Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
karakalps
karakalps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.karakalpskarakalpi
Ģen.karakalpakarakalpu
Dat.karakalpamkarakalpiem
Akuz.karakalpukarakalpus
Lok.karakalpākarakalpos
1.Viduslaikos – bruņinieka pavadonis; vēlāk – algots kareivis; kara kalps.
1.1.Latvijā 9.-13. gs. – algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
Avoti: LLVV, VjV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tā vietā zviedriem lojālie muižnieki ar saviem karakalpiem pulcējās Rīgas aizstāvībai.
  • Ar Daugavpils komtura piekrišanu Ludzas pili pārvaldīja kāds Rēzeknes fogta nozīmēts karakalps.
  • Arī Uldis Anže šauro iespēju robežās saistīja uzmanību kā tumsonīgais karakalps Skudrītis.
  • Ja pavaicāsim kādam karakalpam: “ Kāda jums vajadzība aplenkt šo cietoksni?”
  • Pēteris metās aizstāvēt Jēzu un iecirta karakalpam ausī.