sanīkuļot
sanīkuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sanīkuļoju | sanīkuļojam | sanīkuļoju | sanīkuļojām | sanīkuļošu | sanīkuļosim |
| 2. pers. | sanīkuļo | sanīkuļojat | sanīkuļoji | sanīkuļojāt | sanīkuļosi | sanīkuļosiet, sanīkuļosit |
| 3. pers. | sanīkuļo | sanīkuļoja | sanīkuļos | |||
Pavēles izteiksme: sanīkuļo (vsk. 2. pers.), sanīkuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sanīkuļojot (tag.), sanīkuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sanīkuļotu
Vajadzības izteiksme: jāsanīkuļo
Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šausmīga sajūta uzvesties tā, it kā es būtu sanīkuļojusi, bet patiesībā to daru tāpēc, lai nedabūtu kaut kādu infarktu.