zvērēt1
zvērēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvēru | zvēram | zvērēju | zvērējām | zvērēšu | zvērēsim |
| 2. pers. | zvēri | zvērat | zvērēji | zvērējāt | zvērēsi | zvērēsiet, zvērēsit |
| 3. pers. | zvēr | zvērēja | zvērēs | |||
Pavēles izteiksme: zvēri (vsk. 2. pers.), zvēriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvērot (tag.), zvērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvērētu
Vajadzības izteiksme: jāzvēr
1.Dot oficiālu zvērestu.
1.1.intransitīvs
1.2.Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrs dalībnieks ir zvērējis neizpaust uz āru neko no konklāvā notiekošā.
- Vairāki " Taliban" komandieri jau zvērējuši uzticību " Daesh".
- Viņš zvērēja neatgriezties Spānijā, kamēr pie varas ir ģenerālis Franko.
- Pirms kapelas durvju slēgšanas kardināli zvērēja slepenības saglabāšanu un uzticību baznīcai.
- - Es zvēru – kad gāju prom, es durvis aizslēdzu!