karakals
karakals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karakals | karakali |
| Ģen. | karakala | karakalu |
| Dat. | karakalam | karakaliem |
| Akuz. | karakalu | karakalus |
| Lok. | karakalā | karakalos |
Lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā.
Avoti: LLVV, DIA
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karakals ir vientuļnieks, lai gan bieži var novērot karakalu pārus.
- Parasti karakals medī dzīvniekus, kas ir mazāki par 5 kg.
- Karakalam līdzīgi kā lūsim ausu galos ir gari ausu pušķi.
- Karakalam pavēderē un priekškāju iekšpusēs ir daži tumšāk brūni raibumi.
- Vienkrāsaina ir lauva, puma, karakals un ūdrkaķis.