Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvijas vidusdaļā un austrumos pamatklintāju veido pamatā stipri metamorfizēti arhaja kristāliskie slānekļi, gneisi, granītgneisi un migmatīti.
- To sastāvā caurmērā ir granītgneisi, kas veido kupolveida struktūras, kurās ir sastopami metamorfizēti vulkāniskie ieži, pārsvarā bāziski un noturīgi pret granitizācijas procesiem.
- To veido arhaja un apakšproterozoja metamorfie ( gneisi, granītgneisi, migmatīti, dzelzs silikātu metabazīti), ultrametamorfie un magmatiskie ieži.
- Proterozojā sākumā tos lielā mērā nomainīja skābie ieži čarnokīti kvarcs K laukšpats skābais plagioklazs tumšie minerāli un granītgneisi
- Akmens ar 18 m 3 virszemes tilpumu , gneiss Jērcēnu akmens ir vidēji graudains brūnganrozā granītgneiss ar izdēdējušu un sūnām apaugušu virsmu
