rupjība
rupjība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rupjība | rupjības |
| Ģen. | rupjības | rupjību |
| Dat. | rupjībai | rupjībām |
| Akuz. | rupjību | rupjības |
| Lok. | rupjībā | rupjībās |
1.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl arī Krievijā mīl zvaigznes, neļaujot pret viņiem izdarīt rupjības.
- Viņi ir citā realitātē” aizgāja pa histērijas un rupjības reni.
- Turpretī pie mums uzdot šo jautājumu joprojām nozīmē publiski pateikt rupjību.
- Tiesneši šo epizodi palaida garām, tāpēc šī rupjība palika nesodīta.
- Viņš mani treniņos provocēja, uz ledus atļāvās Horspūlam teikt rupjības.