pateiciens
pateiciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pateiciens | pateicieni |
| Ģen. | pateiciena | pateicienu |
| Dat. | pateicienam | pateicieniem |
| Akuz. | pateicienu | pateicienus |
| Lok. | pateicienā | pateicienos |
Izteiciens; arī izteikums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir nu gan pateiciens, kā no stāsta par Pavku Korčaginu...
- Mjā, kā teikts kādreiz iecienītā pateicienā: ars longa, vita brevis.
- Jā, un vēl jau ir tas jaukais pateiciens - ir stiprie un vājie cilvēki...
- Piemērojot šo tik patiesīgo pateicienu, pieredze – tas arī ir viss labums, ko es gūstu no grāmatām.
- Nu kāpēc šī meitene palaidusi gar ausīm savas vecmāmiņas iemīļoto pateicienu — " Ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli"?