz. | granātmetēju | granātmetējus |
| Lok. | granātmetējā | granātmetējos |
1.Tuvcīņas šaujamierocis, kas šauj ar granātām.
2.Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējnieks.
3.Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No Arsenāla jumta viņus sedza baltā berete no Jelgavas ar granātmetēju.
- Uzbrucēji pielietoja ne tikai šaujamieročus, bet arī granātmetējus un raķešgranātas.
- Pavisam nesen veiksmīgi īstenota jaudīgā 800 prettanku granātmetēju Karl Gustav iegāde.
- Granātmetēji ir nelietoti, taču tie nav jaunākās paaudzes ieroči.
- Vīri rāda, ka manuālai lietošanai pielāgojuši arī automātiskā granātmetēja lādiņus. "