sanīkt1
sanīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sanīkstu | sanīkstam | sanīku | sanīkām | sanīkšu | sanīksim |
| 2. pers. | sanīksti | sanīkstat | sanīki | sanīkāt | sanīksi | sanīksiet, sanīksit |
| 3. pers. | sanīkst | sanīka | sanīks | |||
Pavēles izteiksme: sanīksti (vsk. 2. pers.), sanīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sanīkstot (tag.), sanīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sanīktu
Vajadzības izteiksme: jāsanīkst
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
3.apvidvārds Sanaidoties, sastrīdēties.
4.apvidvārds Dusmoties, satraukties.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rondā spēku un drosmi var smelties katrs, kurš jūtas sanīcis.
- Viņš bija pavisam sanīcis, tik tikko spēja pavilkt piepampušās kājas.
- Viņa iekāre aizvien vairāk izbālēja, sanīka, kauna noslāpēta.
- Jā, sunītis jau kādu nedēļu vai divas bijis sanīcis.
- Dienas atlikušo daļu pavadīju televizora priekšā – sanīkusi, sadusmojusies, apjukusi.