zvērēns
zvērēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvērēns | zvērēni |
| Ģen. | zvērēna | zvērēnu |
| Dat. | zvērēnam | zvērēniem |
| Akuz. | zvērēnu | zvērēnus |
| Lok. | zvērēnā | zvērēnos |
Zvēru mazulis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gribēju jau bilst, ka neesmu nekāds zvērēns, kad piepeši attapos.
- Viņiem ir tramīgs acu skatiens kā iebaidītiem un nobadinātiem zvērēniem.
- Strauji un tieši kā noguris zvērēns, pavērsusi seju pret iedegtu galda lampu.
- Tiesa, nopietnas traumas izsalkušais zvērēns neguva un drīz vien no sprosta tika atbrīvots.
- Aija bija iebaidīta kā mežonīgs zvērēns.