nodiktēt
nodiktēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodiktēju | nodiktējam | nodiktēju | nodiktējām | nodiktēšu | nodiktēsim |
| 2. pers. | nodiktē | nodiktējat | nodiktēji | nodiktējāt | nodiktēsi | nodiktēsiet, nodiktēsit |
| 3. pers. | nodiktē | nodiktēja | nodiktēs | |||
Pavēles izteiksme: nodiktē (vsk. 2. pers.), nodiktējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodiktējot (tag.), nodiktēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodiktētu
Vajadzības izteiksme: jānodiktē
1.Diktēt un pabeigt diktēt.
2.lieto: reti Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa tikai pasacīja, ka notikusi nelaime, un nodiktēja adresi.
- – Un nodiktē man savu numuru, es tevi Peļukiņam pievienošu.
- – Viņa paskatījās sava telefona displejā un nodiktēja burtus un ciparus.
- Uzrunu Pakistānā strādājošajai Afganistānas islama ziņu aģentūrai nodiktēja “ Taliban” pārstāvis.
- — Viņš nodiktēja jauno numuru, šoreiz ar mobilo sakaru trīszīmju kodu.