monumentālisms
monumentālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monumentālisms | monumentālismi |
| Ģen. | monumentālisma | monumentālismu |
| Dat. | monumentālismam | monumentālismiem |
| Akuz. | monumentālismu | monumentālismus |
| Lok. | monumentālismā | monumentālismos |
Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Autora lakoniskais askētisms piešķir šai mākslinieciskajai izpausmei zināmu kamerstila monumentālismu.
- Gaiss" sniedz lielisku tēlnieciskā spēka demonstrāciju monumentālisma dimensijās.
- Viens no Hitlera arhitektiem formulēja monumentālisma likumu –
- Es nezinu, vai pareizais vārds ir monumentālisms
- Dzīva pilsēta ar milzīgiem dzīvojamo māju kompleksiem un nedzīvu, monumentālisma elpu pašā viducī.