monumentalizēt
monumentalizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | monumentalizēju | monumentalizējam | monumentalizēju | monumentalizējām | monumentalizēšu | monumentalizēsim |
| 2. pers. | monumentalizē | monumentalizējat | monumentalizēji | monumentalizējāt | monumentalizēsi | monumentalizēsiet, monumentalizēsit |
| 3. pers. | monumentalizē | monumentalizēja | monumentalizēs | |||
Pavēles izteiksme: monumentalizē (vsk. 2. pers.), monumentalizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: monumentalizējot (tag.), monumentalizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: monumentalizētu
Vajadzības izteiksme: jāmonumentalizē
Panākt, ka (kas) kļūst monumentāls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tautumeitas ir monumentalizētas, tajās saklausāmas Džemmas mātes tēlnieces Martas Liepiņas balss.
- Sievietes tēls ieņēmis ļoti būtisku vietu mākslinieka daiļradē un, neizbēgami, ticis pakļauts maigi monumentalizējošam pieskārienam.
- Karavadžo bijis pirmais gleznotājs, kurš klusās dabas kompozīcijas sastāvdaļas ir uzskatījis par vienu veselu, priekšmetus pat monumentalizējot.
- Lielajās kompozīcijās tā nedaudz atslābst, uzsverot raksturīgas vides detaļas, vai gluži otrādi – uzspringst, situāciju monumentalizējot.
- Sniegainā ainava neoromantiskā izjūtā atklāj monumentalizētu ziemeļnieciskās dabas tēlu, raksturīgas gaismas un poētiskas noskaņas tvērumam saliedējoties ar sava laika modernās mākslas iespaidiem.