monu-khmeru
monu-khmeru nelokāms lietvārds, ģenitīvenis
Monu-khmeru valodas – austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
Avoti: LPE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit dzīvojušās monu-khmeru grupas tautas tika izstumtas vai asimilētas.
- Aptuveni pirms 150 gadiem vjetnamiešu valoda tika identificēta kā austroaziātu valodu saimes monu-khmeru atzara valoda.
- Vēl nesen dominēja šo valodu dalījums trijos atzaros — monu-khmeru valodās, mundu valodās un nikobariešu valodās.
- Vēlāk tika konstatēts, ka tā radnieciski ir daudz tuvāka mjonu valodai ( " thiểng Mường") nekā citām monu-khmeru valodām, tāpēc tika izveidots vjetu-mjonu atzars, kurā iekļāva vēl dažas valodas, kas bija tuvākās šīm valodām.
- Kategorija:Monu-khmeru valodas